Kā nepazaudēt mīlestību krīzē?

Finansiālā krīze dod iespēju pārbaudīt attiecību stiprumu. Tā vai nu stiprinās, vai sagraus attiecības. Kā izturēsies jūsu otra pusīte, ja jūs pazaudēsiet darbu un paliksiet bez līdzekļiem? Piekritīsiet, mūsdienu situācija – īsts pārbaudījums jūtām. Ar savām domām par krīzi, mīlestību un naudu ar Kleoo.lv lasītājām dalās autors - vīrietis.
Droši vien, sieviešu žurnālā vienā rakstā vārds „krīze” atkārtosies tikpat daudzas reizes, kā ekonomiskā izdevumā.
Tas ir loģiski, ņemot vērā, cik ļoti ekonomiskā krīze sagrāva ģimeņu labklājību.
Vēl dažus mēnešus atpakaļ viss bija lieliski. Bija labi apmaksāts darbs, ja naudas kaut kam nepietika, tad bankas bez problēmām deva kredītus.
Darba vietu bija vairāk, nekā kandidātu uz tām, jo nosacījumus dažkārt izvirzīja nevis darba devējs, bet pats darbinieks. Šķita, ka ir paradīze vidējai klasei?
Izrādījās, ka nebija laiks atslābināties. Te daži nopietni padomās: vai mēs nepasteidzāmies sākot kopdzīvi, jo vienam izdzīvot daudz vieglāk…
Vārdu sakot – krīze ir īsts pārbaudījums attiecībām.

Nav naudas – nav mīlestības?

Ģimenēm, kurās katrs no dzīvesbiedriem deva zināmu daļu nopelnītās naudas saimnieciskajiem izdevumiem, šodienas krīze var izrādīties liktenīga.
Ja kāds palicis bez darba, nav fakts, ka viņu gribēs uzturēt otra pusīte. Protams, viss atkarīgs no tā, no kā veidotas attiecības. Ja pamatā ir liela mīlestība un gaišas jūtas – tas ir viens, bet, ja attiecības veidotas citu iemeslu dēļ – pavisam, kas cits.
Iemācīties saglabāt mīlestību vienam pret otru laikā, kad nav naudas – tas ir pats sarežģītākais un vienlaikus nozīmīgākais uzdevums. Ja izdosies atteikties no visiem labumiem un komforta krīzes laikā, pieņemt radušos situāciju kā dotu un saprast, ka viss pāries, vajag tikai šo situāciju pārdzīvot un pēc tam viss būs kā agrāk, pat labāk, - laulība vai tikai attiecības būs stiprākas.
Pirmais pārbaudes etaps – tad, kad jūs (nav svarīgi kurš: vīrs vai sieva, vai abi dzīvesdraugi) pazaudē darbu un vajag domāt, kā apgādāt ģimeni. Jo, lai cik stipras arī nebūtu jūtas, materiālās un finansiālās problēmas var iznīcināt, ja ne visu, tad pietiekami daudz. Tāpēc svarīgi brīdī, kad šīs problēmas paspilgtinās, nedot iespēju tām kļūt svarīgākām par jūtām un savstarpējām attiecībām. Krīze it kā pasaka priekšā, ka nauda, materiālā labklājība – nav galvenais dzīvē, vēl jo vairāk attiecībās. Pat ar minimāliem līdzekļiem var izvilkt šos nedaudzos mēnešus, kamēr ilgs krīze. Bet tagad – mazāk izklaides un greznības, vairāk laika veltiet viens otram. Bieži vien tieši vīriešu psiholoģija ir tā, kas pasliktina savstarpējās attiecības ģimenē krīzes laikā. Vīrieša instinkts – nest ģimenei naudu. Pateicoties tam viņš jūtas pašpietiekams un pārliecināts. Pretējā gadījumā – nevienam nevajadzīgs un nepilnvērtīgs. Ja viņš nevarēs atrast cienīgu darbu, tad būs morāli nomākts līdz tam, ka varētu sākt lietot alkoholu. Protams, līdz kliņķim nonāk tikai vīrietis – neveiksminieks, turklāt, naudas trūkums nervus bojā pamatīgi. Vajadzētu viņu visādā veidā atbalstīt, paskaidrot, ka bezdarbs – tas ir pārejošai, galvenais – tas, ka mēs esam kopā. Vīrietim nepatīk justies kā liekēdim, tāpēc, ja viņš šobrīd pelna mazāk, esiet viltīgākas. Lūdziet viņu vairāk palīdzēt mājas darbos. Piemēram, veikt ilgi gaidīto remontu dzīvoklī, salabot to, kam rokas agrāk neķērās klāt... Vajag darīt visu iespējamo, lai tikai krīzes dēļ nerastos lieli strīdi. Pacentieties, neskatoties uz stāvokļa sarežģītību, pret krīzi attiekties filozofiski. Grūtības mums tiek dotas tāpēc, lai vairāk cienītu bezrūpības laiku, lai cienītu pamatvērtības, saudzētu viens otru.
Stāsts no dzīves
"1998. Gads manai ģimenei bija liktenīgs. Sabruka vīra investīciju uzņēmums, noguldītie ietaupījumi bankā „sadega” – vienā dienā mēs pazaudējām visu un atradāmies uz izdzīvošanas robežas. Vīrs ļoti sāpīgi pārdzīvoja biznesa zudumu, bet mums izdevās izdzīvot, saglabāt ģimeni un mīlestību ļoti smagos psiholoģiskos un materiālos apstākļos. Vīrieši ļoti bieži finansiālās stabilitātes zaudēšanu pārdzīvo smagi, zaudē ticību sev, krīt depresijā, nolaiž rokas. Ļoti daudz kas šajā sarežģītajā laikā ir atkarīgs no sievietes, no viņas gudrības un pacietības.
1. nekad nepārmetiet vīram, ka viņš pazaudēja darbu, pat ja jums jābūt vienīgajai ģimenes apgādniecei un jūs ļoti nogurstat.
2. Nenogurstiet atgādināt, ka jums ir labi kopā ar viņu jebkuros apstākļos.
3. Saglabājiet optimismu un krietnumu, lai kas arī notiktu.
4. Neskumstiet un neatsakiet sev prieku, ko sniedz ķermeniskais kontakts.
5. Esiet pacietīga un vīrišķīga. Krīze – tas ir pārejošs etaps, kuru vajag tikai pārdzīvot.

