Kā nekļūt par maniaka upuri?

Pavasaris – laiks, kad gribas maigumu, mīlestību un kaisli. Bet tieši šis laiks ir visbīstamākais kļūt par seksuāla uzbrukuma upuri. Statistiski, visvairāk seksuāla rakstura noziegumu tiek pastrādāts pavasarī un rudenī, turklāt pavasarī visvairāk . Kleoo.lv noskaidroja, kā pareizi uzvesties, lai nekļūtu par maniaka upuri, bet atpazīt to iespējams jau pēc ārējā izskata.

Maniaka portrets.

Pieminot vārdu savienojumu „seksuālais maniaks”, mēs uzreiz iztēlojamies drūmu, tumšu, nepatīkamu cilvēku ar neprātīgu skatienu un spilgti izteiktām nosliecēm uzvedībā un psihē.
Tāpēc ikreiz, lasot rakstu par kārtējo izvarošanu, domājam, ka ar mums tas nenotiks, jo mēs jau nekāpjam mašīnā pie kura katra un neejam pastaigāties pa parku ar aizdomīgām personām.
Taisnība arī tā, ka ārēji maniaki ne ar ko neatšķiras no parastiem cilvēkiem, dažkārt izskatās pat „turīgāki”. Piemēram, 90 gados bija skaļa lieta par maniaku no parka, kas izvaroja un nogalināja meitenes.
Izrādījās… policijas darbinieks Pāvels. Viņš neuzbruka no stūra, neizsekoja savus upurus, bet piegāja pie viņām, ievērojot likumu – vienu no viņām viņš aizturēja pēc mēģinājuma braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, uzrakstīja soda kvīti, bet samaksāt sodu viņai vajadzēja tiekoties ar viņu vēl vienu reizi.
Vai jūs šaubītos par tiesībsargājošo iestāžu pārstāvi? Saistībā ar to rodas jautājums – vai vispār iespējams atpazīt maniaku? Var apgalvot, ka pēc ārējā izskata, apģērba, sejas vaibstiem diez vai izdosies atpazīt potenciālo izvarotāju, lai gan dažādos laikus atsevišķi cilvēki mēģinājuši noteikt maniaka ārējās pazīmes.
Piemēram, 19.gadsimta beigās Čezāre Lombrozo, cietuma ārsts – psihiatrs, izvirzīja teoriju, ka katram noziedznieku tipam ir atbilstošs sejas tips. Pēc viņa domām, izvarotājam ir raksturīgi gaiši mati, lielas lūpas un acis, biezas uzacis un šķībs liels deguns.
Patiesībā atliek tikai paskatīties uz zināmu izvarotāju fotogrāfijām, lai saprastu, ka tas neatbilst patiesībai. Kaut gan, protams, maniakiem piemīt daudz specifisku psiholoģisku īpatnību.
Marija, praktizējoša psiholoģe - konsultante:
„Vidēji, viņiem ir 25 - 40 gadi. Pēc zinātnieku domām, kas pētījuši šo jautājumu, maniakiem piemīt atsevišķas raksturīgas iezīmes, tas ir, iekšējā spriedze, impulsivitāte, ļaunatminīgums, ātra ievainojamība, nejūtīgums pret citu cilvēku ciešanām, konfliktēšana ar apkārtējo sabiedrību, pārmērīgs jūtīgums savstarpējās attiecībās, grūtības kontaktēties, trauksme, personības dalīšanās (sērijveida slepkavas tajā pašā laikā tiek raksturoti kā draudzīgi, mierīgi, ar labu uzvedību).
Maniaku pašvērtējums parasti ir zems, tas arī ir viens no iemesliem seksuālu noziegumu izdarīšanā. Parasti viņi baidās no dzimumakta ar dzīvu, aktīvu partneri un parasti izjūt nepieciešamību iedvest sievietē bailes, lai justos stiprāks par viņu”.

Kā izvairīties no maniakiem?

