Intuīcija: mācāmies ieklausīties savā iekšējā balsī.

Daudziem cilvēkiem vārds „intuīcija” neko nenozīmē. Viņiem tas ir abstrakts jēdziens, kuram nav vietas viņu dzīvē. Tādi cilvēki pieraduši visur meklēt un ieraudzīt loģiku, izdarīt secinājumus tikai pēc virknes racionālu izskaidrojumu. Šo cilvēku no tiesas žēl, jo intuitīvais redzējums, lielākoties, ir daudz patiesāks un uzticamāks par loģiskajiem secinājumiem. Cilvēkam apzinātais prāts var novirzīties no patiesības, bet intuīcija – nekad.
Par to, kas tā tāda intuīcija, kāda tā ir un kā iemācīties tajā ieklausīties, pastāstīs Kleoo.lv.

Kas tā tāda intuīcija?

Intuīcija - tā ir īstenības sasniegšana bez pamatotiem tās pierādījumiem.
Jēdziens intuīcija pie mums ir atnācis no dziļas senatnes. Vēl Platons atšķīra racionālo nozīmi no intuitīvās. Taču filosofi pilnīgi precīzi noteica, ka lai gan intuitīvajam sasniegumam pierādījumi nav nepieciešami, balstīta tā, tāpat kā racionālā noz;ime, uz empīrismu. Vienkāršāk sakot, uz dzīves pieredzi.
Intuitīvās apziņas laikā dziļi zemapziņā visa gadiem uzkrātā pieredze it kā saplūst vienkopus. Šī pieredze vienā mirklī pārstrādājas un tiek pasniegta cilvēkam daudz pieejamākā veidā.
Šie paņēmieni izpaužas dažādi: pirmajiem sirds sāk ātri sisties vai, tieši pretēji, saspiežas pirms rīcības, kuru nevajadzētu veikt. Otriem acu priekšā uzpeld bilde – priekšvēstnesis, bet trešajam galvā dzimst doma – tik spilgta un skaidra, ka to nav iespējams ignorēt.
Pats interesantākais, ka pieslēdzot intuīciju, tas ir, zemapziņas līmenī, cilvēks var vienā mirklī apstrādāt 10 miljoniem reižu vairāk informācijas, nekā apziņas līmenī. Te tiek iekļauta arī atmiņa, izjūtas, uztvere. Dažkārt tiek analīzētas arī smarža un garša mutē. Un viss šis sajaukums tiek pasniegts cilvēkam kā momentāls redzējums.
Tā kā teikt, ka, parādoties intuīcijai, loģika un prāts nemaz nestrādā, nav pareizi.
Intuīcija - tās nav brīnumainas, mistiskas spējas, kas dotas tikai izredzētajiem. Šī īpašība piemīt ikvienam.

Tikai ne katrs māk to izmantot.

Atkarībā no situācijas, zemapziņā ieslēdzas viena no divu veidu intuīcijām – izjūtu vai intelektuālā. Pirmajā gadījumā sākumā tiek analizētas izjūtas, uztvere, emocijas, atmiņa, iztēle un griba. Otrajā – intelektuālā un loģiskā pieredze..
Spilgts piemērs izjūtu intuīcijai ir pazīstams daudziem dzejniekiem, rakstniekiem, mūziķiem un tēlniekiem. Pēc tam, kā tiek iedarbināts radošais process, sāk darboties arī intelektuālā intuīcija. Tā kā lai arī talantu dēvē par Dieva dāvanu, mūsu pašu zemapziņai ir ļoti liela nozīme mūsu talanta izpausmē.
Ja runā par radošo intuīciju, tad bieži vien nākamā darba ideja rodas tad, kad cilvēks nodarbojas ar pavisam citām lietām – strādā fizisku darbu vai ikdienas ierasto darbu. Turklāt arī tā ir intuīcija, tikai izstiepta laikā.
Ikdienas sadzīves intuīcija līdzinās zibens spērienam. Tā formējas pēkšņi, kā reakcija uz tuvojošamies briesmām vai no iespējas kaut ko palaist garām. Tā tad arī ir intelektuālās intuīcijas izpausme. Cits intelektuālās intuīcijas veids formējas tādējādi: cilvēks apzināti meklē sarežģītas problēmas risinājumu, bet neviens variants, neviena izeja no radušās situācijas viņu neapmierina. Cilvēks atkal un atkal atgriežas apzināti pie domām, kā atrisināt problēmu. Taču kādā brīdī pārstāj par to domāt, pieslēdzas kaut kam citam, un pēkšņi viņam galvā iešaujas skaidra, precīza doma – viņš zina pareizo atbildi, zina, kā viņam jārīkojas.
No psiholoģiskā un filosofiskā skata punkta par intuīciju var runāt ļoti ilgi. Tā ir tēma veselam zinātniskajam traktātam. Taču mēs iesim pie nākamā punkta – kā iemācītis ne tikai dzirdēt, bet arī uzklausīt mūsu intuīciju?
Nākas atrunāties, ka, neskatoties uz zinātniskajiem pamatojumiem, ir ticamība tam, ka intuīcijas pēkšņums nav nekas cits, ka augstāko spēku līdzdalība.
Kā jau tika teikts, intuīcija piemīt ikvienam cilvēkam. Atšķirība ir tikai tajā, ka vieni uzticas savai iekšējai balsij, bet citi to veiksmīgi ignorē, dodot priekšroku loģikai.
Pārsteidzoši, bet intuīcija ir labāk attīstīta tiem cilvēkiem, kas pieder gaisa un ūdens zodiaka zīmēm, nekā tiem, kas dzimuši Zemes un Uguns zīmju aizgādnībā. Kaut gan mēdz būt arī laimīgi izņēmumi.
Lai attīstītu savu intuīciju, pirmkārt, vajag iemācīties neatgaiņāt pēkšņas vīzijas un ieklausīties savās priekšnojautās un neļaut loģikai apspiest kautrīgos intuīcijas dzinumus.
Starp citu, priekšnojautas – tā arī ir sava veida intuīcija. Tikai tās nepiedāvā nepastarpinātu uzdevuma risinājumu, nedod konkrētus norādījumus darbībai, tikai brīdina: šeit iet ir bīstami, to, ko vēlaties teikt, jums kaitēs, šis ēdiens var veicināt saindēšanos u.tml.

