Izdalījumi pēc mēnešreizēm: norma vai patoloģija.

Bieži vien izdalījumi, kas nav saistīti ar menstruāciju, biedē sievietes. Ne jau visas sievietes zina par to, kādus izdalījumus no maksts var uzskatīt par normu, bet kādi liecina par slimības sākumu. Izdalījumi no maksts var būt dažādas krāsas: asins sarkani, brūni, pelēki, melni, bālgani, zaļgani, dzeltenīgi, rozā. Tie var būt staipīgi, biezpienveida vai putu konsistences, ar smaržu un bez. Bez uzskaitītā, izdalījumi var būt arī ar tādiem simptomiem kā nieze, kairinājums un sāpes.
Veselām sievietēm izdalījumi, bez kritiskajām dienām, var būt nelieli, gļotaini, neskaidri, jo tie satur epitēlija šūnas no maksts. Pateicoties nelielajiem, bet pastāvīgajiem izdalījumiem no maksts, attīrās sievietes dzimumceļi, pasargājot no infekcijām.
Ja ikdienas ieliktnīti ilgi nemaina, tad uz tās esošie izdalījumi iegūst dzeltenu krāsu, iedarbojoties ar skābekli. Normāli izdalījumi nav saistīti ar ar nepatīkamām izjūtām tādām kā dzimumorgānu kairinājums, nieze un dedzināšana. Svaigi izdalījumi no maksts praktiski ir bez smaržas. Smarža rodas tad, kad tajos sāk vairoties baktērijas. Nu, un, protams, uz izdalījumu daudzumu un raksturu iedarbojas menstruālā cikla diena.
Kleoo.lv pastāstīs, kādi izdalījumi noteiktās cikla dienās uzskatāmi par normu.

Normāli izdalījumi no maksts.

•pirms ovulācijas (cikla vidū) – gļotaini, staipīgi, caurspīdīgi, līdzīgi olas dzeltenumam, var būt apjomīgi;
•otrajā cikla pusē - во второй половине цикла – ķīseļveida vai krēmveida;
•pirms menstruācijas – krēmveida vai ķīseļveida izdalījumi, kas kļūst intensīvi tuvojoties kritiskajām dienām;
•vispirms dažas stundas pēc dzimumakta, spermai nokļūstot makstī – caurspīdīgi, balti vai mazliet dzelteni, iegūstot bieza krējuma konsistenci;
•nākamajā rītā pēc neaizsargāta seksa – šķidri, baltas krāsas;
•pēc seksa bez spermas izdalīšanās vai izmantojot prezervatīvu – krēmveida, baltas krāsas, nelieli (tā saucamā maksts smērēšanās);
•menstruāciju sākumā – sārti, ar pastiprinātu raksturu;
•ovulācijas laikā (cikla vidū) – gļotainis ar asiņainiem gabaliņiem;
•grūtniecības laikā – šķidri, gaiši, līdzīgi pienam, bez nepatīkamas smaržas un dzimuorgānu iekaisuma. Kā zināms, tādu izdalījumu intensitāte palielinās līdz ar grūtniecības laika pieaugumu;
•pēc dzemdībām – rozā krāsas, līdzīgi šķaidītām asinīm, izdalījumi;
•lietojot hormonālos preparātus – brūngani izdalījumi pirmajos mēnešos.
Tagad parunāsim vairāk par izdalījumiem dažādās cikla dienās.

Izdalījumi pirms menstruācijām.

Par normu tiek uzskatīti nelieli smērējoši izdalījumi brūnā krāsā, kas parādās dažas dienas pirms mēnešreizēm. Ja smērējošie izdalījumi rodas agrāk nekā divas dienas pirms menstruācijas – tas liecina par sieviešu dzimumorgānu slimību.
Tie var būt simptoms hormonālajiem traucējumiem, infekcijai, hematoloģiska rakstura slimībām, adeomiozei. Par endometriozi liecina pirms menstruācijām liels daudzums brūnu izdalījumu, kā arī sāpīgas un ilgstoās (vairāk par nedēļu) menstruācijas, ar daudziem asins sabiezējumiem.
Liels daudzums brūnu izdalījumu cikla vidū var signalizēt par progesterona nepietiekamību vai policistisko olnīcu sindromu. Tas var draudēt ar neauglību un to vajag ārstēt.
Ja menstruāciju laikā daudz izdalās asins, tad obligāti vajag veikt ultrasonogrāfiju, lai novērtētu iekšējo dzimumorgānu stāvokli. Tāda asins tecēšana var liecināt par dzemdes miomu, endometriozi. Ja dzemdes gļotāda ir normāla biezuma, tad kiretāžas procedūra nav nepieciešama. Ja asiņošanu bija izraisījusi endometrijas hipertrofija (palielinoties biezumam), endometrijas polipi vai dzemdes kakla vēzis, tad, visticamāk, vajadzēs veikt kiretāžu.
Turpmāk vajadzēs iziet histoloģisko izmeklēšanu, lai izslēgtu iespēju rasties daudz nopietnāka rakstura patoloģijai.
Menstruāciju beigās asins recēšana palielinās, un tā izdalās lēnāk. Tā kā aisns sarec ātri, tad izdalījumu krāsa paliek daudz tumšāka – brūnāka. Ja tām nav smaržas, tad tā ir norma. Ja rodas smarža, vajag veikt analīzes uz hlamīdijām, garnerellām, mikoplazmu un ureaplazmu, herpes vīrusu, citomegalovīrusu. Ja izdalījumi parādījās dažas dienas pēc mēnešreizēm vai pašu menstruāciju ilgums ir ilgāks par septiņām dienām, tad vajag pārbaudīties, vai nav grūtniecība. Turklāt, ja ir tādi simptomi, tā var izrādīties ārpus dzemdes.