Mūsu kultūrā nezin kāpēc pieņemts uzskatīt, ka, ja sievieti izvaroja, tad viņa pati bija vainīga – tāpēc, ka piedzimusi par sievieti, tāpēc, ka šajā dienā uzvilka pārāk īsus brunčus un pārāk spilgti uzkrāsojās.
Tieši tāpēc daudzas sievietes, kuras pārdzīvojušas izvarošanu, nevēršas policijā, bet uzreiz dodas pie ginekologa, zvana uz uzticības tālruni, vēršas pie psihologa.
Citāts no foruma:
„Mums institūtā kādreiz lasīja lekcijas „kā nekļūt par seksuālo upuri”. Policijas majors, kas ieradās lasīt lekcijas, tieši uz to arī norādīja: meitenes krāso lūpas un velk pārāk īsus brunčus, kurš vīrietis noturēsies!!!! Es līdz pat šim brīdim nesaprotu, vai policijas majors ir tāds pats lops?..»
Bet, vai tā ir patiesība, ka neuzkrāsojusies un īsos brunčos neietērpta meitene 100% ir pasargāta no tikšanās ar maniaku? Praksē tas tā nav. Liela kļūda – uzskatīt, ka izvarotājs ir tas, kas traks uz seksu un rīkojas tikai seksuālu motīvu vadīts.
Patiesībā izvarotāju galvenokārt vada vēlme pašapliecināties, izjust varu pār otru cilvēku, demonstrēt savu spēku. Un, ja runa ir tieši par maniaku, tad viņam var būt savas individuālas vēlmes, mānijas, lietas, uz kurām viņš uzķeras”.
Piemēram, tas pats maniaks no parka bija ķerts uz zeķubiksēm, bet pazīstamais Berdskas maniaks izvaroja un noslepkavoja tikai brunetes, kuras nēsāja apspīlētas bikses.
Romāns, policijas darbinieks:
„Man ir bijis jāstrādā ar atsevišķiem izvarošanas gadījumiem, bet ar sērijveida maniakiem nav nācies saskarties… Bija mums bomzis azerbaidžānis, kurš izvaroja vecenītes... Es, protams, varētu teikt, lai izvairītos no tikšanās ar maniaku, nevajag ģērbties izaicinoši, t.i., meitenēm nevajag valkāt mini brunčus u.t.t. Tikai tas ir vispārīgi vārdi. Maniaki mēdz būt dažādi, un kas to lai zina, uz ko viņš ir ķerts, tas ir, kas viņu saista...”
Marija, praktizējoša psiholoģe - konsultante:
„Neskatoties uz pierastajiem stereotipiem, par maniaka upuri var kļūt ikviens. Biežāk par upuriem kļūst sievietes, kaut gan gadās, ka sērijveida seksuālo maniaku rīcības rezultātā mirst arī vīrieši, bērni, veci cilvēki. Maniaks izvēlas cilvēkus tikai pēc viņam zināmiem iemesliem, un mēs nevaram uzminēt, kas modinās viņu uz noziegumu”.
Tā kā pat skrandas un makijāža neesamība negarantē, ka nepievērsīsiet maniaka uzmanību. Vēl bērnībā mūs mācīja, kā uzvesties, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām – nekāpt ar nepazīstamiem vienā liftā, izvairīties no klusām, bez cilvēkiem vietām, nesēsties mašīnā pie nepazīstamiem, neatvērt durvis, nenoskaidrojot, kas aiz tām atrodas.br /> Vienīgais jaunākais padoms, kuru varētu pievienot šim sarakstam – uzmanieties, iepazīstoties internetā. Pirmajai tikšanās reizei vajadzētu notikt neitrālā teritorijā – kafejnīcā, restorānā, kino, tikai ne pie kāda mājās.
Neviens nesaka, ka ikviens, kas ielūdz pie sevis mājās pirmajā tikšanās reizē, obligāti izrādīsies maniaks, bet kur ir garantija, ka šajā dzīvoklī jūs sagaidīs vīrietis, ko redzējāt fotogrāfijā?
Un vēl vienmēr atcerieties, labāk laikus nodrošināties nekā vēlāk nožēlot savu bezrūpību. Ja jums šķiet, ka jums kāds seko, tad nekautrējieties pārbaudīt to.
Kā saka, ja jums ir paranoja, tas nenozīmē, ka jums neseko. Ja intuīcija jums saka, ka ar šo cilvēku nekur nevajag iet, tad labāk ieklausieties savā sirds balsī un ievērojiet zināmu distanci.
Marija, praktizējoša psiholoģe - konsultante:
”Ja jūtat, ka esat kļuvusi par mērķi, vajag sagraut stereotipus. Jūtot, ka jūs novēro, neslēpieties un neizrādiet bailes. Labāk pieiet pie aizdomās turētās personības, sākt sarunu, pasūdzēties, ka ir tumšs un bailes, palūgt pavadīt līdz mājām. Maniaki grēko ar noslieci uz stereotipiem, tāpēc tādā veidā ar labām izredzēm iespējams iziet no mērķu pozīcijas personību pozīcijā”.
Patiesībā mēs visi, protams, esam pieauguši un gudri un cerams, ka neuzķersimies uz maniakiem. Bet, ja jums ir bērni, tad vajag regulāri atgādināt par drošības pasākumiem.
Skolās tagad ir mācību priekšmeti, kuros teorētiski bērnus izglīto, lai viņi nenonāktu nepatīkamās situācijās, bet praksē uz šādām mācībām paļauties nedrīkst.
Piemēram, kāda skolotāja pilnā nopietnībā ieteica skolniekiem, satiekoties liftā ar maniaku, izmantot gāzes baloniņu un bēgt projām (no aizvērta lifta).

