Kā mums var palīdzēt hipnoze?

Katrs no mums ir dzirdējis par hipnozi, bet daži pat ir izmēģinājuši šo neparasto stāvokli. Kopā ar Kleoo.lv noskaidrosim, kas ir hipnoze un kā tā mums var palīdzēt dzīvē. Vai tā ir spējīga tikai kaitēt? Pēc statistikas, apmēram 15% cilvēku ļoti viegli pakļaujas hipnozei, 10% - ļoti grūti (praktiski nav iespējams ievest hipnozes stāvoklī), bet pārējie atrodas pa vidu. Dziļajā hipnozē var ievest vidēji 70% cilvēku, bet transā – virspusējākā stāvoklī – praktiski ikvienu. Atsevišķi psihologi apgalvo, ka patiesībā hipnoze ir pseidostāvoklis, jo it kā cilvēki vairāk pakļaujas cita cilvēka ietekmei un izpilda viņa gribu.
Bet patiesībā tas tā nav. Mūsdienu zinātne ir pierādījusi, ka cilvēka organisms, tai skaitā smadzenes hipnozes stāvoklī vai transā strādā pa savam.

Kas tā tāda hipnoze?

Hipnoze - tā ir pārejoša apziņas stāvokļa izmaiņa, ko raksturo strauja uzmanības fokusēšana uz suģestiju, novedot pie individuālās kontroles un pašapziņas funkciju izmaiņām (Psihoterapeitiskā enciklopēdija).
Citiem vārdiem, lai ievestu cilvēku hipnozes stāvoklī, tiek izmantoti dažādi paņēmieni – pamatā, skaņas vai gaismas ietekme. Turklāt mākslīgi tiek aizkavēta organisma darbība kopumā un daļēji apziņa. Hipnozes stāvoklī cilvēks sāk neapzināti izpildīt dažādas komandas un maina savu uzvedību.
Hipnoze pastāv un tiek izmantota praktiski tikpat daudz, cik ilgi pastāv cilvēce. Pirmā rakstiskā liecība par hipnozi ir sastopama uz ēģiptiešu papirusa, kuras vecums ir vairāki tūkstoši gadu. Tur aprakstīta hipnozes tehnika, izmantojot lampas un magnētiskos pasus.
Ārsts Francis Antuans Mesmers (1734-1815) pirmais sāka lietot šo paņēmienu, vērtējot tās ietekmi uz cilvēka apziņu, bet terminu „hipnoze” sāka lietot 1843. gadā angļu ķirurgs Džeims Breds no Mančestras. Mesmers bija īsts revolucionārs šajā jomā un veica pārsteidzošus eksperimentus. Profesors uzskatīja, ka mūsu pasaule ir izvērta ar īpašu neredzamu šķidrumu - «magnētisko fluīdu», kuram ir ārstnieciskas īpašības. Šis fluīds uzkrājas tikai talantīgiem cilvēkiem (tai skaitā arī viņam) un tiek nodots citiem ar pieskārieniem un ārstē slimos.
Francs Antuans uzkonstruēja speciālu trauku, kurā krājās brīnumainā substance. Ar īpaša kristāla zižļa palīdzību ārsts nodeva fluīdu slimajiem, kas alka dziedināšanas. Pacienti, kurus viņš centās izārstēt ar savām metodēm, krita tajā laikā neizskaidrojamos stāvokļos: letarģiskā sapnī, katalepsijā, histērijā. Bet tajā pašā laikā tika izārstēti no dažādām slimībām.

Hipnozes veidi.