Iemācīties izmantot savu intuīciju nav nemaz tik grūti.

Tam var noderēt daži jums pieejami vingrinājumi:

Vingrinājums № 1

Saņemot vēstuli pa parasto vai elektronisko pastu, nesteidzieties to atvērt. Paskatieties uz adresi un atbrīvojieties. Un tagad iedomājieties, kas varētu būt rakstīts šajā vēstulē. Ieklausieties savā sirdī – vai tā sitas vienmērīgi vai pēkšņi sāk skaļi un satraukti sisties.
Izanalizējiet citas savas fiziskās izjūtas – plaukstas palika miklas, parādījās sausums mutē. Vai tieši pretēji, jūs pēkšņi sajutāt mieru un labsajūtu. Jau pēc šīm pazīmēm var saprast, kāda ziņa jūs gaida – patīkama vai nepatīkama.
Pēc kāda laika jūs varēsiet intuitīvi atpazīt ne tikai pozitīvās vai negatīvās vēstules, bet arī to kopējo jēgu.

Vingrinājums № 2

Jums iezvanījās telefons. Neceliet klausuli pēc pirmā signāla, vai neskatieties uz numura noteicēju. Mēģiniet sajust, kas jums zvana.
Te nav nekādas mistikas un paredzējumam arī nē: jūsu zemapziņa ārpus kārtas sāk analizēt situāciju un ātri dod jums atbilstošo cilvēku sarakstu, kas varētu jums zvanīt konkrētajā mirklī. Galvenais – apstāties pie vajadzīgā varianta.
Pēc tam, kad būsiet iemācījušies noteikt zvanītāju, jūs varēsiet, kā gadījumā ar vēstulēm, intuitīvi sajust, vai saruna būs patīkama vai nē.

Vingrinājums № 3

Šis vingrinājums nav tiem, kam vāji nervi. Tas iet pretējo ceļu – vajag ieklausīties nevis intuīcijā, bet rīkoties pretēji tai. Bailīgi, nedroši, bet iedarbīgi. Pēc šādas pieredzes iegūšanas jums vairs neradīsies šaubas par to, vai jums ieklausīties jūsu iekšējā balsī vai laipni palūgt, lai paklusē.
Tātad, jūsu intuīcija saka, ka kaut ko nevajag darīt. Jūs, tieši pretēji, ne tikai rīkojaties pretēji tai, bet vēl sarežģījat situāciju. Un iegūstat pilnu komplektu ar nepatīkamām sekām.
Pēc trešās reizes intuīcija būs ļoti saasināta. Galvenais – jūs lai kā arī vēlētos vairs nespēsiet to ignorēt.

Vingrinājums № 4

Visbeidzot – vingrinājums nostiprināšanai. Pirms pieņemt kādu loģisku lēmumu, mēģiniet ieklausīties tajā, ko čukst jūsu iekšējā balss. Nebaidieties – dažkārt mūsu intuīcijas teiktais ir tik paradoksāls, ka neiekļaujas apziņas rāmjos. Kā likums, tie tomēr ir pareizāki. Tikai to saprotam ne jau uzreiz, tikai pēc zināma laika.
Piemēram, jums pilnīgi nekaitīgos apstākļos piedāvā kaut kādu naudas summu. Prāts priecīgi kliedz: ņemam, tu varēsi nopirkt sev jaunas zandeles. Bet iekšējā balss čukst: apstājies, šī nauda labumu nenesīs. Jūs izvēlaties saprāta balsi, bet pēc tam izrādās, ka kāds jūs vienkārši ir iegāzis, vai jūs izmežģījat kāju jaunajās kurpēs, vai jaunās kurpes tā saplīst, ka salabot nav iespējams.
Tam arī ir pilnīgi saprātīgs izskaidrojums – jūs paši zemapziņas līmenī izjūtat no dodošā cilvēka nākošos draudus, bet nevarat loģiski izskaidrot savas izjūtas. Jūsu zemapziņa jau ir izanalizējusi visus iespējamos faktorus un atnesusi jums gala rezultātu.
Tā kā jo biežāk, pieņemot lēmumus, vērsīsieties pie savas iekšējās balss, jo vienkāršāka būs jūsu dzīve. Tikai uztveriet intuīciju kā jūsu pašu organisma darbības rezultātu, nevis kā kādu cilvēku, kas sēž jūsos un čukst irracionālus lēmumus. Tad līdz „palātai № 6 ” nav tālu.
Ja nopietni, tad intuīcija – ir smalks instruments, kuru labāk izmantot, nekā neizmantot. Bieži vien prāts uztver tādus faktorus kā šābrīža izdevīgums, uzvedības normas, kas ieliktas mūsos no bērnības, stereotipi un bloki. Bet intuīcija ir augstāka par to visu. Ne jau velti to dēvē par neapzinātu.
Cik ļoti attīstīta ir jūsu intuīcija?