Gudrības zobs: raut vai nē?

Skaists smaids – tas ir veselības un panākumu ķīla, taču dažkārt tieši zobi mums sagādā nepatīkamas izjūtas, jo īpaši tā saucamie gudrības zobi. Mūsdienās gudrības zobi parādās 92% pieaugušo, bet 25% tie neizaug līdz galam, bet 8 % cilvēku tie vispār neformējas.
Par gudrības zobu augšanas īpatnībām un iespējamajiem sarežģījumiem Kleoo.lv lūdza pastāstīt ārstam - stomatologam.

Gudrības zobi: pamatdati

Tātad, parunāsim par gudrības zobiem. Kur slēpjas to īpašums? Gudrības zobi («astotnieki») – tie ir lielie sakņu zobi, beidzamie lielo zobu rindā. Sākt augt tie tikai ap 18-25 gadiem, bet var vispār neparādīties cilvēka dzīves laikā. Kopumā, sievietēm biežāk «astotnieki» var vispār neizaugt, bet vīriešiem biežāk konstatēts augšējo gudrības zobu trūkums.
Problēma slēpjas sarežģītajā “astotnieku” izšķilšanās spējā no smaganām, jo šajā vecumā jau visi pārējie zobi sen noformējuši zobu rindu, bet gudrības zobiem vienkārši vairs nav vietas.
Vietas nepietiekamība žoklī ir skaidrojama ar to, ka evolūcijas procesā cilvēka uzturs ir kļuvis daudz mīkstāks, košļāšanas slodze ir samazinājusies, kas ar laiku novedusi pie žokļa sašaurināšanās par 10-12 mm. Turklāt zobu aizmetņu daudzums palicis iepriekšējais.
Liela nozīme gudrības zobu augšanā ir piena zobiem. Ja tie nezināmu iemeslu dēļ nav izauguši vai ir izrauti, bet kuriem būtu jāsagatavo ceļš īstajiem zobiem, tad tiek traucēta gudrības zobu izšķilšanās. Jā, un pats žoklis 18-20 gados jau ir kļuvis gana ciets.
Bieži vien gudrības zobi aug, dabīgi noliecoties uz dažādām pusēm. Tāda nepareiza novirze tiek dēvēta par distopiju, zobi, kas iestrēguši žoklī, neparādoties smaganās – retencēti, bet zobu nespēju izšķilties dēvē par retenciju. Šis varianats novērots 25% cilvēku.

Sarežģījumi «šķiļoties» zobiem

Bieži vien «šķiļoties gudrības» zobiem rodas sarežģījumi.
Iekaisuma process apkārtējo zobu audos. Šī ir visizplatītākā patoloģija. “Astotnieku” pauguru augšanas procesā bieži vien tiek aizsegta smagana. Veidojas tā saucamā “kapuce”, kas pakļauta pastāvīgām traumām, bet mikrobi, kas uzkrājas mutes dobumā var veicināt iekaisumu.
Zem “kapuces” nokļūst ēdiena paliekas, iztīrīt to neizdodas, un tie kalpo kā barības avoti mikroflorai. Rodas strutains iekaisums. Šo slimību dēvē par perikoronītu.
Šī procesa pamatsimptomi - pieaugošas sāpes zoba rajonā, kas var veicināt arī sāpes deniņos, ausīs rijot vai atverot muti, jo šajā procesā ir iesaistīti muskuļi un limfātiskie mezgli. Bieži vien novērota arī organisma reakcija: paaugstināta temperatūra, nespēks, galvas sāpes. Var iekaist gļotāda zem gudrības zobiem un izdalīties strutas.
Parādoties šāda veida simptomiem, steidzami nepieciešama ķirurģiskā iejaukšanās , jo slimība var izplatīties tālāk iesaistot procesā kaulaudus. Pirms vērsieties pie ārsta, iedzeriet pretsāpju līdzekļus un paskalojiet muti ar sālsūdeni vai sodas ūdeni (pa vienai tējkarotei uz glāzi ūdens istabas temperatūrā).
Nekādā gadījumā, esot iekaisumam, nedrīkst likt sildošās kompreses (strauji sekmēs iekaisumu), likt pretsāpju tabletes uz iekaisušajām smaganām (nepalīdzēs, bet papildus iekaisums gan būs nodrošināts) vai izmēģināt draudzenes ieteiktās receptes, kurai viss bija tieši tāpat.
Perikoronīta ārstēšana beidzas ar “kapuces” izgriešanu, iespējams, jums nozīmēs pretiekaisuma terapiju un pretsāpju līdzekļus. Ja šāda situācija atkārtosies (recidīvs), tad zobs tiks izrauts.