Ir vairāki hipnozes pamatveidi:
Tā ir tieša, neslēpta ietekme uz cilvēku. Tiek izmantota precīza noteikšana, formulējumi, ietekme. Tieši tāda hipnoze tiek izmantota medicīnā un uz skatuves (masu hipnoze, kad speciālists strādā ar cilvēku grupu vai ar vienu cilvēku skatītāju priekšā). Medicīnā šis hipnozes veids tiek izmantots ārstējot neirozes, stostīšanos, depresiju, fobijas, trauksmes, panikas, seksuālās novirzes, miega normalizēšanai, lai atbrīvotos no liekā svara.
Ļoti efektīvs psihosomatisko slimību ārstēšanai (slimību, kas rodas stresa un nervozitātes rezultātā): kuņģa čūlas, hipertonija, bronhiālā astma, karstumi, drebuļi, galvas reiboņi, nelabumi.
Ar hipnozes palīdzību var atbrīvoties arī no dažādām atkarībām: interneta, televīzijas, alkohola, tabakas, narkotikām, pataloģiskām atkarībām no citiem cilvēkiem. Neraugoties uz to, ka direktīvā hipnoze ir ārstējoša, tai ir savas blakusparādības, proti, miokarda infarkts, infekcijas slimības ar augstu temperatūru, apendicīts.
Metodika un rašanās
Ar vārdiem vai palīglīdzekļu (priekšmetu) palīdzību (gaismas) cilvēkam vispirms palīdz relaksēties, bet pēc tam ieved transa stāvoklī (vieglajā vai dziļajā, atkarībā no satraukuma līmeņa) Pacients sēž vai guļ (retāk stāv) ar aizvērtām acīm pussnaudas stāvoklī. Dakteris veic noteiktas darbības ar skaidri formulētu frāžu palīdzību. Dažreiz pacients var sarunāties ar ārstu hipnozes laikā.
Netiešā, slēptā ietekme uz cilvēka psihi ar mērķi iegūt zināmus secinājumus. Slēptā hipnoze plaši tiek izmantota politikā, reklāmā, biznesā. Pie tās var pieskaitīt arī čigānu hipnozi, neirolingvistisko programmēšanu, eriksona hipnozi un specdienestu tehniku. Slēptā hipnoze tiek izmantota operatīvai, praktiski pēkšņai iedarbībai. Tas ir viens no bīstamākajiem un nedrošākajiem hipnozes veidiem.
Metodika un rašanās.
Slēptās hipnozes pamatā ir kontakts ar hipnotizējamo un viņa uzmanības fiksēšana uz noteiktu objektu vai parādību (hipnotizētājs var uzdot pavisam vienkāršu jautājumu, palūgt aizsmēķēt vai palīdzēt atrast kādu māju). Pēc tam krāpnieks nodibina ar cilvēku emocionālo kontaktu – tam var tikt izmantota spēja skaņa, krāsa, smarža, psiholoģiska līdzjūtība, problēmas uzjundīšana.
Rezultātā cilvēks ātri iekrīt transa stāvoklī. Kad tas noticis ir ļoti viegli konstatēt: sastingums, ierobežotība, glāžainas acis, daļēja vai pilnīga kontroles pār sevi zaudēšana. Šajā situācijā cilvēks dara praktiski visu, ko viņam saka hipnotizētājs, bet pēc kāda laika, atmostoties, neko var arī neatcerēties.
Slēptā hipnoze tiek izmantota ne tikai labuma gūšanas vai krāpnieciskos nolūkos. Piemēram, noderīga ir eriksona hipnoze. Tā atšķiras no klasiskās medicīniskās ar nedirektīvismu: terapeits nedod pacientam instrukcijas un norādījumus, bet palīdz viņam ieiet īpašajā stāvoklī – transā, kad cilvēks ir možs un aktīvi kontaktējas ar terapeitu.
Šajā gadījumā cilvēks koncentrējas uz savu iekšējo pārdzīvojumu, uz laiku atslēdzoties no pašreizējās realitātes. Ārēji tas izskatās tā, it kā cilvēks būtu aizdomājies, aizsapņojies, elpošana palēnināta, ķermenis atslābināts.
Šīs hipnozes laikā tiek izmantoti dažādi speciālie psihotropie, narkotiskie preparāti, tai skaitā alkohols, kas iedarbojas uz psihi un padara apziņu daudz pielaidīgāku ārējai ietekmei. Tā tiek lietota medicīnā (speciālās klīnikās, lai kodētos pret dažādām atkarības formām) un specdienestos.
Metodika un rašanās.
Cilvēkam injicē vai iedod iedzert tableti, dzērienu, pēc tam papildus ar vārdisku ietekmi viņš iekrīt transa stāvoklī. Alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē cilvēks kļūst uzņēmīgs un viegli ietekmējas no visa, ko viņam saka.
Viena no tādas metodikas īpatnībām ir mākslīgi radītā amnēzija seansa beigās, t.i., viņš nedrīkst atcerēties ietekmes faktu. Hipnozes laikā iekodētā programma saglabā savu spēku gada garumā.
Transa stāvoklis tiek sasniegts psihisku, psihosomatisku, somatisku slimību, epilepsijas, šizofrēnijas, histērijas, saindēšanās un infekciju rezultātā. Patoloģisko transa stāvokli var raisīt gan apzināti, gan neapzināti. Tādā stāvoklī cilvēks sāk absolūti citādāk uztvert realitāti un reaģēt uz notikumiem. Uzņēmība pret cita cilvēka teikto strauji palielinās.
Patoloģiskā transa stāvoklī speciāli neieved. Tas ir bīstami gan cilvēka veselībai, gan dzīvībai kopumā.

