Kā "nepārdegt" darbā?

Mūsdienu sabiedrība pieprasa cilvēkam būt ne tikai labam speciālistam savā sfērā, bet arī pieprasa komunikatīvo kompetenci. Arvien vairāk un vairāk profesijas ir saistītas ar kontaktēšanos ar cilvēkiem. Menedžerim, konsultantam tiek izvirzītas zināmas prasības – laipnība, diplomātiskums, izturība, labvēlība, pacietība, nosvērtība. Atsevišķās organizācijās ar to nepietiek – vajag būt ne tikai ieturētam, bet arī paust pozitīvismu. Tajā pašā laikā savstarpējā saskarsme ar cilvēkiem ir lielākoties ar noslieci uz stresu. Par to, kā pareizi izturēties pret kaprīziem klientiem, Kleoo.lv palūdza pastāstīt psihologam-konsultantam .
Tas ir saistīts ar konfliktiem, kritiku un nepieciešamību izturēt emociju gūzmu, kas nāk no kaprīziem, satrauktiem, dusmīgiem klientiem, nepieļaujot savu emocionālo atbalsi. Noteikumi, kur klientam vienmēr taisnība, bet konsultants strādā viņam, izsauc speciālistos neaizsargātības, dusmu u.tml. izjūtas. Ir cilvēki, kas neiztur un pasaka visu, ko domā, pārvēršoties par sagrautiem, nogurušiem cilvēkiem vai satrauktiem histēriķiem.
Cilvēki, kas cenšas norobežoties no stresa, regulāri pieļauj divas pašas nozīmīgākās kļūdas – cenšas novērsties, nereaģējot uz citu cilvēku emocijām un cenšas paskaidrot, pamatot savu satraukumu.
Daudziem šķiet, ka, ja viņi kontrolēs savas jūtas, nenosauks tās, nedomās par tām, mierinās sevi, nodarbosies ar citām lietām, ievadīs domas citā gultnē, loģiski izskaidros to rašanos, tad viss satraukums pazudīs. Tāda rīcība ir tas pats palaišanas mehānisms, kas noved pie depresijas.
Nenosauktās izjūtas – tas ir tas pats, kas neredzams ienaidnieks. Ja emocijas netiek nosauktas, tad viņu it kā nav, likumsakarīgi, ar tām neko nevar iesākt – tām nav iespējams izsekot, pieņemt, pārdzīvot u.tml. Tajā pašā laikā emocijas ir un ietekmē mūs.

Depresijas profilakse.

Depresijas un nomāktības profilaksei ļoti svarīgi noskaidrot, ko īsti jūs jūtat. Mūsu kultūras spēkos un darba apstākļu nosacījumos ir grūti atzīt, ka kāds cilvēks jūs satrauc, kādu jūs burtiski neieredzat no pirmā sarunas mirkļa. Dusmām uzlikts sava veida tabu un dažkārt tiek noteikts, ka mums jābūt labvēlīgiem un miermīlīgiem.
Ja jūs saprotat, kas ar jums notiek, nosauciet savas jūtas, piemēram, „es dusmojos”, tad šīs nosauktās jūtas kļūst skaidras un ar tām iespējams ko iesākt. Citādi ar tām jūtām, kuras jūs izjūtat, neko nav iespējams izdarīt. Tas nedod iespēju emocijām iedarboties uz jums mazāk, taču liedz jums instrumentu vadīt tās.
Lai kas arī nenotiktu, ieklausieties sevī un sakiet godīgi, ko jūs: «es bēdājos», «man ir skumji», «es satraucos», «es ienīstu», «es baidos», «es jūtos aizvainots” u.tml. Jūtu nosaukšana pati par sevi ir dziedinoša. Emociju iedarbība ir skaidra, un jūs varat to kontrolēt. Nosauktās jūtas – viens no veidiem kā vadīt tās.

Emociju vadīšana.

