"Kinder-surprise" - Kā pareizi pieņemt savu negaidīto grūtniecību?

Neatklāsim Ameriku, ja teiksim, ka, praktiski, katrs otrais jaundzimušais mazulis ir neieplānotā ģimenes laime. Sākumā pozitīvs tests apjukušiem vecākiem ir salīdzināms gandrīz vai ar katastrofu.

Nav ko brīnīties, jo pat sengaidīta grūtniecība nereti pārvēršas par īstu dzīves krīzi. Mazuļa rašanās pasaulē rada tiešām kosmiska mēroga pārmaiņas. Nākas visu pārveidot savā iekārtotajā, mierīgajā dzīvē: sākot ar ārieni un pašsajūtu, beidzot ar mācībām, darbu un pat attiecībām ar radiem. Bez ārējam izmaiņām notiek īsta revolūcija topošās mammas un tēta iekšējā pasaulē (īpaši tas attiecas uz pirmdzimtā gaidīšanu un dzimšanu).
Tātad, uzdevuma noteikumi.
Dots: grūtniecība — neplānota, pieņemts lēmums — dzemdēt.
Jautājums: kāds ir topošās mammas stāvoklis?
Pamēģināsim saprast?

Atskaitīšanās punkts
Pirmās dienas un nedēļas pēc negaidītā atklājuma saistītas ar svārstībām Hamleta garā (būt vai nebūt) ... Turklāt, tas viss ir raksturīgs ne tikai tad, ja tiek pieņemts lēmums «dzemdēt vai nē», bet arī tajos gadījumos, kad sieviete apzinās, ka neskatoties ne uz ko, mazulim — BŪT.
Ir pilnīgi skaidrojama emocionāla “iestrēgšana” lēmuma pieņemšanas procesā, jo cilvēka prāts ir radīts tādējādi, ka jebkāda lēmuma pieņemšana ir saistīta ar dvēseles svārstībām. Turklāt «svārstības» ir ne tikai līdz galīgas skaidrības brīdim, bet arī kādu laiku pēc tam, kad “virziens” ir izvēlēts. Turklāt, jo svarīgāka un nozīmīgāka situācija, jo spēcīgāka svārstības amplitūda. Tādējādi, ja jūs apzināti nolēmāt saglabāt bērnu, bet pagāja mēnesis, divi, trīs, un jūs joprojām moka tādi jautājumi, kā “vai es neesmu kļūdījusies?”, nesteidzieties nosodīt sevi ar šiem vārdiem. Jūsu stāvoklis tikai apstiprina likuma iedarbīgumu, kuram pakļaujas psihe.
Un vēl. Ja izvēle paredz kādas priekšrocības-bonusus un trūkumus-ierobežojumus, tad, protams, vilinoši iegūt visas “konfektes”, kas pienākas abiem variantiem. Bet tā nenotiek. Atbildot “jā” bērnam, kurš negaidīti ienāca jūsu dzīvē, jūs, neapšaubāmi, ne vienu vien reizi sastapsiet grūtības. Bet vienmēr atcerieties par to, ka arī pieņemts «nē» atnestu jums ne mazāk mokpilnas šaubas, bet iespējams arī ļoti sāpīgas vilšanās. Uzreiz paskatieties uz savu situāciju visumā, pacentieties pamanīt tajā vairāk “plusu”, nekā nepatīkamu “mīnusu”.

