Ja rodas krampji kājās.

Tās ir neciešamas asas sāpes kāju ikros, kas rodas pēkšņi, un ir pazīstamas ikvienam. Nevajag īpaši satraukties, ja kāju krampjiem ir epizodisks raksturs. Daudzi cilvēki cieš no spontāniem, biežiem vai nakts kāju krampjiem. Kāds ir iemesls tādām mokām, kā ar to cīnīties, vai var tās pārvarēt, stāsta Kleoo.lv.

Iemesli, kāpēc kājās rodas krampji.

Krampji īpaši bieži ir veciem vai vidējas paaudzes cilvēkiem. Daudz nopietnāki krampju iemesli ir iekaisuma procesi, slēptas traumas, vairogdziedzera bojājums, diabēts, neiroloģiskas saslimšanas. Ja ir aizdomas par iepriekš minēto, vajag veikt izmeklēšanu pie dažādiem speciālistiem: flebologa, neirologa un endokrinologa. Izārstējot minētās kaites, arī krampji pāries. Nakts krampju rašanos provocē:
•varikoze,
•plakanā pēda,
•stress,
•liels muskuļu sasprindzinājums,
•saaukstēšanās aukstumā vai ledainā ūdenī.
Diezgan bieži nakts krampjus veicina magnija trūkums organismā, kas piedalās nervu impulsu nodošanā muskuļu šūnām, arī kalcija un D vitamīna trūkums. Ir daudz faktoru, kas sekmē to zudumu organismā.

Iemesli minerālvielu trūkumam organismā.

1. Dažādu medicīnisko preparātu lietošana, kas apgrūtina magnija uzsūkšanos organismā. Piemēram, antacīdie līdzekļi kā Maaloks un Almagels, kurus bieži lieto grēmu ārstēšanai, aizkavē mikroelementu un vitamīnu uzsūkšanos. Eufilīns un Insulīns sekmē šī minerāla izvadīšanu no šūnām.
2. Grūtniecība. Topošajai māmiņai magniju un kalciju vajag divas reizes vairāk par normu.
3. Stress var novest pie kalcija zuduma, kas tik ļoti nepieciešams nervu sistēmai un muskuļu atslābināšanas.
4. Kalcija uzsūkšanos traucē diētas ar paaugstinātu olbaltumvielu daudzumu.
5. Paaugstināta sviedru izdalīšanās. Cilvēka organisms kopā ar sviedriem zaudē daudz magnija, tāpēc bieži vien krampji kājās rodas vasarā.

Pirmās palīdzības sniegšana.

