Kā atbrīvoties no kompleksiem.

Pārāk resna, pārāk tieva, seja ar vasaras raibumiem, nesmukas krūtis, īss vai garš deguns – šādas vai līdzīgas uzmācīgas domas traucē būt pārliecinātai saskarsmē ar pretējo dzimumu un grauj mūsu pašvērtējumu. Kā noticēt sev un izvairīties no kompelsiem? Kā iemācīties mīlēt sevi, lai mūsu individuālās īpatnības šķistu priekšrocības, nevis trūkumi, stāsta Kleoo.lv.

Kas tie tādi kompleksi.

Jēdzienu „komplekss” ieviesa Džozefs Breiers, austriešu ārsts un fiziologs.
Kompleksi – tās ir nospiestas vai izvilktas no apziņas domas, vārdi un priekšstati, kas tā vai citādi saistīti ar jūsu personības raksturu. Tā kā tās ir svarīgas jums, tās parasti pavada spēcīgas emocijas, kurām ir spēcīga ietekme uz jūsu uzvedību un reakciju. Kompleksi izpaužas dažādu baiļu, tieksmju, neirotisku reakciju un attieksmes pret apkārtējo pasauli veidā.
Kompleksi izsauc bailes, satraukumu, kaunu. Jums šķiet, ka jūs esat sliktāks par pārējiem, ka neesat pelnījis laimi, ka jums nav vietas pieklājīgā sabiedrībā. Nespējot apmierināt savas ambīcijas, vēlmes un sapņus cilvēks jūt, ka neaizsniedz ideālu.
Dažkārt kompleksu avots ir negatīvs salīdzinājums: „Šī aktrise ir ne tikai skaista un seksuāla, bet arī talantīga, veiksmīga. Ne tā, kā es”. Salīdzinot sevi ar citiem, un īpaši dzirdot tādu salīdzinājumu no tuviem cilvēkiem, mēs jūtamies apdalīti.
Kompleksi parasti izsauc sliktu garastāvokli un nomāktību. Koncentrēšanās uz negatīvajām un vājajām vietām ietekmē mūsu pašvērtējumu, iznīcina pašvērtējuma jūtas. Nepilnības vienā mirklī kļūst par visas dzīves problēmu, kuru nav iespējams atrisināt.
Cilvēks sāk taisīt ziloni no mušas. To, ko nav iespējams sasniegt vai izlabot (ārējā izskatā vai raksturā), kļūst par panākumu pasākumu un vienlaikus motīvu, lai iegūtu tiesības uz laimi. Zūd apmierinātība ar dzīvi, neiepriecina mazi prieka mirkļi un pasaule tiek skatīta pelēkās krāsās. Cilvēks ar kompleksiem ir tikai viens solis līdz depresijai.
Vai tiešām kompleksi tik bīstami un var novest pie psiholoģiskiem traucējumiem un depresijas, vai tie ir tikai daļa no mūsu individualitātes. Kompleksi ir ļoti bīstami. Šveiciešu psihologs un psihiatrs Karls Gustavs Jungs savā darbā „Psiholoģija dementia praecox” skaidroja tos pat ar šizofrēnijas parādīšanos.
Komplekss - tā ir cita personība cilvēkā iekšā. Tās vēlmes, kuras mums šķiet salīdzinoši nepareizas un tiek nosodītas sabiedrībā, iespiežas mūsu zemapziņā un formē it kā citu, mūsu Es ēnas pusi.
Dažkārt šīs vēlmes izraujas uz āru, un mēs neieredzam sevi pēc to apmierināšanas. Piemēram, nevainīgs piemērs – meitene, kas ir uz diētas, atrod sevi naktī ar pusēstu sviestmaizi ar majonēzi.
Komplekss valda daļu ķermeņa, kuru jūs neieredzat. Tāpēc kompleksi izsauc psihosomatiskas saslimšanas – rodas kuņģa darbības traucējumi, ādas saslimšanas u.tml.

Seksuālie kompleksi.