Dažādo jūtu pārdzīvošana – tā ir iespēja iepazīt pasauli, iegūt enerģiju un dzīves piesātinājumu. Jo mazāks jūtu spektrs, jo nabadzīgāka un bālāka ir dzīve un mazāks savstarpējo attiecību ar apkārtējo vidi diapazons. Nav iespējams izjust tikai pozitīvo – prieku, mīlestību, simpātijas, draudzību. Sajust dusmas un satraukumu ir tikpat normāli, kā apmierinājumu un entuziasmu.
Ja klients jūs aizvaino, manipulē ar jums, tad satraukums – tā ir dabīga un veselīga reakcija. Tieši tas dod apjausmu, kas patiesībā notiek. Slimīga ir doma, ja jūs apvaino, tad vajag smaidīt un simpatizēt cilvēkam.
Tā nav dabiska reakcija cilvēciskajam organismam. Tā nedod iespēju atšķirt, piemēram, aizvainojumu un komplimentu vai adekvāti reaģēt uz apvainojumu (piemēram, norādīt uz nepieņemamu kontaktēšanās).
Bieži vien jūtas tiek apspiestas baiļu dēļ nespējā tikt galā ar tām. Jūs varat baidīties «pazaudēt seju», konstatēt savu vājumu saskarsmē ar klientiem. Tāču tieši tas ir viens no instrumentiem strādājot ar sarežģītajiem klientiem. Dažreiz cilvēki neapzinās to iedarbību, kuru viņi mums sniedz, bet dažreiz, tieši pretēji, viņiem vajag apliecinājumu tam, ka viņi savu ir sasnieguši: jā, jums patiešām ir bail, skumji, jūs jūtaties vainīga vai nomākta u.tml. Saprotot, kādu iespaidu viņš uz jums atstāj, klients var tūlīt pat nomierināties.

Ziniet savus pienākumus.

Emocionālo izdegšanu kontaktējoties ar cilvēkiem var veicināt savu iespēju un pienākumu robežu nezināšana. Nezinot tieši atbildības robežas, jūs varat uzņemties pārāk daudz vai pārāk maz. Pirmajā gadījumā jūs noslogojat atbildību, bet otrajā – izrādiet savu nekompetenci.
Tieša savu pienākumu zināšana ļauj būt vairāk noderīgam klientiem, jo šajā gadījumā jūs varat apjaust un konkrēti paskaidrot klientam visu savu iespēju robežas. Bez tam, tas jums palīdzēs justies pasargātam un saprast, ka jūs veicat savu darbu maksimāli labi un pareizi.
Nosakiet arī savas personīgās robežas: ko jūs ļaujat citiem cilvēkiem, bet ko nē. Piemēram, jūs varat paciest kontaktēšanos paaugstinātos toņos, bet tikai tik ilgi, kamēr klients nepārkāpj robežas un neapvaino.
Izveidojiet savu personīgo telpu, jo tas palīdz stiprināt aizsargātības un komforta jūtas. Jūsu personīgā telpa – tas ir jūsu kabinets vai darba galds. Novietojiet uz galda savas personīgās mantas – tā var būt tuvo cilvēku fotogrāfija vai mīļākā statuete. Ja jums ir nepatīkama saruna, ja klients pārkāpj robežas, vērsiet skatienu uz šīm mantām un pievērsiet uzmanību tam, ka jūs atrodaties savā teritorijā.

Radiet špikeri.

Noskaidrojiet, ar kādiem cilvēkiem jums ir visgrūtāk kontaktēties, ar kādiem izteikumiem, pretenzijām, aizrādījumiem visgrūtāk tikt galā. Uzrakstiet uz papīra lapas sarakstu ar visveiksmīgākajām frāzēm , lai rastu atbildi uz tām. Apspriediet to ar saviem kolēģiem, draugiem, tuviniekiem: kā viņi reaģē uz jūsu atbildēm, vai tās patīk viņiem, kā viņi paši atbildētu tādās situācijās?
Var izspēlēt lomu spēles un pašam iejusties grūti kontaktējamu cilvēku lomā, sajust tos, iepazīt viņus. Tas palīdz veidot kontaktu un saprast, kā strādāt ar šiem cilvēkiem.

Reabilitācija.

Sastādiet savu reabilitācijas programmu. tā var būt psihoterapija, iešana uz koncertu, nodarbošanās ar sportu, satikšanās ar draugiem. Viss, kas varētu palīdzēt atslēgties no darba procesa. Periodiski var veikt šādus vingrinājumus (autors – psihologs E.Romančenko):
atcerieties vai izdomājiet vietu, kur jūtaties ļoti labi, kā mājās.
Sajūtiet šo vietu, izjūtiet tās dvēseli, atmosfēru, enerģiju.
Kļūstiet par šīs vietas garu, esiet ar to kustībā, atklājiet to balsī, iedomājieties to vizuāli, atrodiet atbilstošu atveidu, šī gara bildi, sajūtiet to caur ķermeni.
Ieskatieties sevī. Ko jūs sajūtat attieksmē pret sevi, kādas domas rodas? Atcerieties sevi, darbībā ar citiem cilvēkiem, nogurušu, satrauktu, bezspēcīgu. Centieties pieņemt sevi tādu, iemīlēt. Ko jums gribas izdarīt sev? Kāpēc šī vieta ir dārga?
Atcerieties šīs vietas izjūtas un pašu vietu.