Mākslīgā piebarošana: kas ir jāzina?

Piena maisījumi - patiess glābiņš tām mammām, kuras kaut kādu iemeslu dēļ nevar barot bērnu ar krūti. Taču mākslīgajai barošanai ir savi plusi un mīnusi. Kā pareizi izvēlēties maisījumu, cik reizes dienā barot bērnu, kad piebarot? Par to un vēl daudz ko citu jums pastāstīs Kleoo.lv ārsts - pediatrs.

Laikam nav nepieciešamības kādam pierādīt, ka nav nekā vērtīgāka jaundzimušam bērnam par tādu dabīgu produktu kā mātes piens. Nav brīnums, ka bērna barošanu ar mātes pienu, arī dēvē par dabisku. Lai mazulis pieņemtos svarā, mātes pienā ir sabalansēts uzturvielu klāsts, tam piemīt optimālā ķermeņa temperatūra un svaigs tas ir vienmēr gatavs lietošanai. Turklāt mātes piens - tas ir ekonomiski izdevīgi. Taču dažkārt nākas piebarot mazuli mākslīgi, t.i., izmantot sievietes piena aizstājēju - maisījumu.

Par mākslīgiem tiek dēvēti maisījumi, kurā krūts piena nav nemaz vai tā deva ir mazāka par 1/5 no bērna diennakts uzturdevas.

Noteikti ir gadījumi, kad piebarošana patiešām ir nepieciešama ( mātes vai bērna smaga slimība, pilnīga krūts piena neesamība). Ļoti slikti, kad iemesls ir mātes nevēlēšanās barot bērnu ar krūti. Starp citu, tēva attieksme ir ļoti nozīmīga veiksmīgai laktācijas veidošanai.

Bērna pieradināšanai pie mākslīgā maisījuma ir jābūt pamatotai, un tā jāuzsāk tikai pēc tam, kad ir veikti visi iespējamie paņēmieni mātes piena izstrādei. Jāatceras, ka pāriešana uz bērna (īpaši pirmajos dzīves mēnešos) mākslīgo piebarošanu - tas ir stress, kas nav vienaldzīgs mazulim, jo veic izmaiņas vielmaiņas procesos, zarnu trakta mikroflorā u.tml. Tāpēc viņam pie tā jāpierod pakāpeniski, uzmanīgi, ar maksimālu uzmanību no mātes puses.

Maisījumu veidi un sastāvs

Starta maisījumi pēc sastāva ir maksimāli pietuvināti sievietes piena sastāvam. Tie satur aminoskābes, nukleotīdus, taurīnu, karnitīnu, inozītu, kam ir būtiska nozīme centrālās nervu sistēmas, redzes funkciju, bronhu un plaušu sistēmas, zarnu trakta u.tml. attīstībā.

Nākamie piena maisījumi - adaptētie (maksimāli tuvi sievietes pienam) vai daļēji adaptēti (daļēji pietuvināti sievietes piena sastāvam) maisījumi uz govs vai citu lopkopības dzīvnieku piena pamata, kas paredzēti bērnu (vecāku par 6 mēnešiem) piebarošanai. Nākamo piena maisījumu sastāvs ir mazliet citādāks nekā starta piena maisījumiem, bet arī krūts piens ar laiku mainās, ideāli atbilstot bērna vajadzībām noteiktā vecumā. Tie satur vairāk olbaltumvielu, augstāku enerģētisko vērtību, paaugstinātu dzelzs saturu anēmijas profilaksei, jo pēc 6 mēnešiem dzelzs saturs, kas iegūts grūtniecības periodā, iztukšojies. Maisījumi no "0 līdz 12" ir labi visa bērna pirmā dzīves gada garumā.
Pie neadoptētajiem maisījumiem pieder pilnīgs govs piens, kefīrs u.tml. Šos produktus nav ieteicams dot bērnam līdz 8 mēnešu vecumam.

Vēl maisījumi iedalāmi sausajos un šķidrajos. Bieži vien adaptētie maisījumi tiek ražoti sauso produktu veidā, kuri tiek šķīdināti ar noteiktu daudzumu ūdens. Bet šķidros nepieciešams tikai uzsildīt, un tie uzreiz ir gatavi lietošanai.

Ir svaiga piena un skābpiena maisījumi. Adaptētie skābpiena maisījumi var tikt kombinēti ar svaiga piena maisījumiem jau no pirmajām dzīves nedēļām, tos sajaucot atbilstoši 2:1 - 1:1, īpaši zarnu trakta traucējumu gadījumos. Izmantojot tikai skābpiena maisījumus (īpaši ar augstu skabes daudzumu), mazulim var izraisīties vemšana, dažreiz bērns pavisam atsakās no produkta.

Vēl eksistē speciālie maisījumi bērniem ar īpašām diētiskām uztura vajadzībām:

Bērniem ar nepietiekamu svara pieaugumu vislabāk izvēlēties maisījumus ar paaugstinātu olbaltumvielu līmeni. Racionāli ir savienot ar adaptētajiem skābpiena maisījumiem atbilstoši 1:1. Piebarot šādus bērnus labāk ar putrām.