Katrs no cilvēka psihes pētniekiem kompleksus traktē pa savam, piemēram, Zigmunds Freids uzskatīja, ka komplekss nav patoloģijas izpausme, bet liecina par veselīgu individualitātes formēšanos. Katram cilvēkam, izejot psiho seksuālās attīstības stadiju, vajag tikt galā ar dažādiem kompleksiem. Psiholoģija runā par noteiktiem kompleksiem, kas atkarīgi no vecuma, dzimuma vai noteikta rakstura iezīmēm. Visi tie nosaukti par godu mitoloģiskiem dieviem un varoņiem un tā vai citādi saistīti ar seksualitāti.
•Diānas komplekss – neapzināta sievietes vēlme būt vīrietim, izpaužas nēsājot vīrieša apģērbu vai uzvedoties kā vīrietim. Bieži rodas meitenēm – pusaudzēm, kurām grūti pieņemt izmaiņas savā organismā un dzimstošo sievišķību.
•Messalini komplekss – tieksme uz izlaidīgu sievietes uzvedību. Seksuālā pieejamība kļūst par sinonīmu pievilcībai. Ieinteresēt un noturēt vīrieti var ar izaicinājumu – pavedināt viegli, apmierināt nevar.
•Dafnes komplekss – attīstās sievietēm, kuras izjūt riebumu pret vīriešiem, seksualitāti un neizsaka vēlmi pēc heteroseksuālas saiknes. Nimfa Dafne kļuva par simbolu jaunavībai un nepieejamai mīlestībai.
•Ofēlijas komplekss – uzmācīga ideja par pašnāvību, kas rodas sievietēm neveiksmīgas mīlestības rezultātā vai pēc sarautām mīlestības saitēm.
•Medejas komplekss – slēpts naids pret pašas bērniem, saistīta ar neapzinātu tieksmi pēc to nāves. Tādu patoloģisku jūtu avots – naids pret bērnu tēvu un vēlme viņam atriebties.
•Jokastes komplekss – slimīga saikne mātei pie saviem bērniem. Tādas attiecvības var izpausties kā pārmērīga aprūpe, dažkārt mātes žestiem ir erotisks raksturs.
Vai ar tādiem klasiskiem kompleksiem slimo cilvēki no mūsu apkārtējās sabiedrības, vai retas psihiskās novirzes un patoloģija?
Tie ir daudz plašāk izplatīti, nekā varētu gaidīt. Cita lieta, ka tie bieži atrodas, kā saka psihologi, latentā fāzē. Tas nozīmē, ka tie ir noslēpti ne tikai no apkārtējiem, bet arī no cilvēka, kuram tas piemīt. Vienkāršāk sakot, viņš nenojauš par to esamību.
Šodien jēdziens „komplekss” dziļi iespiedies mūsdienu valodā un tiek lietots galvenokārt traucējumu kompleksā. Runājot par kompleksiem, cilvēkiem parasti ir nepatīkami vai apkaunojoši pārdzīvojumi un emocijas, kas skar rakstura iezīmes, personību, ārējo izskatu, uzvedību un kontaktus ar apkārtējiem cilvēkiem.
