Runāsim atklāti. Mazuļi, kuri jaunāki par sešiem mēnešiem, diez vai spēs pateikties par māmiņas negulētajām naktīm un ieguldīto darbu audzināšanā mums labi saprotamā veidā. Bet, kad mamma ar bērniņu ikdienas komunikācijā ir labāk iepazinuši viens otru, noteikti parādīsies dažas jau atpazīstamas reakcijas, ko var tulkot kā mīlestības izrādīšanu. Ar katru dienu bērniņš mammu iemīl arvien vairāk un saka tai paldies savā īpašajā veidā.
Smaids – kaut tikai uz sekundi. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka bērniņa pirmie smaidi ir tikai nejauši refleksi. Neklausieties. Zinātnieki patiešām izpētījuši, ka bērniņa smīnam var būt daudz lielāka nozīme. Bērniņš instinktīvi veido saiti, atspoguļojot pašas māmiņas smaidu. Vēlāk šis smaids radīsies, jau ieraugot mammas vai tēta seju.
Uzstājīgs skatiens. Jau no dzimšanas mazulis atpazīst māmiņas seju, balsi un smaržu. Laikam ejot, bērns visas šīs skaņas un smaržas savieno ar seju, tāpēc tas īpaši rūpīgi pētīs mammas seju tā, it kā mēģinātu iegaumēt katru vaibstu. Viņš taču grib zināt, kā izskatās viņa labsajūta un mīlestība.
Emociju izrādīšana – izstieptas rociņas. Kad bērns jau sasniedzis sešu mēnešu vecumu, tā jūtu izteiksmes spējas ar katru dienu pilnveidojas. Daudziem bērniņiem patīk, ja tos tur rokās, bet spēja par to pavēstīt citiem veidojas tikai aptuveni sešu mēnešu vecumā. Bērniņš stipej rociņas, kad ejat tam garām vai atrodaties tuvumā. Ar šādu žestu valodu mazulis rāda, cik ļoti svarīgi un nepieciešami viņam ir vecāki.
Bučas. Dažreiz, sasniedzot aptuveni gada vecumu, mazulis var sākt dot bučas. Gatavojieties, ka tās nebūs tikai vaigu bučas. Tās tiks dāvātas tuvākajai ķermeņa daļai, kas vienkārši gadīsies ceļā.
Lēkāšana, dejošana un cita aktīva prieka izpausme vecāku priekšā. Bērni gada vecumā izrāda savas emocijas ļoti aktīvi. Tā var būt gan skaļa neapmierinātība par to, ka kāds no vecākiem dodas prom vai arī vētrains prieks, kad mamma atkal ir mājās. Viens nu ir skaidrs – bērns jūs mīl.
Mammas atdarināšana. Kad bērns jau sasniedzis pusotra gada vecumu, vina mīlestības izrādīšanas veidi jau kļūst arvien daudzveidīgāki. Bērns izpēta savu mazo pasaulīti un noskaidro robežas. Un viņš vecākiem uzticas un gaida, ka palīdzēsiet. Bērni imitē to cilvēku darbības, kurus mīl visvairāk.
Klēpī pēc glābiņa. Kad bērns netīšām dabūjis punu vai nobrāzumu, tas nekavējoties ierāpjas pie mammas klēpī. Tas nozīme, ka pie jums viņš jūtas droši un tādējādi izrāda savu pieķeršanos. Nedaudz pakavējies un ļāvis, lai tiek apslaucītas asaras, palaidnis aizskrien tālāk. Protams, ierāpšanās klēpī nenotiek tikai sāpju ietekmē. Tā var būt arī nepieciešamība pēc uzmanības kā tādas.
Slikta uzvedība tieši mammas klātbūtnē. Kura mamma gan nav dzirdējusi: “Viņš bija tāds eņģelītis!”, kad bērnu viņas rokās nodod auklīte. Bet pāris minūtes vēlāk eņģelītis pārvēršas mazā velnēnā. Bērni pārbauda robežas, it sevišķi ar tiem cilvēkiem, kurus visvairāk mīl. Tas noteikti nav patīkamākais veids, kā bērns jums izrādīs savu mīlestību, bet tieši to tas nozīmē. Bērns zina, ka ir drošībā un var uzvesties kā vēlas, bet mamma viņu tik un tā mīlēs.