Ja ģimenē ir bērns

No otras puses, ja jūsu ģimenē ir bērns, tad to paveikt būs grūtāk. Kā gan lai viņam paskaidro, ka mamma vai tētis ir pazaudējis darbu un tagad nevar nopirkt jaunu mantu vai aizvest uz kafejnīcu? Vai, nedod Dievs, bērns ir saslimis, bet zālēm nav naudas? Jebkurā gadījumā, bērni jau nav vainīgi, ka vecākiem nav naudas. Turklāt, ja bērni ir vēl mazi un neko nesaprot.
Aprūpēt bērnu krīzes laikā vajadzīgā līmenī – tas ir virsuzdevums. Turklāt, tas ir izpildāms. Protam, ierobežot viņa izklaides nāksies. Piemēram, viņam būs vairākus mēnešus jāiztiek bez dažāda veida atrakcijām, kinoteātra vietā būs jāiztiek ar televizoru vai datoru, bet saldumus ēdīsiet mājās. Protams, var pienākt situācija, ka arī to vairs nebūs iespējams izdarīt.
Tad, rūpējoties par bērnu, materiālās izpausmes nepietiekamība būs jāaizstāj ar dvēseliskām un morālām izpausmēm. Krīze patiešām satuvina. Tā dod iespēju vairāk laika pavadīt kopā, novērtēt to, ka jūs esat viens otram, kārtējo reizi saprast, ka nauda – tie ir tikai papīriņi un laimi, mīlestību par tiem nenopirksi. Krīzes laikā vairāk cienīsi savu otro pusīti par sapratni, rūpēm, atbalstu, sava veida pašuzupurēšanos (kad ekonomē priekš sevis to nolādēto naudu, kas tev ir, lai kaut ko nopirktu ģimenei vai iepriecinātu sievu/vīru). Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem, beļģu vīrieši sākuši ekonomēt uz mīļākajām krīzes laikā. Vai tad tas nav pozitīvs rezultāts?
Bieži vien krāpšanas galvenais iemesls ir tas, ka otra pusīte velta pārāk maz uzmanības, nekā partneris vēlas. Bet iemesls uzmanības neizrādīšanai ir banāla pārslodze un nogurums darbā, tieksme pēc iespējas vairāk nopelnīt. Tagad pati dzīve ir devusi iespēju mainīt pastāvošo lietu kārtību. Vajag to, ar šo pašu iespēju, izmantot.
Tā kā šai situācijai valstī, jā, un visā pasaulē kopumā, ir ne tikai negatīvā, bet arī pozitīvā puse. Un kā tā atsaucas uz jums, lielākoties ir atkarīgs no jums pašiem. Ja sēdēsiet, rokas klēpī salicis un žēlosieties par skaudro likteni, kurš atņēmis jums tik labi apmaksāto darbu un līdz ar to visus citus civilizācijas labumus, labāk no tā jums nekļūs. Tajā pašā laikā, pieņemot krīzi, kā pašu par sevi saprotamu un optimizējot savus izdevumus, var to pat nepamanīt.