Katras sievietes dzīvē ir brīži, kad prātā rodas uzmācīga ideja: „Esmu sliktāka par citām”, „Esmu pārāk nepilnīga”, „Esmu muļķe”, „Esmu bezcerīga, man nekas nesanāk”, „Man ir resni gurni, pārāk garas rokas, līks deguns un nesamērīga figūra”. Tāda domāšana liecina par slēptiem kompleksiem, no kuriem jūs kaunāties un par kuriem nevēlaties runāt. Šķiet, ka visi cilvēki skatās tieši uz jūsu nepilnībām un seko jūsu vājajām vietām, kuras jūs tik ļoti vēlaties noslēpt.
Kompleksi un uzmācīgas idejas kļūst par daudzu murgu. Katram atradīsies kāds defekts ārējā izskatā vai kāds dvēseles kroplums, lai izjustu nepilnvērtību. Vai smiesieties viegli un bezrūpīgi, ja jūsu zobu emalja nebūs kristālbalta? Gribat noslēpt savu kāju nepilnības platos džinsos un garos brunčos? Nu un, protams, sprogas vajag iztaisnot, bet taisnus matus savīt!
Ja satiksiet sievieti ar ideālu ārējo izskatu, gandrīz noteikti viņai atradīsies iemesls ar ko būt neapmierinātai ar sevi. Viņa uzskatīs sevi par neveiksminieci, nespējīgu izveidot karjeruvai nepilnvērtīgu sievu, kura augsta amata dēļ atteikusies dzemdēt bērnus. Sliktu māti, kuras bērni nekļuva par brīnumbērniem vai nosodītai par grēkiem, ja neizdodas ieņemt bērniņu. Skaties no kuras puses gribi, mēs vienmēr būsim ar kaut ko neapmierināti.
Zems pašvērtējums liek domāt, ka mēs neesam pelnījuši panākumus vai atbalstu, rodas sakāves bailes. Sapņot var, cik grib, bet sēžot klusu stūrī un netiecoties.
Kompleksi traucē profesionālās veiksmes sasniegšanu un iznīcina personīgo dzīvi. Kā baudīt tuvumu ar mīļoto cilvēku, ja baidies, ka viņš ieraudzīs tavas nepilnības? Mēs baidāmies, ka viņš atradīs skaistāku par mums, labāku, gudrāku, seksuālāku.
Vajag mainīt domāšanas veidu. Katra sieviete ir īpaša, neatkārtojama, un tajā ir viņas skaistums. Bez tam skaistums izpaužas ne tikai ārējā izskatā. Patiesībā mūs skaistus padara mūsu individualitāte.
Vai tiešām ar sliktu pašvērtējumu var iegūt laimi? Jā, tas tā ir. Pētījuma rezultāti, kas veikti mūsu laboratorijā, ļāva mums izdarīt šādus secinājumus. Cilvēks pats nosaka savu likteni ar tā saucamā uzsākšanas veidola palīdzību.
Ja mēs precīzi un emocionāli iedomājamies kādu notikumu, mēs radām to nākotnē, un tas atnāk pie mums. Tagad atcerieties, cik precīzi un skaidri mēs iedomājamies to, no kā mēs baidāmies.
Alfrēds Adlers – austriešu psihiatrs un individuālās psiholoģijas radītājs apgalvoja, ka nepilnvērtības komplekss ir katras darbības virzošais spēks un avots jebkurai citai motivācijai.
Izjūtot sevi sliktu un nepietiekamu, mēs atņemam sev tiesības uz laimi, mīlestību un labklājību. Kompleksi indē mūsu dzīvi un neļauj sasniegt noteiktos mērķus, jo mēs neticam to iespējamajai realizācijai.