Ja nakts laikā jums sākas krampji, vajag apsēsties gultā, nolaist kājas lejā un lēnām mēģināt piecelties uz vēsas grīdas, nevis uz paklājiņa. Jūsu ķermenim vajadzētu būt maksimāli taisnam, kājām jābūt kopā. Pēc dažām minūtēm asins cirkulācija kājās atjaunosies, bet kopā ar to – normāls muskuļu tonuss.
Otrs paņēmiens: dziļi ieelpojiet, apķeriet ar rokām kājas pirkstus, kuri ir sarauti krampī un ar spēku, pārvarot sāpes, pavelciet uz savu pusi, pastiepjot savilkto muskuli. Vienlaikus veiciet apļveida kustības ar kāju. Kad atslābs muskuļu spazmas, pamasējiet savilktos muskuļus.
Ja krampji ir spēcīgi, vairākas reizes iekniebiet sāpīgajā vietā. Pēc tam uzmanīgi pamasējiet pēdu un kājas ikrus ar pliķējošām un berzējošām kustībām virzienā no pirkstu galiņiem uz papēdi un no ceļa līdz papēdim. Pēc tam apgulieties, noliekot satītu segu zem kājām. Tāda poza nodrošina asins pieplūdumu un novērš atkārtotu krampju veidošanos.
Var palīdzēt arī sildošā ziede, kas uzklāta uz kāju muskuļiem. Var lietot arī šņabi vai ābolu etiķi. Ja muskuļu krampji atkārtojas, lieciet mitras siltas kompreses. Siltums samazina nervu jutīgumu un atslābina muskuļus.
Profilakse:
•nēsājiet tikai ērtus apavus;
•izvairieties no lielas kāju slodzes;
•samaziniet cukura un kafijas daudzumu;
•atmetiet smēķēšanu;
•iekļaujiet uzturā ar kalciju un magniju bagātus produktus;
•ejiet gulēt ar vilnas zeķēm kājās;
•regulāri masējiet kājas;
•veiciet kontrasta vannas kājām. Iemērciet kājas dažas sekundes te aukstā ūdenī, te karstā ūdenī. Ja ir varikoze, tad ūdens temperatūras atšķirība nevar būt krasa. Veselīgi ir pievienot ūdenim ārstniecisko zālīšu ar pretkrampju efektu novārījumu: piparmētra, kosa, baldriāns.
Minerālvielu līmeni organismā var atjaunot diēta saistībā ar zāļu terapiju. Ja krampji kājās ir bieži naktīs, tad vajag mainīt uzturu – palielināt uzturā produktus, kas bagāti ar kalciju, magniju un D vitamīnu.
Magnijs lielākoties ir augu valsts izcelsmes produktos. Ar to bagāti: svaigi augļi un dārzeņi, dilles, pētersīlis, zaļie loki, jūras kāposti, pākšaugi, kviešu klijas, dateles, vīģes, žāvētas aprikozes, melnās plūmes. Nevajag piemirst arī В6 vitamīnu produktu sastāvā, kas palīdz uzsūkt magniju. Tas ir gaļā, zivīs, aknās, banānos, griķos, grieķu riekstos un zemesriekstos.
Ar kalciju ir bagāti skābpiena produkti: piens, biezpiens, siers, arī kāposti, tai skaitā ziedkāposts, brokoļi, sezams. Medus uztur kalciju organismā. Ieteicams katru dienu izdzert vienu glāzi silta ūdens, kuram pievienota 1 tējkarote medus, ābolu etiķis vai citronu sula.
Lielākā daudzumā D vitamīns sastopams zivs aknās, īpaši mencas, arī olas dzeltenumā, olīveļļā, pienā.
Īpaši svarīgi daudz laika pavadīt svaigā gaisā, jo ultravioletie stari nelielā daudzumā veicina vitamīna D izstrādi organismā, kas nepieciešams kalcija uzsūkšanai.
Minerālvielu izteiktu deficītu organismā ir grūti atjaunot tikai ar ēdienu. Būs nepieciešams doties pie ārsta, lai nozīmē papildus kalcija un magnija preparātus.
Svarīgi iegaumēt, ka magnija uzsūkšanās no zarnu trakta pazeminās vakarā, tāpēc, vislabāk to ir uzņemt dienas pirmajā pusē. Vēl kāda īpatnība – magnija uzsūkšanās vislabāk notiek fiziskās slodzes laikā, nekā mazkustīga dzīvesveida laikā. Preparātus ar augstu kalcija un vitamīna D līmeni labāk dzert vakarā, kad pastiprinās to uzsūkšana ar kaulu audiem.
Magnija preparāti nav ieteicami pie nieru un virsnieru mazspējas, ar noslieci uz trombu veidošanos, pazeminātas vairogdziedzera darbības.

Vingrošana.

No rītiem iesaka pildīt šādus vingrinājumus:
1.Piecelieties, sakrustojiet kājas. Paceliet pēdu iekšējās malas. Pēc 10 sekundēm atgriezieties iepriekšējā stāvoklī.
2.Sēdošā pozīcijā salieciet kāju pirkstus, aizskaitiet līdz 10, iztaisnojiet un atkal aizskaitiet līdz 10.
3.Pacelieties pirkstgalos stāvot tā, lai papēži atrautos no grīdas, pēc tam strauji atgriezieties sākuma stāvoklī.
Vingrinājumus vajag veikt ar basām kājām un izpildīt katru vingrinājumu vismaz trīs reizes.
Vakara vingrošana palīdzēs atjaunot apasiņošanu, noņemt sasprindzinājumu kājās, pārvarēt krampjus kājās nakts laikā.
1.Sēžot uz krēsla, paceliet kājas un veiciet ar pēdām apļveida kustības.
2.Salieciet kāju pirkstus, pēc tam strauji iztaisnojiet. Pakustiniet intensīvi kāju pirkstus.
3.Veiciet uz vietas 10 lēnus soļus, izstiepjot pēdu pirkstgalus, paceļot kāju.
4.Atspiedieties ar abām rokām pret sienu, speriet soli atpakaļ, pakāpeniski attālinoties no tās. Turklāt rokas neatraujiet no sienas. Atkārtojiet vingrinājumu vairākas reizes.
5.Ērti apsēdieties uz krēsla un atbrīvojieties. Paceliet kājas un izstiepiet purngalus tā, lai augšējā kājas daļa un pēdas būtu vienā līnijā. Noturiet tādu stāvokli piecas sekundes. Pēc tam atlieciet pēdu purngalus uz sevi, izplešot kāju pirkstus. Noturiet piecas sekundes.
6.Sēžot uz krēsla, mainiet pēdu stāvokli ātri no pēdas uz purngalu un atpakaļ.
7.Turoties pie krēsla atzveltnes, pacelieties uz vienas kājas pirkstgala, otru viegli salieciet un atraujiet no grīdas. Viegli iesēdieties vienā kājā, noturieties šajā pozīcijā piecas sekundes. Atkārtojiet vingrinājumu, stāvot uz otras kājas.