Pašaizsardzības tehnika.

Dažkārt, neraugoties uz visiem aizsardzības pasākumiem, sliktais vienalga notiek? Ko darīt, ja jūs tomēr esat piespiesta pie sienas? Diemžēl, arī šeit nav universāla padoma.
Pat, ja jums līdzi ir gāzes baloniņš, nazis vai jūs protat karatē tehniku, tas negarantē labvēlīgu iznākumu. Identisku situāciju nemēdz būt un nav arī identisku uzvedības modeļu, kas var garantēt, ka paliksiet dzīvs un bez kaitējumiem.
Var dot tikai atsevišķus padomus:
1. Centieties saglabāt mieru un nekrist panikā. Lai izdzīvotu, vajag skaidru prātu. Skaidrs, ka izpildīt šo padomu maz kurš varēs, bet tomēr.
2. Ja ir iespējams, tad vislabāk ir, protams, bēgt. Ja jums ir kurpes ar augstiem papēžiem, tad labāk tās novilkt.
3. Ja jūs jau esat sagrābta, tad centieties izsaukt izvarotājā riebumu un pretīgumu. Labi, ja jūs varat mākslīgi provocēt vemšanu. Var arī citādā veidā izsaukt riebumu pret savu ķermeni – šajā situācijā derēs viss. Kas attiecas uz populārajiem padomiem no sērijas, ka jums ir AIDS, tas diez vai nostrādās.
4. Kliedziet pēc iespējas skaļāk. Ja tuvumā ir māja, tad kliedziet „ugunsgrēks”. Ja blakus ir mašīna, var izsist stiklu, tad nostrādās signalizācija.
5. Izmantojiet pa rokai esošus priekšmetus – pildspalvas, atslēgas, matadatas. Ar asajiem priekšmetiem var durt acīs, kaklā, ausīs. Nazi labāk neizmantot, ja jūs neprotat speciālo tehniku, jo šos priekšmetus pēc tam var izmantot pret jums. Gāzes baloniņš – lielisks aizsardzības līdzeklis, bet atcerieties, ka slēgtā telpā tas var būt bīstams ne tikai noziedzniekam, bet arī jums.
6. Atcerieties pašaizsardzības paņēmienus – sitiens ar kāju pa cirksni, zem ceļiem. Var sist arī ar plaukstas pamatni pa virsdeguni.
7. Nepadodieties un nepārstājiet pretoties, kaut gan ar šo padomu jāuzmanās. Ir bijuši gadījumi, kad meitenēm izdevies izbēgt no izvarotāja, jo ir pārstājušas pretoties un uzbrucējam zuda interese. Bet te vajadzētu mācēt atšķirt maniakus no vienreizējiem uzbrucējiem, t.i., no tiem, kas, piemēram, izlēmuši izdarīt noziegumu, esot alkohola reibumā – te padomi būs pavisam citi.
Marija, praktizējoša psiholoģe - konsultante:
„Maniaks alkst pēc upura, kas nepretojas. Agresiju un vardarbību viņš ir pārdzīvojis bērnībā, tāpēc tās baidās. Bet, vai viņa neprovocē viņu tieši tāpēc, ka viņš vēlas atriebties par bērnībā gūtajām traumām? Diemžēl, nevar skaidri pateikt: te viss atkarīgs no maniaka personības.”
Tāpēc vienīgais, ko var ieteikt – rīkoties pēc situācijas.
Ja ir noticis briesmīgais...
Ja pats briesmīgākais tomēr ir noticis, tad pirmkārt vajag vērsties policijā un, jo ātrāk, jo labāk.
Atcerieties, pēc incidenta nevajag mazgāties, jo uz jūsu ķermeņa ir palikuši nozīmīgi lietiskie pierādījumi, kas palīdzēs atrast noziedznieku. Pat, ja esat nomazgājusies, tad vienalga no jums ir jāpieņem iesniegums.
To raksta divos eksemplāros, viens no tiem paliek pie jums. Protams, daudzas izvēlas nevērsties tiesībsargājošās iestādēs, jo pie mums diemžēl vēl joprojām tiek uzskatīts, ka meitene pati ir vainīga pie notikušā. Iet uz policiju vai nē, tas jums jāizlemj pašai.
Otrkārt, kas jādara, - jāvēršas pie ārsta un jāparūpējas par kontracepciju.
Labi, ja jums ir tuvi cilvēki, kuriem jūs varat visu pastāstīt. Ja nav, tad ir uzticības tālrunis, pa kuru piezvanot, jūs gūsiet psiholoģisku atbalstu.