Pašhipnozes tehnika

Visos laikos sabiedrība ir izrādījusi interesi izprast cilvēka smadzeņu iespējas, tai skaitā hipnozes izmantošanas variācijas. Viena no tām – tā saucamā pašhipnoze. Ir drošas un vienkāršas metodes, kuras var praktizēt bez blakus iejaukšanās.
Pašhipnoze - tā ir tā pati hipnoze, tikai bez cita cilvēka līdzdalības (hipnozes terapeita). Tas vairāk līdzinās meditācijai, lūgšanai vai autotreniņam. Pēc efektivitātes pašhipnoze ir tikpat laba kā terapija ar speciālistu – rezultāti var tikt sasniegti ļoti labi. Pašhipnoze tiek izmantota dažādu mērķu sasniegšanai. Tā palīdzēs uzlabot fizisko, psiholoģisko veselību, gūt panākumus darbā un mācībās. Ja esat nolēmuši izmantot šo tehniku, tad, pirmkārt, jums vajadzētu noskaidrot, ko konkrēti jūs vēlaties sasniegt, un atkarībā no tā sastādīt pašiedvesmas bloku. Pirms seansa laika nozīmējiet laiku, kādu vēlaties patērēt – pasakiet sev, ka jums vajag 20 minūtes.
Ieiet transa stāvoklī ir viegli. Tam jums vajadzēs:
1. Ērtāk iekārtoties (apsēsties vai apgulties), atbrīvoties, aizvērt acis.
2. Koncentrēties uz ārējām skaņām, izjūtām sevī, kaut kādā veidā.
3. Sāciet skaitīt atpakaļ (no 10, 20 vai 30 un līdz nullei). Pirms tam sev norādiet, kad aizskaitīsiet līdz 0, jūs atslābināsieties – šajā brīdī notiks transa padziļināšanās.
4. Domās vairākas reizes izrunājiet nostādni, kas jums nepieciešama.
Bieži notiek, ka pašhipnozes laikā cilvēki aizmieg dziļā miegā. Principā, tur nekā briesmīga nav. Ideālā variantā, protams, jums vajadzētu iemācīties kontrolēt savu stāvokli, tad terapija būs daudz efektīvāka.
Nosacījumi pašhipnozei:
Tātad, ja jums ir problēmas ar miegu, tad nosacījumam ir jābūt šādam:
«Es atbrīvojos ar katru ieelpu. Ar katru izelpu man arvien vairāk gribas gulēt. Pēc pāris minūtēm vēlme aizmigt kļūs nepārvarama. Iestāsies ciešs un veselīgs miegs ».
Ja cīnāties ar stresu un satraukumiem, tad tekstam ir jābūt šādam: «Esmu pilnīgi mierīga un atbrīvota. Mana elpošana ir vienmērīga un dziļa, katrs mana ķermeņa muskulis atpūšas».
Tiem, kam nepieciešams paaugstināt savu radošo potenciālu, palielināt koncentrēšanās spēju, pašhipnozes laikā vajag norunāt šādu tekstu: «Esmu uzmanīga un ieturēta. Es ātri koncentrējos un atrodu pareizos risinājumus. Esmu mierīga un pārliecināta savos spēkos. Man ir augsts radošais potenciāls, daudz ideju, kuras nebaidos realizēt».
Lai atbrīvotos no sāpēm, izrunājiet šādus vārdus:
«Manas sāpes norimst, tās nolīst kā ūdens. Ķermenī ir vieglums un patīkamas izjūtas. Man ir ērti». Starp citu, kas attiecas uz sāpēm un citām kaitēm, tad pašhipnozes laikā derīgi pieslēgt vizuālos veidolus. Piemēram, iztēloties sāpes kā kādu substanci vai svešķermeni – un ar iztēles palīdzību atbrīvoties.
Pamēģiniet – varbūt nevis ar pirmo reizi, bet jums noteikti izdosies!