Kariess un iekaisums

Nākamā problēma, “šķiļoties” zobiem – tas ir kariess. Pat ikdienas mutes dobuma higiēna nav spējīga noņemt mikrobu kārtiņu. Tas tad arī noved pie kariesa. Bieži vien, pat veiksmīgi izšķiļoties zobiem, tie jau ir ar bojātu emalju.
Tā kā tie atrodas ciešā kontaktā ar blakus zobiem, tad var veicināt kariesa veidošanos arī uz tiem. Ja laikus neizārstēsiet zobus, tad kariess sekmēs nerva iekaisumu -pulpīts.
Bieži mēdz būt tā, ka gudrības zobs it kā atbalsta blakus zobu. Tas var spiest, radot pacientam sūdzības, kā, piemēram, periodiskas vai pastāvīgas sāpes, sāpes deniņos, ausīs, pakauša daļā, diskomforta sajūtu. Tāpat arī gudrības zobi augot var mainīt sakodienu, piemēram, zobu sablīvējumu, biežāk priekšējo. Tāda stāvokļa diagnosticēšanai vajadzētu veikt rentgenoloģiskos izmeklējumus.
Augot gudrības zobi var veicināt trīszaru nerva iekaisumu, kas arī tiek pavadīts ar spēcīgām sāpēm, pat galvas sāpēm. Gudrības zobs var kļūt par cistas veidošanās avotu žoklī. Dažreiz slimība var noritēt bez simptomiem un tā var tikt atklāta tikai veicot blakus zobu rentgena uzņēmumus, taču cistām ir tendence augt un pieaugt. To iekšpusē norit cistveidīga sekrēta – šķidruma veidošanās, bet tas savukārt spiež kaulu, pamazām uzsūcoties. Cistas var sastrutot, un tad rodas ļoti nopietns iekaisums.
Zobi, kas izauguši nepareizi, kožot var pastāvīgi traumēt gļotaino vaigu aizmugurējo daļu. Tas sekmē traumatisku čūlu veidošanos. Savukārt mikrobu klātbūtne veicina ilgstošu sadzīšanas procesu. Rezultātā veidojas rētaini audi, kas atkal no jauna ir pakļauti traumai. Saprotams, ka kādas gļotainās daļas hroniska trauma ir ļoti bīstama. Jaunveidojums šajā gadījumā ir neizbēgams.

Kad vajag raut gudrības zobu?

«Astotniekus» nepieciešams izraut, ja tie traumēti ar kariesu, bet tikai tajos gadījumos, kad nav iespējama efektīva ārstēšana. Tāpat rauj arī tos zobus, kuru saknes ir tā izveidotas, ka nav iespējams izārstēt. Zobu nepieciešams raut, ja tas ir pāršķēlies, bet iekaisums mīkstajos audos veidojies jau vairākas reizes (atkārtotais perikoronarīts). Mēdz būt gadījumi, ka zobs sāk augt, bet nespēj “izšķilties”. Turklāt tas var izsaukt neiroloģiskas sejas sāpes, bojāt blakus zobu saknes, sekmēt to novirzi. Tikai zoba izraušana, ir spējīga labot situāciju. Tas attiecas arī uz zobiem, kas pastāvīgi traumē gļotādu košļājot.

Sarežģījumi pēc zoba izraušanas

Gudrības zobu izraušana var būt pietiekami traumatiska, kas bieži vien noved pie sarežģījumiem. Bedrīte pēc tādas sarežģītas zoba izraušanas sadzīst lēnām. Var tikt veicināts alveolīts un bedrītes iekaisums. Parasti bedrīti pēc zoba izraušanas aizpilda sarecējums, kas to pasargā no mikrobiem, bet pēc tam veicina sadzīšanu.
Ja tāds asins sabiezējums neveidojas vai izmazgājas, tad veidojas «sausa bedrīte». Sarežģījumi neizbēgami un nepieciešama ķirurga iejaukšanās. Vietējā anestēzijā veic tīrīšanu un kaula sienu apstrādi, ievieto pretiekaisuma un dzīšanu veicinošus preparātus, dod rekomendācijas higiēnai.
Daudzi pieļauj tipisku kļūdu – pēc zoba izraušanas sāk pastiprināti skalot muti, bet tas var izsaukt alveolītu. Skalošana ir kategoriski aizliegta! Dažos gadījumos pēc zoba izraušanas žokļa apakšējā daļā rodas lūpu, zoda, mēles notirpums. Dažkārt jūtīgums atgriežas tikai pēc dažām dienām. Ja tas nenotiek, ārsts nozīmē ārstēšanu un atjaunošanās process aizņem zināmu laiku.
Kad nākas izraut zobu, kas pilnībā iegūlies kaulā, tad vietējā narkozē ķirurgs atver gļotaino segumu un izņem kaulu zem zoba. Tad zobs tiek izrauts, dažreiz pa daļām. Tad segumu aizšuj, bet bedrītē ievieto speciālus preparātus.
Atcerieties, jo ātrāk jūs konsultēsieties ar savu stomatologu, jo ātrāk saņemsiet palīdzību. Neaizmirstiet, ka daudz vieglāk ir pasargāt sevi no saslimšanas, nekā pēc tam to izārstēt.