Kad hobijs nes naudu?

Lielākā daļa no mums pieraduši domāt, ka hobijs - tā ir izklaide, nodarbošanās dvēselei. Bet darbs - tas gan ir nopietni! Strādājam naudas, veiksmes, varas dēļ! Šis dalījums tajā, ko gribas darīt (hobijs) un ko vajag darīt (darbs), bieži vien liek mums ciest.

Bet patiesībā katrs no mums var nopelnīt naudu darot to, ko patīk darīt! Turklāt, psihologi atzīst, ka tieši tiem, kas nodarbojas ar sirdij tīkamu darbu, ir daudz lielākas iespējas kļūt bagātiem nekā tiem, kas nodarbojas ar perspektīvu, bet nemīlamu amatu.

Uzdod jautājumu: vai tavs darbs ir kaut kādā mērā saistīts ar tavu hobiju? Citiem vārdiem, vai tu strādā darbu, kas atbilst tavām interesēm, kas tev iet pie sirds? Vai arī tu esi izvēlējusies darbu ar prātu un tagad, zobus sakodusi, ciet?

Kad bērns piedzimst, viņam ir absolūti skaidri un konkrēti plāni dzīvei. Viņš lieliski saprot, kas viņam interesē un ar ko viņš vēlas nodarboties. Bērni līdz trīs gadu vecumam aktīvi demonstrē savas dabiskās noslieces. Kāds ceļ mājas, kāds ķemmē lellēm matus, kāds aizrautīgi cep pīrāgus no smilts. Bet pēc trīs gadu vecuma sākas aktīva apkārtējās pasaules ietekme uz bērnu. Un dabas aicinājums, diemžēl, tiek apslāpēts.

Lielākā daļa no mums ir izvēlējusies profesiju vecāku ietekmē ("Ej uz juristiem! Vismaz cilvēcīgi nopelnīsi!") , arī paziņu, draugu un apkārtējo apstākļu ietekmē. Bet kas noticis ar tiem kas izvēlējušies savu profesiju ieklausoties savā sirdsbalsī. Viņi jau kļuvuši bagāti vai arī drīz kļūs bagāti. Ir iespēja kļūt labākam un veiksmīgākam, ja tu nodarbojies ar to, kas ir tavs aicinājums.

Izcilais psihologs, bestselleru "Transerfings" autors Vadims Zelands ir izvirzījis ļoti interesantu un iedvesmojošu teoriju. Izrādās, nevajag naudas pelnīšanu izvirzīt kā galveno mērķi. Vajag iet pa daudz vienkāršāku ceļu: atrast savu mērķi. Atrast nodarbošanos, kas tev sniegs baudu un prieku. Un nodarboties ar to. Nauda atnāks pati par sevi kā atribūts.

Šī teorija var šķist ļoti pārdroša. Vai tiešām tas nozīmē, ka vajag iet projām no stabila darba un visus savus spēkus veltīt hobijam, lai ātrāk kļūtu bagāts? Nevajag! Mesties galējībās ir bezjēdzīgi un bīstami. Taču tu vari palūkoties perspektīvā un saprast, ka hobijs tev nesīs naudu un padomāt par to, kā to realizēt?

Protams, ne visas meitenes vēlas hobiju pārvērst karjerā. Un tas noteikti būs tikai tavs lēmums. Ja tev patīk dziedāt karaoki ģimenes lokā un tev nav kaislīgas vēlmes kāpt uz lielās skatuves un dziedāt tūkstošiem cilvēku, tad tās ir tavas tiesības! Taču, ja sirds dziļumos tu vienmēr esi sapņojusi ieraudzīt tevis radīto kleitu uz podiuma un ja tu esi gatava pamest tagadējo darbu dēļ tā, kas tev patiešām interesē, tātad tev ir visas iespējas kļūt veiksmīgai un bagātai!

Tātad, kādas pazīmes liecina, ka tavs hobijs varētu pārtapt par tavu nodarbošanos, kas nes peļņu?

1. Tev ir rozīnīte. Piemēram, tavi šuvumi, tamborējumi vai adījumi nav tādi, ko rada visi pārējie. Vai arī tev ir unikāls, neparasts vārdu krājums un taviem stāstiem ir neatkārtojams stils. Hobijs var kļūt par pamatu veiksmīgai karjerai tad, kad tu ej savu ceļu, nevis kopē jau zināmus meistarus.

2. Tava darba augļi ir patīkami ne tikai tev, bet arī apkārtējiem cilvēkiem. Un runa nav tikai par tuvākajiem draugiem, kuri aiz pieklājības ēd tavus apdegušos pīrāgus. Ja tevi kaut reizi kāds ir apstādinājis uz ielas un pajautājis, kur tu nopirki tik burvīgu kleitu, bet tu ar lepnumu atbildēji, ka to šuvi pati, tātad tavas iespējas uz veiksmi nav tik mazas! Pārbaudīt, vai tavi darbi patīk arī citiem, var tā: pajautā cilvēkiem, kas nezina, kas ir darbu autors, novērtēt šos darbus. Apjautā vismaz piecus respondentus un nekļūsti bēdīga, ja pirmais vērtējums būs negatīvs. Bet, ja visi, kā sarunājuši, apstiprina, ka tavs darbs nav ļoti labs, tad ir vērts aizdomāties…

3. Tu esi spējīga racionāli attiekties pret savu hobiju. tas ir, ar visu savu mīlestību pret šo nodarbošanos, tu to nepārvērt par kultu. Fanātiem praktiski nav iespējams būt veiksmīgiem un nopelnīt naudu ar hobiju, jo viņi pārāk idealizē savu veikumu, mērķi, paši sevi, demonstrējot psiholoģiskās elastības neesamību un nespēju pieņemt konstruktīvu kritiku. Bet elastīguma trūkums, taisnvirziena domāšana diez vai ļaus kļūs veiksmīgam.

Tātad, novirzot malā savus teorētiskos redzējumus un vīzijas, atstāj telpu manevram. Atceries: režisori, redaktori un daudzi citi priekšnieki ir vadošajos amatos ne jau gadījuma pēc. Tu daudz ko vari no viņiem mācīties un uzlabot savu darbu, bet vari arī sabojāt attiecības un palikt par neatzītu ģēniju. Tu pati vari lemt paar savu ceļu!