Reālas grūtības? Reāli atrisinājumi!
• Jūs neesat pabeiguši mācības? Ticiet, uzskats par to, ka grūtniecība un “zinātnes granīts” ir neapvienojami, ir nekas vairāk kā izplatīti maldi. Neapšaubāmi, jums būs “miegainības periodi”, kad ārā no gultas celties negribas, nerunājot jau par to, lai ņemtu rokās mācību grāmatu. Bet tos kompensēs neticamas aktivitātes un darbības “lēkmes”, kad jums būs pa spēkam burtiski kalnus gāzt. Izspiediet no šiem “pacēlumiem” pēc iespējas vairāk, piemēram, nokārtojiet dažus eksāmenus “uz priekšu” (vēl jo vairāk, tāpēc, ka pret jums un jūsu simpātisko vēderiņu, jebkurā gadījumā, attieksies ar sapratni).
• Jūs nezināt, kā apvienot grūtniecību ar iemīļoto (vai vienkārši nepieciešamo) darbu? Pareizi organizējot un prasmīgi pieejot, jums vispār nenāksies izstāties no profesionālajām sliedēm. Vēl jo vairāk, itin bieži grūtniecība kalpo par savdabīgu “katalizatoru”, tā paaugstina motivāciju un, kopā ar sajūtu, ka “laika nepietiek”, ļauj sasniegt augstumus, kuri agrāk bija nesasniedzami. Vēl “interesants stāvoklis” ir pārmaiņu laiks, kas zināms ar to, ka daudzas topošās mammas “atrod sevi”, savu aicinājumu, īsto profesiju, aizraušanos, intereses tieši desmit mēnešu laikā. Jā, jā, it kā arī pašas piedzimst no jauna! Starp citu, ļoti bieži grūtniecība, bet pēc tam arī rūpes par bērnu, tāpat, kā apgrūtināti dzīves apstākļi, izdara ļoti vajadzīgu darbu ģimenes pārim - dod stimulu, lai gūtu panākumus un pat... vairāk pelnītu. Ar vienu vārdu sakot, tas tonizē.
• Jums nav pabeigts (uzsākts) remonts? Šī problēma jau noteikti ir pa spēkam jebkurai grūtniecei! Pirmkārt, vēderiņa augšanas laikā aktivizējas topošas mammas radošā dzirkstele (kas ļauj ietaupīt uz dizainera un izstrādāt mājokļa interjeru patstāvīgi.) Otrkārt, kaut kur trešā grūtniecības trimestra sākumā iestājas periods, ko sauc par “ligzdošanu”. Šajā laikā grūtniecēm parasti rodas īpaši paaugstināta vēlme iekārtot savu mājokli. Protams, stumdīt dīvānus un skapjus nav jūsu darīšana, un arī krāsošanas laikā, jums nebūtu jāatrodas telpā, bet vadīt procesu jūs varat.

Un vēl viens ieteikums. Atcerieties dažas situācijas no savas dzīves, kad šķietami sarežģījumi noved pie negaidīta, ātra un skaista atrisinājuma. Tādi panākumu stāsti, kas apstiprina principu “viss, kas nāk, nāk uz labu”, droši vien atradīsies. Iztēlojieties katru no šiem stāstiem, kā bildi, bet no bildēm “salieciet” filmu. Pēc tam pielieciet vēl vienu kadru: tagadējo grūtniecību. Izskatiet visu klipu no sākuma līdz beigām. Tagad, saprotat, ka viss nemaz nav tik slikti?

Uzmundrinām!
Gadās, ka topošā māmiņa, pielāgojoties jaunajam statusam, tomēr nespēj justies komfortabli. Iemesls tam ir vainas sajūta mazā «vēdera iedzīvotāja» priekšā, kurš tikai tagad ir sācis attīstīties, bet jau tik daudz ko ir saklausījis un izjutis...
Mammai, lai atbrīvoties no mokpilnas “Es esmu tik vainīga, ka biju domājusi taisīt abortu” lēkmes, vajag atbrīvot sevi ar frāzi “Lai arī, kas būtu bijis, galvenais, ka es došu viņam dzīvi! Man bija iemesli domāt un rīkoties tā, kā es rīkojos un domāju. Man bija grūti. Bet es tiku galā!”. Turklāt katru reizi, kad iekšēja balss sāk veco dziesmu, “atbildiet” tai ar šo frāzi. Tikai nevis atkārtojiet monotoni noskaitot tekstu, bet katru reizi iedziļinieties tā jēgā. Vajadzēs pavisam nedaudz laika, lai novājinātu “pašapvainojošo” iekšējo balsi un gūtu mieru.
Un nelaidiet savā prātā domas-parazītus “Es netikšu galā", “Tās ir šausmas”, “Kas tagad ar mani būs?!” stilā. Itin bieži tām vispār nav racionāla iemesla (tās ir tikai hiperbolizētās un “sastingušās” emocijas, turklāt pārdzīvotas kaut kad sen), bet, domājot par to dien dienā, tās var saindēt dzīvi. Atrodiet tām loģiskus pretargumentus: “Tas man bija negaidīti, un katrs tādā situācijā izjustu sašutumu”, “Patiešām, sākumā man nebūs vienkārši apvienot darbu ar diviem bērniem, bet tā dzīvo daudzi, un tas noteikti sanāks arī man!”.
Un vēl – aizejiet uz topošo vecāku kursiem. Bet, ja jums radīsies aizkaitinājums vai nepieņemsiet to, kas patīk citiem klausītājiem, nebaidieties un nebēdājiet. Vienkārši vajag vērsties pie psihologa, jums droši vien labāk noderēs individuālas nodarbības.
Starp citu, ļoti derīgi pēc iespējas biežāk sarunāties ar cilvēku, kurš pilnībā atbalsta jūsu lēmumu kļūt par mammu. Dažreiz pietiek tikai "izlaist tvaiku", lai uzreiz paliktu vieglāk elpot...
Un, beidzot, nekavējoties vērsieties pēc profesionālas palīdzības ( centros, kas specializējas darbā ar topošajiem vecākiem), sekojošajos gadījumos:
• negatīvas emocijas nepamet jūs, kļūst par savā veida emocionālu fonu, jūs “neredzat gaismas spraugu”;
• jums rodas domas attiecībā uz kaitējuma nodarīšanu sev vai savam bērnam;
• jums vienkārši nav ar ko padalīties savos pārdzīvojumos, “izrunāties”.