Patoloģiski izdalījumi no dzemdes.

Ja ir daudz sārtu asiņainu izdalījumu, tas liecina:
•par dzemdes kakla eroziju – dažas dienas pirms menstruāciju sākuma;
•par grūtniecības pārtraukšanu – grūtniecības laikā. Tie rodas, noārdoties augļa olai vai placentai;
•par mikrosatricinājumu makstī, kas izveidojās dzimumakta laikā, eroziju, cervicītu – pēc dzimumakta.
Izdalījumi ar asinīm var parādīties pēc aborta. Pēc vienas nedēļas vajag obligāti atrādīties ārstam un veikt ultrasonogrāfiju.
Baltas krāsas gļotaini izdalījumi vai caurspīdīgi cikla beigās, menstruāciju sākumā liecina par dzemdes kakla eroziju, cervicītu (dzemdes kakla kanāla iekaisumu). Jebkurā gadījumā šie izdalījumi ir saistīti ar dzemdes kaklu.
Par piena sēni (kandidozi) liecina balti biezpienveidīgi izdalījumi, balta plēvīte vai baltas krāsas izdalījumi uz dzimumorgāniem, klitora. Kā likums, tos pavada maizes vai skābpiena smarža un nieze.
Par maksts disbiozi liecina balti, zaļgani vai pelēcīgi plēvveidīgi izdalījumi, kurus pavada zivs smarža.
Par infekciju, kuras tiek nodotas dzimumceļā, signalizē dzeltenzaļgani izdalījumi.
Par asu bakteriālu infekciju makstī, asu adneksītu (olnīcu iekaisumu), asu salpingītu (dzemdes ceļu iekaisumu) liecina liels daudzums dzeltenas vai zaļas krāsas izdalījumu.
Par bakteriālu infekciju makstī, eroziju, hronisku adneksītu (olnīcu iekaisumu), asu salpingītu (dzemdes ceļu iekaisumu) liecina liels daudzums dzeltenas vai zaļas krāsas izdalījumu.
Par strutojošu cervicītu liecina strutojoši zaļas krāsas izdalījumi. Tiem ir bieza konsistence, līdzīga gļotām, kas pastiprinās no spriedzes defekācijas procesā.
Par to, ka dzemdē norit patoloģisks process, liecina tumši brūni smērējoši izdalījumi vairākas dienas pēc menstruācijas.
Par augļa olas vai placentas atslāņošanos liecina asiņaini, brūni smērējoši izdalījumi grūtniecei agrā posmā.
Par hronisku endometriju, hronisku endocervicītu liecina rozā (kā atšķaidītas asinis) izdalījumi, kuriem ir nepatīkama smarža. Kā likums tā rodas pirmsmenstruāciju periodā.
Par hronisku endometrītu liecina šķidri ūdeņaini izdalījumi, kuriem ir netīra krāsa pirms un pēc mēnešreizēm.
Par dzemdes kakla, asins recēšanas procesu traucējumiem liecina lieli asins sabiezējumi menstruāciju laikā. Šādi izdalījumi var būt sievietei ar dzemdē ievietotu spirāli. Kā likums, spirāles uzstādīšana tiek pavadīta ar asiņainiem izdalījumiem divu nedēļu garumā. Blakus tam, ka spirāle provocē menstruāciju pagarināšanos, vēl vins no blakus efektiem ir asiņaini izdalījumi no maksts starpmenstruāciju periodā.
Ja spirāle provocē anēmijas attīstību, tad to uzreiz izņem.

Izdalījumi pirms un pēc seksa

Seksuālā uzbudinājuma laikā sievietes maksts vestibulārajos dziedzeros sākas aktīva tā saucamās vaginālās smērvielas izstrāde – tā ir normāla parādība.
Izdalījumi ir biezi, apjomīgi, ar nepatīkamu smaržu neaizsargāta dzimumakta laikā – tādējādi norit maksts attīrīšana no spermas. Bet asiņaini izdalījumi dzimumakta laikā vai uzreiz pēc tā var liecināt par dzemdes kakla mikrotrīci vai eroziju.
Baltas, dzeltenas, zaļgani – pelēkas krāsas izdalījumi vai strutaini izdalījumi ar specifisku smaržu dažas dienas vai nedēļas pēc neaizsargāta dzimumakta var liecināt par infekcijas attīstību vai par slimību, kas tiek pārnesta dzimumkontakta laikā. Tad izdalījumi ir niezoši, dedzinoši makstī un urīnceļos, izraisa sāpes seksa laikā.
***
Ja ir neveselīgi izdalījumi, vērsieties pie ārsta – ginekologa. Tikai viņš var pārliecinoši konstatēt, vai jūs esat vesela vai nē, pretējā gadījumā var diagnosticēt slimību un nozīmēt nepieciešamo ārstēšanu.