Uzstāšanās sagatavošana ir grūts darbs. Pirmkārt, nepieciešams noteikt jūsu uzstāšanās priekšmetu un mērķi. Noskaidrojiet, cik ilga runa no jums gaidāma. Precizējiet, vai būs pēc stāstīšanas laiks atbildēm uz klausītāju jautājumiem un vai šis laiks ietilpst jūsu uzstāšanās kopējajā laikā. Plānojiet savu runu tā, lai precīzi iekļautos grafikā. Nosakiet, ko gaida no jums auditorija, un ko jūs gribat tai pastāstīt.
Vispirms nosakiet pamatjautājumus, uz kuriem jūs grasāties vērst klausītāju uzmanību. Jūs atgriezīsieties pie šiem jautājumiem atkal un atkal. Kad šie punkti tiks noformulēti un ierakstīti, visa pārējā runa izklāstīsies viegli.
Vai jums kād dos mājienu vai iekļaujieties reglamentā? Ko darīt, ja jūs nevēlaties atbildēt uz publikas jautājumiem? Atrisiniet šīs problēmas laicīgi.
Noskaidrojiet, kas sastādīs jūsu auditoriju un jūsu nākamo klausītāju vispārējās zināšanas par jūsu prezentācijas tēmu. Nosakiet, cik sīkumaini stāstīt. Iegaumējiet: nav nekā sliktāka, kā runa, pie kuras lektors nenolaižas līdz auditorijai, vai saka ko tādu, ko it nemaz nesaprot auditorija.
Vāciet materiālus savai runai, izpētiet tos, pārbaudiet informācijas precizitāti, īpaši skaitļu, citātu, datumu, vārdu precizitāti un to pareizo izrunu. Ja nepieciešams konsultējieties pie speciālistiem un pirmavotiem. Sakārtojiet savas domas loģiskā secībā un organizējiet materiālu tā, lai tas grupētos ap galvenajiem jūsu runas punktiem. Pēc tam, kad jūs vāksiet visus faktus, sistematizējiet tos. Pēc tam atlieciet savas zīmītes malā un izskatiet tās vēlāk runas secībā, lai pārbaudītu, vai nevajag kaut ko mainīt.
Stingri pieturieties pie uzstāšanās temata. Runai jābūt īsai. Paudiet savas domas ar vienkāršiem vārdiem un ar īsiem priekšlikumiem, lai jūsu runas teksts būtu skaidrs, saspiests un atbilstu tematam. Atcerieties, ka mūsu ikdienišķo sarunu pamatdaļa sastāv no vienkāršiem, pazīstamiem vārdiem. Padariet savu priekšnesumu personisku, lietojot vietniekvārdus «es», «mēs», «jūs», «mūs».
Atcerieties arī, ka tad kad jūs ierakstāt savu runājamo tekstu, jums vajag izvairīties no pārāk gariem teikumiem. Tā kā paredzams, ka šis materiāls būs izklāstāms runājot, tam jābūt piedāvātam vienkāršā formā — īsi un par lietu.
Materiālus, kas ir paredzēti lasīšanai par sevi (preses relīzes, avīzes raksti, redakciju raksti), var pataisīt par sīkākiem un izmantot garas frāzes. Runas sacerējums lielā pakāpē atgādina telegrammas sacerējumu, kur tiek dota tikai pati būtiskākā informācija. Kad
jūs rakstāt runu, mēģiniet izteikt priekšlikumus balsī, lai pārbaudītu, kā tie skan. Izmetiet visu, kas liekas pārāk grūti saprotami.
Pievērsiet vislielāko uzmanību gramatikai un cilvēku vārdu, ārvalstu vai citu grūtu vārdu izrunu pareizībai.
Pēc tam, kad jūs apstrādāsiet dažas runas, izvēlaties vienu vai divas no tām, kurus jūs paši uzskatāt par pieklājīgām, un noslīpējiet tās līdz pēdējam. Tās var izmantot turpmāk, ja jūs negaidīti uzaicinās uzstāties. «Atkārtotos» priekšnesumus var viegli pielāgot citai auditorijai vai jauna reglamenta īpatnībām.