Izeja no «situācijas»
... protams, dzemdības! Tas nav joks. Pirmkārt, un pats galvenais: vairums sieviešu, kurām bija grūti pieņemt grūtniecību, laimīgi pieņem savu jaundzimušo eņģeli. Iespējams, mīlestība pret mazulīti neradīsies jums no pirmā skatiena — tā ir norma! Neceliet paniku un nemeklējiet saikni starp nelielu apjukumu (“Aū! Kur ir mans mātes instinkts!?») un savas grūtniecības pārsteigumu dzīves pirmajās dienās.
Tāpat kā visām māmiņām, mīlestība pret mazuli noteikti parādīsies pēc tam, kad jūs pieradīsiet pie viņa, pie sevis, pēc tam, kad jau pirmajās nedēļās jums sāks rasties savas īpašās attiecības.
Otrkārt, tieši dzemdības palīdzēs jums pilnībā atdalīt “tad” no “tagad”. Ja grūtniecības laikā nemaz nespējat atbrīvoties no negatīvām sajūtām, tad pēc mazuļa dzimšanas jūs automātiski nokļūsiet jaunā plaknē, kur radīsies jauni mērķi un būs nepieciešams aktīvi darboties, nevis pasīvi “rakties pagātnē”.
Blakus prasībām un ierobežojumiem, mātes statuss noteikti būs dāsns ar priekiem un atklājumiem. Jūsu bērns, lai kas viņš būtu, “nedaudz pasteigušais” pirmdzimtais, kura dēļ jums nācās atlikt uz citu gadu disertāciju vai “negaidītais” ceturtais bērns (jā-jā, bet kādreiz jūs grūti varējāt sevi iedomāties, kā divu bērnu mammu!), ir vesela pasaule, jauna un strauji attīstoša. Un pats galvenais, viņš skatīsies jūsu virzienā, mīļās topošās mammas, kā saulespuķe pret sauli. Un, agri vai vēlu, jūsu sirdī izaugs pateicība par to, ka jums ir šis bērns. Nesteidziniet šo Pateicības Laiku. Un viņš atnāks. Laimīgu jums māmiņas dzīvi!

P.S. Vīriešu loma
Vīrietim, neieplānotās grūtniecības “līdzautoram”, arī nav vienkārši. Bet apzīmēt tipiskus “vīriešu” pārdzīvojumus un emocijas ir vēl sarežģītāk, nekā sieviešu. Tās var būt diametrāli pretējas, atkarībā no konkrētas situācijas.
Neprecētas sievietes grūtniecības gadījumā, viņas „bojfrends” var izjust protesta un sašutuma jūtas, jo viņam šķiet, ka kāds pāragri mēģina piešķirt viņam lomu, kurai viņš vēl (vai vispār) nav gatavs.
No otras puses, kārtīga ģimenes tēva, kas uzzinājis par mīļotās sievas trešo grūtniecību, panikai būs pavisam cits cēlonis — atbildība (“Vai es varēšu uzturēt trīs bērnus?”) un uztraukums par dzīvesbiedri (“Viņa no otrajām dzemdībām vēl nav atkopusies”).
“Vīriešu” pārdzīvojums, neieplānotas grūtniecības gadijumā, partnerei, droši vien, šķiet tikai kontroles zaudēšanas sajūta, un tas ir patiešām neciešami spēcīgam dzimumam. Tāpēc neapvainojieties uz savu partneri, dzirdot viņa asos izteikumus. Atzīstiet viņa jūtas (“Es saprotu, tu dusmojies, ka mūsu plāni ir sabojāti”), stāstiet par savām sajūtām (“Man pašai dažreiz liekas, ka es netikšu galā”) un vērsiet sarunu uz racionālu pusi (“Es gribētu parunāt ar tevi par to, kā mums...”).