Kā atbrīvoties no kompleksiem: darbības plāns.

Var minimalizēt kompleksu destruktīvo ietekmi uz mūsu dzīvi un rast apmierinājumu tajā, ka katrs no mums ir neatkārtojams un unikāls. Visu metožu darbība ir atkarīga no prasmes veikt pašhipnozi un vēlmes strādāt ar sevi.
1. Sakoncentrējieties uz to, ka jūs darāt labi
Centieties koncentrēties tam, ka jums sanāk labi, uz savām stiprajām pusēm. Prasiet saviem draugiem, par ko viņi jūs vērtē, bet tuviniekiem, kāpēc viņi jūs mīl. Var izrādīties, ka tas, ko jūs uzskatāt par kroplību, citi uztver kā jūsu rozīnīti un priekšrocību. 2. Nesalīdziniet sevi ar citiem
Pasaulē vienmēr atradīsies kāds labāks par jums. Tas nenozīmē, ka mēs nevaram sasniegt tādus rezultātus. Tieši pretēji, tas dod motivāciju būt labākai un iedvesmoties no pozitīviem piemēriem. Atcerieties, pilnībai nav robežu!
3. Esiet pārliecināti par sevi
Ja jūtat grūtības kolektīvā, nemākat pārliecināt un jums nav līdera īpašību, cīnieties par balss tiesībām un cieniet kolēģus. Runājiet skaļā un pārliecinātā balsī, izvairieties no pauzēm, lai būtu jūs grūti pārtraukt. Pacentieties nepiekrist tam, ka jūs pārtrauca, piemēram, jūs varat teikt: „Ļaujiet man pateikt līdz galam, viss pats interesantākais vēl priekšā”.
4. Sacentieties
Nepārliecinātība par jauniem dzīves izaicinājumiem un bailes tikt sakautam – biežākās kompleksu sekas. Neticot saviem spēkiem, mēs bieži vien atsakāmies piedalīties sacensībās un cīņā par labāko. Taču labāk ir izdarīt un zaudēt, nekā nedarīt un nerast iespējas.
Centieties vizualizēt savas bailes, iedomāties sliktāko un izdomāt plānu B. Sastādiet zaudējumu un ieguvumu sarakstu, kas būs jūsu dalības pasākumā rezultāts. Uzrakstot uz papīra, jūs redzēsiet, ka bailēm acis lielas.
5. Esiet saskaņā ar savu iekšējo pasauli
Ja jebkura kritika jūs paralizē un liek pārtraukt centienus, atcerieties par to, ka jums nav visi jāapmierina. Svarīgi, lai jūs dzīvotu pasaulē paši ar sevi. Pieņemiet citu aizrādījumus, jo tie patiešām var būt konstruktīvi, taču prasiet nosaukt konkrētus argumentus – ikvienai kritikai ir jābūt pamatotai.
Atcerieties, ka kritika var attiekties uz jūsu neefektīvajām darbībām, nevis uz jūsu personību. Kāds var pamanīt, ka uzvedaties neracionāli, taču neviens nevar pagalvot, ka esat nenobriedis vai neracionāls cilvēks.
6. Ļaujiet sev izdarīt kļūdas
Kompleksi traucē attīstīties radoši un kreatīvi attiekties pret dzīvi. Cilvēks ieraujas sevī un neizrāda iniciatīvu, baidoties tikt izsmiets.
Ja jūs ļoti baida publiskas neveiksmes, padomājiet par to, kā citi cilvēki rūpējas par savu reputāciju. Katrs velta savai personai daudz vairāk uzmanības, nekā jums, un tieši tāpat baidās tikt izsmieti. Neviens neatceras jūsu kļūdas tik ilgi, cik ilgi tās atceraties jūs.
7. Nesalīdziniet sevi ar slavenībām
Nevajag salīdzināt sevi ar cilvēkiem no šova biznesa. Pirmkārt, jūs nezināt patiesību par viņu dzīvi, par viņu kompleksiem un trūkumiem, ja varat spriest tikai pēc avīžu un žurnālu rakstiem. Otrkārt, ikviena sieviete var kļūt modele un izskatīties tikpat satriecoši, ja vesels štats cilvēku rūpētos par makijāžu, frizūru, tērpu izvēli un tēla veidošanu. Turklāt profesionālajām aktrisēm, modelēm un dziedātājām māca pieņemt izdevīgas pozas un pareizi smaidīt, lai bildēs izskatītos nevainojami. Turklāt eksistē arī tāda brīnumaina programma kā Photoshop, bez kuras nav iztikusi neviena augsto aprindu meiteņu fotogrāfija.
Lai sajustos tikpat skaista, uzdāviniet sev mazu prieku: aizejiet uz baseinu, pie kosmetaloga, uz masāžu, šopingā. Veiciet sev profesionālu makijāžu un pasūtiet fotosesiju: kad ieraudzīsiet sevi attēlos, jūs sapratīsiet, ka ne ar ko neatšķiraties no modelēm.
8. Rūpējieties par savu iekšējo skaistumu
Uz pasaules nav otra tāda cilvēka, un tur slēpjas jūsu jaukums. Jūs pamanījāt, cik nesimpātiska, bet pārliecināta par sevi, priecīga, atvērta, laba sieviete savāc ap sevi veselu baru draudzeņu un pielūdzēju? Visus viņus piesaista viņas iekšējais skaistums. Attīstiet sevī maigumu un sievišķību, labsirdību, dāsnumu un citas labās rakstura īpašības. Esiet pati – un cilvēki labprāt uzturēsies jūsu sabiedrībā.
9. Vērsieties pie speciālista
Ja netiekat galā pati, vērsieties pēc palīdzības pie psihologa vai psihoterapeita. Psihologi izmanto dažādas metodes, lai strādātu ar kompleksiem. Geštalterapija, psihoanalīze un citas uz psihoterapiju vērstas metodes, taču visas tiecas pēc viena. Galvenais palīdzēt pacientam pašam apzināties savus kompleksus. Vēlāk, izvilkts no zemapziņas apziņā, komplekss pazudīs.