Saruna ar cilvēkiem, kuri ir aizņemti ar darba meklējumiem, vienmēr ir ārkārtīgi interesanta, ne jau tāpēc, ka saruna palīdz atklāt raksturīgo drūmo attieksmi attiecībā uz darba tirgus stāvokli.
Šī nepatīkamo gaidīšanu analīze ļauj klasificēt darba meklētājus sešās kategorijām, kuras mēs saucam par pesimisma faktoriem, tas ir par cēloņiem, pēc kuriem mūsdienu darba tirgus izskatās cilvēkiem tik ļoti nepievilcīgs. Iztēlosimies tagad sešus pesimisma faktorus un paskatīsimies, kas slēpjas aiz katra no tiem.
1. Milzīgs kandidātu daudzums uz jebkuru pieklājīgu darbu. Cilvēki zina, ka tiem nāksies stāvēt pretī desmitiem vai pat simtiem pretendentu, kas arī ir galvenais pesimisma cēlonis.
2. Slikta attieksme no iespējamo darba devēju puses. Šajā gadījumā parasti tiek runāts par to, ka ļoti daudzi potenciāli darba devēji vai nu neatbild uz padoto pieteikumiem, vai arī neziņo kandidātiem par intervijas rezultātiem. Tautas baumas veicina sliktās attieksmes tālāku "pasliktinājumu" pret kandidātiem.
3. Tā saucamā "neredzamā darba tirgus" rašanās. Tas rodas tad, kad piedāvā darba vietas, par kuru esamību nebija atklāts paziņojums un kuriem ir visperspektīvākā reputācija. Un kā šādos amatos vispār kāds iekārtojas?
4. Bezcerības izjūta no piederības pie grupām, kurām ir liegtas perspektīvas darba vietas. Pie šādām grupām ierindo ilgstošas bezdarbnieces un gados vecākas sievietes..
5. Risks, kas ir saistīts ar pāreju uz citu darbu. Cik ļoti ir uzticams darbs, kuru darba meklētājs mēģina iegūt? Dvēseles dziļumā katrs lolo cerību, ka, ja jaunajā darba ies pavisam traki, tad varēs atgriezties iepriekšējā vietā.
6. Paredzamā darba devēja nevēlēšanās sniegt vajadzīgo profesionālo sagatavošanu. Šeit rodas grūtības, kuras ir saistītas ar to, ka jauniešiem nav vajadzīgās zināšanas.
Sešu pesimisma faktoru nozīme pastāv tajā, ka tie ir tie paši cēloņi, pēc kuriem cilvēkiem turpina atrasties savā tagadējā stāvoklī: vīlušies sevī, ar mazām algām, neatklāti, izjūtoši riebumu pret darbu, apieti, pārēdušies vai kaut kādi vēl..