Kvasa labums un kaitīgums.

Labi karstā vasaras dienā izdzert vēsu kvasu, tas atsvaidzina, uzmundrina un… rodas jautājums, vai tas patiešām bija kvass? Vai šis produkts ir derīgs, ko pārdod mucās un pudelēs? Kas tāds īpašs ir kvasā un vai tā ir taisnība, ka kvasu nedrīkst dzert, sēžoties pie stūres? Kleoo.lv piedāvā rast atbildes uz šiem jautājumiem.

No kurienes tas radies?

Kvass – izteikts slāvu dzēriens, to jau zina tūkstošiem gadu. Kvass pieminēts jau senajos rakstos, un tā pagatavošanas receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Katram novadam vai ciemam ir savas kvasa firmas receptes. Kā jums šķiet, no kā gatavo kvasu? No maizes – jūs atbildēsiet un īsti jums nebūs taisnība, jo kvasu gatavoja no jebkuriem pieejamiem produktiem.
Atšķīra pīlādžu un biešu kvasu, lāceņu un aveņu, zemeņu un bārbeles. Kvasā bija āboli un bumbieri, dzērvenes un jāņogas, un arī tas vēl nav viss. Var būt biezais kvass ar piparmētrām un kanēli, kvass putrai, diennakts, ingvera, baltais un sarkanais kvass, kvass no jāņogu lapām un pat no Īslandes sūnām!
Viena no kvasa receptēm saucas „skābā zupa” un tiek vārīta no divu veidu iesala un rauga, kuram pievienoti griķu milti, atšķaidīti ar īpašu ūdens proporciju. Diemžēl mūsdienās diez vai pilsētās tādus dzērienus sastapsiet, par kvasa pamata recepti ir palicis maizes kvass – tas ir gatavots rūpnīcās un mājās, sapildīts mucās un burkās.

Kvasa īpašības.

Pateicoties savam īpašajam sastāvam, kvass labi remdē slāpes un pat izsalkumu, veicina aktivitāti un dod spēku darbam, aktivizē vielmaiņas, gremošanas procesus, rezultātā uzlabojas apetīte, palīdz arī pārstrādāt taukainus un gaļas ēdienus, atjauno šķidruma un sāļu balansu organismā.
Kvass satur diezgan daudz mikroelementu un vitamīnu, īpaši tas ir bagāts ar B grupas vitamīniem. Veidojoties organiskajām skābēm rūgšanas procesā, kvass stimulē kuņģa skābumu, tāpēc kvasu vajag lietot, ja ir artrofiskais gastrīts ar pazeminātu kuņģa sekrēciju. Kvasā ir daudz C vitamīna un Senajā Krievijā kvasu izmantoja skorbuta un vispārējā noguruma ārstēšanai.
Rūgšanas procesā veidojoties pienskābei un daudzām citām skābēm, kvasam nokļūstot zarnās, tas labvēlīgi sekmē kuņģa un zarnu trakta darbību, līdzīgi kā kefīrs un tīrkultūra iznīcina slikto floru un uztur labo. Tādējādi, kvass ir lieliska profilakse disbakteriozei un zarnu trakta traucējumu regulēšanai.
Senajos rokrakstos atrodam ierakstus, ka kvass sekmē vīriešu potenciālu, īpaši pagatavotu kvasu deva jaunajiem vīriešiem kāzu naktī, lai viņi radītu veselīgus pēcnācējus. Diemžēl, receptes nav saglabājušās, taču šim nolūkam, visticamāk, derēs ikviens kvass, jo tas ir bagāts ar vitamīniem un barojošajām vielām, kas nepieciešamas kaislīgām naktīm.

Kas vēl interesants ir kvasā?

Agrāk Krievijā par pārticības liecinieku kalpoja saldā kvasa šķirne ar medu un rozīnēm, tas bija bagāto dzēriens, nabagie dzēra parasto biešu vai maizes kvasu. Agrāk kvasu dzēra cauru gadu, mainot receptes, atkarībā no sezonas un pieejamajiem produktiem. Bet gavēņa laikā šis bija viens no svarīgākajiem dzērieniem, lai uzturētu imunitāti un spēkus, kopā ar sīpoliem un maizes klaipu. Tagad tādas izmeklētas diētas neviens vairs neievēro, kaut gan stipru cilvēku starp senajiem slāviem bija pietiekami daudz.
Mūsdienās kvass tradicionāli tiek uzskatīts par vasaras dzērienu, bet arī šodien tas nav zaudējis savu vērtību – pēc zinātnieku domām, pateicoties tam, ka kvasā ir daudz kalcija, tas stiprina zobu emalju, labi baro un dod maz kaloriju, tāpēc to var izmantot diētās. Kvass satur raugu, tāpēc tas ārstē pumpas un citus furunkulus uz ādas, kā arī strutojošo bronhītu, lielo asinsvadu aterosklerozi.
Bez tam mājās pagatavotais kvass no dabīgajiem produktiem sekmē matu augšanu un matu struktūras nostiprināšanu, ar kvasu vajag izskalot matu saknes pēc mazgāšanas.
Vai ir kvasam kādi mīnusi?
Neskatoties uz visām kvasa pozitīvajām pusēm, tam ir arī sava negatīvā puse. Kvasu nevar lietot cilvēki, kuriem ir hiperacīdais gastrīts un kuņģa čūla, jo kvass satur aktīvās pienskābes un augļskābes, tas var sekmēt šo slimību saasinājumu, radīt grēmas un diskomfortu. Kvass nav ieteicams arī cilvēkiem ar onkoloģiskām slimībām un problēmām ar aknām un urīnceļiem, akmeņiem urīnpūslī. Akurāti to vajag lietot, ja ir problēmas ar nierēm. Kvass rada rūgšanas procesus zarnās un var izraisīt diskomfortu cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar zarnu traktu un gremošanu, kuriem ir kolīts un enterīts.
Kvasu nedrīkst lietot, ja ir alerģija pret raugu, graudiem, īpaši auzām, ja ir celiakija un reakcija uz alkoholu. Kaut gan kvass satur nelielu daudzumu spirta, vajag būt uzmanīgiem tā izmantošanā.
Nevajag dzert kvasu, braucot pie stūres – var rasties problēmas ar ceļu policiju, īpaši lietojot mājās gatavotos dzērienus.

