Kā iemācīties teikt “nē” kolēģiem un priekšniekam?

Nemākat atteikt kolēģu lūgumiem un bieži pildāt to darbu, kas neatbilst jūsu amata aprakstam? Tad izlasiet šo Kleoo.lv rakstu. Tas iemācīs jums pateikt "nē" tad, kad tas ir nepieciešams.

Situācija, kad jūs regulāri uzņematies papildus pienākumus darba vietā, kad jums grūti atteikt pat tajā situācijā, ja jums lūdz vai pieprasa darīt to, kas jums nav jādara, ir ļoti izplatīta. Tā būtiski apgrūtina darba procesu, jo jums jānodarbojas ar neplānotām lietām, palielinās slodze, aug nogurums, pazeminās radošumās spējas un interese pret darbu. Vēl papildus nāk klāt satraukums, nervozitāte un agresivitāte pret kolēģiem un pašam pret sevi, jo ir sajūta, ka tevi izmanto. Šajā sakarā vajag iemācīties atteikt kolēģiem vai priekšniekam – tas ir jautājums par pesoniskām un profesionālām prioritātēm.

Nespēja pateikt "nē" izpaužas divos veidos:

Situatīvā

Hroniskā

Ar ko tās atšķiras un kā ar tām cīnīties?

Situatīvās nespējas atteikt iemesli

Situatīvā nespēja pateikt "nē" un neuzkraut sev liekus pienākumus var būt saistīta ar šādiem iemesliem:

Skaidri un konkrēti nav zināmi savi amata pienākumi

Bieži darbinieks, kas nemāk pateikt "nē", nezina, kas viņam ir jādara un kas nav jādara. Bieži tas skaidrojams ar darbinieka atbildību un to, ka viņš nav pacenties kaut kādu iemeslu dēļ noskaidrot savus amata pienākumus. Bieži tas tiek pamatots ar korporatīvajām normām: darbs uzņēmumā organizēts tā, ka neviens konkrēti nezina, par ko viņš atbild. Šajā gadījumā jūs varat pieprasīt, lai jums izskaidro, kā sadalīti pienākumi starp darbiniekiem uzņēmumā, un lai precizē, paskaidro, konkretizē un sadala pienākumu, jo no tā ir atkarīga jūsu darba efektivitāte un produktivitāte.

Bailes kļūt par sliktu darbinieku

Dažreiz nevarēšana pateikt "nē" saistīta ar bailēm radīt nekompetenta un nesaprātīga darbinieka priekšstatu. Var šķist, ka, jo vairāk darbus jūs padarīsiet, jo vairāk pienākumus jūs varat izpildīt un jo labāk izpaust savas prasmes, iemaņas un darba spējas. Taču darbinieku vienmēr novērtē pēc tā, kā darbinieks virzās pa karjeras kāpnēm un vai saņem lielāku algu, prēmiju, cieņu, mīlestību un novērtējumu. Droši vien jums ir zināmi piemēri, kad profesionālis gadiem sēž vienā un tajā pašā vietā tikai tāpēc, ka viņš ir ļoti ērts priekšniekam un visam kolektīvam. Tāpēc svarīgi apzināties, ka ir labs darbinieks un ir ērts darbinieks. Ar savu uzvedību atbalstot otro pozīciju, jūs nekad nenonāksiet pirmajā.

Bailes tikt uztvertam kā sliktam cilvēkam.

Šīs bailes var būt saistītas ar diviem iemesliem:

1) zemu pašvērtējumu. Šajā gadījumā cita pienākumu izpilde ir kā "pirkums" labai pret sevi attieksmei, algai, lai pret jums neattiektos slikti;

2) savu atteikumu skatāt kā iespējamu riebuma, rupjība izpausmi.Tas var būt saistīts ar to, ka jūsu pieredzē atteikumi bijuši personiski un noraidoši.

Kā atteikt pareizi?

Starpība starp atteikumu un noraidījumu izskatās šādi:

Atteikums - «Es negribu tēju»,

Noraidījums - «Es negribu tavu tēju».

Atteikumam nav jābūt kā noraidījumam, un tas var būt pieklājīgs un taktisks. Lūk, dažas pieņemamas atteikuma formas: «Ja es nodarbošos ar tavām lietām, tad neizpildīšu savas, un tas nav pieļaujams», «Esmu sarūgtināta, ka nevaru tev tagad palīdzēt», «Redzu, ka tev ir daudz darba, taču arī es esmu tagad tādā situācijā», «Ar prieku tev palīdzēšu, kad būšu atbrīvojusies no saviem pienākumiem», «Es dzirdēju, ka tev tagad vajadzīga palīdzība, bet šobrīd es nevaru tev palīdzēt». Turklāt jums nav obligāti jāpaskaidro, ar ko jūs nodarbojaties, nav jāattaisnot savu atteikumu un jāizdomā iemeslus, kuru dēļ nevarat apmierināt kolēģa prasību. Pateikt "nē" bez paskaidrojuma - katra cilvēka tiesībasJa tas patiešām ir lūgums no kolēģa puses, tad tas paredz arī atteikumu. Ja kolēģis nepieņem atteikumu, tad tas vairs nav lūgums, bet prasība.