Ģimene pret krīzi

Citiem vārdiem, jums ļoti nepieciešama pretkrīzes terapija. Vai romantika – kam kā ērtāk. Autors piedāvā piecas receptes.
1. Ēdam mājās
Kafejnīcas un restorāni – tā tomēr ir greznība, nevis nepieciešamība. Tāpēc – projām uz lielveikalu pēc produktiem. Rezultātā, jūs ēdienam tērēsiet trīs reizes mazāk, bet arī ēdiens būs daudz labāks, garšīgāks, barojošāks un noderīgāks. Ja gribas romantikas, tad restorāna vietā var izvēlēties vakariņas sveču gaismā. Lētāk un praktiskāk.
2. Skatāmies kino mājās
Ir pienācis laiks atteikties no trokšņainu kinoteātru apmeklēšanas – tam ir internets. Var ielādēt visdažādākās filmas un skatīties ērtāk, guļot uz dīvāna. Nevajadzētu piemirst, ka pa kabeļtelevīziju arī šad un tad kaut ko labu rāda. Sievietēm – seriālus, vīriešiem – tikko sācies Eiropas klubu pavasara futbola čempionāts.
3. Nepērkam neko jaunu, nēsājam veco.
Jā, krīze nav laiks, kad iegādāties ko jaunu. Bet, vai jums tiešām ļoti nepieciešams moderns Versače kostīms ar 50% atlaidi? Ielūkojieties savā garderobē – tajā noteikti ir lietas, kuras esat uzvilkuši pāris reizes un pat esat aizmirsušas par to eksistenci.
4. Braucam ar sabiedrisko transportu vai ejam kājām.
Lieciet mašīnu garāžā vai (ja par to nevarat samaksāt kredītu) pārdodiet un krīzes laikā lietojiet sabiedrisko transportu. Jā, tas nav tik ērti, varētu teikt daudz sliktāk, toties daudz lētāk. Turklāt, ja jums jābrauc tikai dažas pieturas – ejiet kājām. Uz ielas ir pavasaris: tas ir ne tikai veselīgi, bet arī patīkami.
5. Dzīvojam veselīgi.
Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, tieši krīzes laikā cilvēki sāk veselīgāk ēst, jo dārgie produkti, kas pamatā ir dārgi, nav piemēroti mūsu virtuvei. Starp citu, Maskavas galvenais ārsts Genādijs Oņiščenko publicēja rakstu, kur rekomendēja labākos uztura variantus ekonomiskās krīzes laikā. Viņš aicina atcerēties tradicionālos krievu virtuves ēdienus un aicina atteikties no dažāda veida desām, jo tās satur daudz neveselīgos taukus. Tā vietā, atzīmē, Oņiščenko, labāk ēst gaļu, dārzeņus, augļus, piena produktus un graudaugu produktus. Tieši dabīgie produkti ir visbagātākie ar vitamīniem un minerālvielām – un krīze jums nāks par labu. Jā, iešana ar kājām, norādītais iepriekšējā receptē, tas arī ir veselīgs dzīves veids. Izturēsim, dārgie lasītāji!
Speciālista komentārs:
Elena, praktizējoša psiholoģe, dažādu rakstu un grāmatu autore:
"Pamatgrūtības finansu krīzes laikā ir saistītas ar to, ka tā piespiež pārskatīt līgumus, pienākumus, prioritātes, vērtības un lomu pārdali. Jo elastīgāki ir sieviete un vīrietis savās attiecībās, jo vieglāk viņi spēj pārdalīt pienākumus, lomas un funkcijas, tāpat pārskatīt prioritātes un līdz ar to vieglāk pārdzīvot krīzi, vienlaikus saglabājot un stiprinot savu mīlestību. Krīze ģimenē rodas tad, kad partneri, neskatoties uz apstākļiem, pilda vienas un tās pašas funkcijas un spēlē vienas un tās pašas lomas.
Ja ģimene ir elastīga, tad vīrietis, zaudējot darbu, ātri un viegli uzņemsies citus pienākumus: izņems bērnus no bērnu dārza vai skolas, palīdzēs veikt mājas darbus, pirks produktus, pagatavos vakariņas u.tml. Ja ģimene ir pietiekami rigīda, tad vīrietis turpinās spēlēt atpūtnieka lomu, kas viņam pienākas patriarha apstākļos pēc grūtas darba dienas, lai gan tas šobrīd vairs neatbilst patiesībai. Tā vietā, lai pakārtotos jaunajai situācijai, vīrs un sieva var visiem spēkiem censties saglabāt iepriekšējo ģimenes veidojumu, izliekoties, ka nekas briesmīgs nav noticis, vai stipri konfliktēt un apvainot viens otru neattaisnoto gaidu rezultātā.
Finansiālās krīzes laikā ģimene var saskarties ar to, ka apmierināt iepriekšējās vērtības ģimenei vairs nav naudas, piemēram, realizēt tradicionālo braucienu atvaļinājuma laikā pie jūras.
Šajā gadījumā ģimenei nākas izvēlēties: vai nu pārskatīt savas prioritātes un radīt jaunas, vai turēties pie iepriekšējām un bēdāties, dusmoties, nespējot tās realizēt".