Kvass grūtniecēm un bērniem.

Grūtniecības, laktācijas laikā un bērniem līdz 3-5 gadiem neiesaka lietot kvasu vai arī vajag lietot ierobežotā daudzumā – var izdzert ne vairāk kā vienu glāzi kvasa dienā. Nevajag dzert veikalos nopērkamos kvasa koncentrātus, jo atsevišķās kvasa šķirnēs alkohola daudzums var sasniegt līdz pat 1,5%, un divi litri tāda kvasa pielīdzināmi pudelei alus.
Protams, ir kvasa šķirnes, kurās nav spirta ierauga, bet tie var sekmēt vēderā burbuļošanu un bērniem tas izraisīs diskomfortu. Bez tam kvass var sekmēt šķidruma aizturi organismā un tūsku.

Kvass, kuru pārdod no mucām.

Ne visas mūsdienu saimnieces māk pagatavot kvasu vai pagatavošanai nav laika. Tāpēc mēs iegādājamies kvasu no mucām uz ielas. Pērkot tādu kvasu, vajag atcerēties, ka tā ir tāda nopietna lieta – vajag noskaidrot jautājumu par tā dzīvīgumu. Ja tas būs koncentrāts, tad tā garša un derīgums būs apšaubāmi.
Vispirms, pārbaudiet ieliešanas datumu un sertifikātus, pajautājiet, cik bieži tiek mazgātas mucas. Piepildītas mucas derīguma termiņš ir ne ilgāks par trīs diennaktīm, un kvasam pērkot ir jābūt aukstam, citādi tas nav dzīvs produkts, bet parasta kvasa limonāde no pulvera vai arī tam jau ir beidzies derīguma termiņš.

Kvass pudelēs.

Dabīgi, šo kvasu tikai nosacīti var dēvēt par dabīgu produktu. Pērkot vajag pievērst uzmanību šādām lietām:
•īsts kvass var būt mākoņains un var atstāt nosēdumus pudeles dibenā,
•īsts kvass glabājas neilgu laiku, tam ir īss glabāšanas termiņš,
•uzmanīgi iepazīstieties ar sastāvu – tur jābūt cukuram, raugam, iesalam un ūdenim.
•uz etiķetes meklējiet atzīmi, ka produkts ir iegūts rūgšanas procesā.
Iegādājieties piesardzīgi kvasu, kuram ir gāzes, vai ar norādi, ka kvass izgatavots no kvasa koncentrāta. Izgatavojot dzīvu kvasu, koncentrāti netiek izmantoti. Jo vairāk kvass satur E, jo tālāk no derīguma tas atrodas. Tāda kvasa derīgums vispār ir apšaubāms.

Kā pagatavot maizes kvasu mājās.

Lai iegūtu kādu labumu no kvasa, izmantojiet mūsu piedāvātās pagatavošanas receptes, kādas izmantoja senie slāvi, gatavojot kvasu mājas apstākļos.
Kvasa recepte.
Sastāvdaļas:
•Ūdens - 8 litri,
•Svaigs raugs - 60 grami,
•Cukurs - 1 glāze,
•Rudzu (Borodinas) maize - 500-700 grami,
•Rozīnes.
Pagatavošana:
Sagrieziet maizi gabaliņos, izkaltējiet cepeškrāsnī (jo tumšāki būs maizes sausiņi, jo tumšāks būs kvass). Kaltējiet maizi maksimālā temperatūrā, bet nepārcepiet, citādi kvass būs rūgts.
Uzkarsējiet ūdeni lielā emaljētā traukā, izslēdziet uguni, ieberiet cukuru un sausiņus. Atdzesējiet, kamēr ūdens paliek vēss. Nelielā ūdens daudzumā izšķīdiniet raugu un ielejiet maisījumu katlā, samaisiet.
Apsieniet katlu ar marli vai drānu, ļaujiet kvasam rūgt 1,5 diennakti. Pēc tam izkāsiet kvasu, pēc vēlēšanās pievienojiet cukuru. Salejiet kvasu burkās, iemetiet pa šķipsniņai rozīņu katrā burkā (tās papildus gāzēs kvasu). Burkas aizvākojiet un uz diennakti ielieciet ledusskapī. Pēc tam pārlejiet kvasu citās burkās caur sietu, lai tajā neiekļūtu nosēdumi, pievienojiet rozīnes un glabājiet ledusskapī.
Kvass gatavs!