Ja kolēģa lūgums, pēc jūsu domām, ir manipulatīvs, tad vēl jo vairāk atteikumam jābūt lakoniskam, jo manipulatori pieprasa mums paskaidrot. Manipulatīva dialoga procesā var noskaidroties, ka jūsu darbi nav tik svarīgi, ka tie vēl var pagaidīt un jūs vēl neesat tik ļoti noguris kā manipulators.

E. Lopuhina piedāvā izmantot metodiku, kas saucas "uzbraucošā skaņu plate". Un tā izskatās šādi:

- Maija, palīdzi man, lūdzu, sagatavot atskaiti!
- Diemžēl nevaru, esmu aizņemta.
- Bet man ir tik daudz darba. Es noteikti visu sabojāšu!
- Es dzirdu, ka tu ļoti pārdzīvo, bet nevaru tev tagad palīdzēt.
- Bet man tik ļoti vajag!!!
- Saprotu, jo, ja tas nebūtu tik svarīgi, tad tu nevērstos pie manis. Man ļoti žēl, ka nevaru tev tagad palīdzēt.

Šī metodika laba ar to, ka jūs ne tikai atsakāt sarunu biedram, bet liekat katru reizi saprast, ka dzirdat viņu un ka jums nav vienaldzīga viņa problēma. Taču jūsu pozīcija paliek nemainīga.

Ja jums nav nodarbes, bet tomēr negribat tērēt laiku, darot cita darbu, nemelojiet, sakiet tieši: «Jā, man ir pārtraukums, un man ļoti svarīgi ir tagad atpūsties. Kad man būs iespēja izpildīt tavu darbu, es to izdarīšu». Ja papildus pienākumus liek izpildīt priekšnieks, jums ir tiesības precizēt, vai šis darbs tiek papildus apmaksāts, kā tiek uzskaitīts darbs, kas neietilpst jūsu darba pienākumos. Atteikums var tikt argumentēts ar to, ka, pildot tik daudzus pienākumus, jūs zaudējat darba spējas, jo ir pārpūle. Ja jūs tagad pārslēgsieties uz jaunu darbu, tad nevarēsiet izpildīt iesākto. Piedāvājiet tikt skaidrībā, apelējot pie darba līguma un amata instrukcijām, kurā noteikti jābūt iekļautiem jūsu funkcionālajiem pienākumiem. Ja, neskatoties uz pamatotību, jūsu atteikums netiek pieņemts un jums liek darīt to, kas jūsu funkcijām neatbilst un nekā netiek atmaksāts, tad tā jau ir uzspiešana.

Pie hroniskas nemacēšanas atteikt

Ir arī hroniska nemāčēšana pateikt "nē". Tā izpaužas tā, ka atteikt ir grūti vienmēr un visur, tas atkārtojas ikreizi katrā darba vietā. Tā saistīta parasti ar audzināšanu, noteikumiem, aizliegumu atteikt citiem cilvēkiem, noteikt personiskās robežas, ar tieksmi atstāt savas intereses “citai reizei”, par labu apkārtesošajiem, upurējot sevi.

Lai iemācītos atteikt, atbildiet uz jautājumu: «Piekrītot izpildīt kolēģa vai priekšnieka labā kādu darbu, kam jūs sakāt tādā veidā "jā"?»

Atcerieties pēdējo gadījumu, kad jums kaut kas tika lūgts. Kas jums vislabāk palicis atmiņā: kaut kādi noteikti vārdi, balss tembrs, intonācija, izskats, skatiens?

Ko jums tas nozīmē? Kā jūs uz to reaģējat - uztraucaties, nervozējat, iedvesmojaties, nomierinaties, dusmojaties, apvainojaties u. tml.?

Kā jūs jūtaties šajā brīdī - kā glābējs, svarīga persona, kalps, upuris, bērns u.tml.? Kas tad ir jūsu kolēģis? Kādas īpašības jūs viņā pamanāt - nelaimīgs, vājš, nabadzīgs, varas kārs, bezkompromisa, viltīgs, uzticams, autoritatīvs u. tml.?

Ko jūs dzirdat, kad jums saka: «Lūdzu, izdari to manis dēļ» vai arī «To vajag izdarīt»? Piemēram, pirmajā frāzē var sadzirdēt: «Tikai tu vari man palīdzēt!» Bet otrajā: «Tu nevari atteikties». Ko jūs jūtat, kad dzirdat to?

Kas vēl tā pret jums izturējies, kas vēl tā ar jums runājis? Ko tas atgādina no jūsu dzīves?

Ja jūsu nevarēšana pateikt "nē" ir hroniska, atzīmējiet to sev. Visticamāk tas ir saistīts ar kaut kādām agrāk pārdzīvotām nepatīkamām situācijām un jums ir nosliece piekrist un kļūt par upuri citu labā. Neuzveliet to sev, bet katru reizi atcerieties, kad nonākat tādā situācijā. Tas palīdzēs jums neapjukt, bet saprast, kas notiek, un atdalīt situāciju no sevis, nesaplūst ar to. Atrodiet atšķirību starp šīm situācijām. Piemēram, agrāk jūs bijāt mazs, bet cits cilvēks - liels un pieaudzis, un visticamāk, autoritāte. Tad jūs vēl nezinājāt, ka drīkst teikt "nē", bet tagad zināt. Agrāk jūs par to varēja sodīt, bet tagad - nē. Atteikt var pieklājīgi, neatraidot citu cilvēku.

Elena Sultanova,
psiholoģe-konsultatnte