Pie šķidra vēdera rekomendē maisījumu ar pazeminātu tauku saturu un vislabāk savienojumā ar skābpiena vai maisījumiem, kas satur pro un prebiotikas. Piebarošanu sākt ar putrām.

Pie aizcietējumiem - maisījumi, kas satur oligosaharīdus, laktozi, piebarošanu sākt ar dārzeņu putru.

Pie anēmijas - adaptētos piena maisījumus ar paaugstinātu dzelzs saturu, izmantot arī adoptētos skābpiena maisījumus. Gaļas maisījumu sākt dot no 5 mēnešiem.

Pie disbakteriozes lietojiet adaptētos skābpiena maisījumus, maisījumus ar probiotikām un prebiotikām.

Pie daļējām respiratorām saslimšanām - adaptētie piena maisījumi ar nukleotīdiem, maisījumi ar probiotikām un prebiotikām, adaptētie skābpiena maisījumi.

Bērniem, kas pieder pie riska grupas alerģijas - der hipoalerģiskie adaptētie piena maisījumi.

Kā izvēlēties maisījumu?

Izvēloties maisījumu, vajag ņemt vērā:

Bērna vecumu (jo jaunāks mazulis, jo lielākā mērā viņam nepieciešams maisījums, kas maksimāli pietuvināts mātes pienam) - bērniem pirmajos 6 dzīves mēnešos nozīmē "sākuma" vai "starta" maisījumus, no 6 mēnešiem - "sekojošos" maisījumus, kefīru un citus neadaptētos maisījumus - ne agrāk kā pēc 8 mēnešiem.

Alerģiskā anamnēze Ja kāds no radiniekiem cieš no alerģijas, tad pirmais, ko izvēlieties, ir hipoalerģiskais maisījums.

Svarīgi ir ģimenes sociāli – ekonomiskie apstākļi. Visiem krūts piena bērniem ir nepieciešami mūsdienīgi adaptētie piena maisījumi. Bērni, kas nāk no sociāli neaizsargātajām ģimenēm, ir tiesīgi saņemt piena maisījumus bez maksas.

Individuālā produkta panesamība. Pareiza maisījuma izvēles kritērijs ir bērna produkta panesamība: bērns labprāt ēd maisījumu, viņam nav dispepsiskie traucējumi (vemšana, šķidrs vēders vai aizcietējumi), atopiskā dermatīta parādīšanās, deficītie stāvokļi ( anēmija, hipotrofija).

Ja bērns labi pieņemas svarā, nepieciešams kontrolēt ķermeņa svara pieaugumu.

Pāreja uz mākslīgo barošanu

Sākot bērna barošanu ar jebkuru (pat pašu parastāko) maisījumu, nepieciešams to darīt mazās devās, pakāpeniski 5-7 dienu laikā palielinot nepieciešamo apjomu. Īpašu uzmanību vajag pievērst tam, kā bērns panes maisījumu.

Sliktas ēdiena panesamības gadījumā bērnam var rasties atvemšana, vēdergraizes, izsitumi uz ādas.

Grūtāk ir tajos gadījumos, kad nākas pāriet no mātes piena uz mākslīgo maisījumu uzreiz. Šeit nepieciešama īpaša uzmanība un piesardzība. Šajā gadījumā bērnam mākslīgo maisījumu pirmajā dienā vajag dot mazos daudzumos - apmēram 1/2-1/3 no nepieciešamās porcijas. Nepietiekamā uztura daļu šajā gadījumā vajag aizstāt ar šķidrumu. Otrajā trešajā dienā, ja bērns labi panes maisījumu, varat dot 2/3 no nepieciešamā apjoma. Ja bērns labi panes maisījumu, nevajag ilgi ierobežot viņu ar noteiktu ēdiena daudzumu, 2-3 dienu laikā maisījuma daudzumam jāatbilst normai. Vajag sekot, lai bērns, kas tiek barots ar mākslīgo maisījumu, saņemtu nepieciešamo uzturu. Visi mākslīgie maisījumi salīdzinājumā ar mātes pienu, satur vairāk olbaltumvielu un, lai to labāk uzņemtu, nepieciešams vairāk šķidruma. Kā šķidrumu var izmantot vārītu ūdeni, speciālu ūdeni bērna uzturam, vāju tēju, mežrozīžu novārījumu vai uzlējumu (ņemot vērā individuālo panesamību). Kopējais šķidruma daudzums parasti varētu būt 80-100 ml dienā.

Kā un kad mainīt piena maisījumu?

Uz jauno maisījumu mazulis var reaģēt atvemjot, vēdergraizēm, taču pēc kāda laika (līdz 1-1,5 nedēļai) visam vajadzētu normalizēties. Pāriešana no viena maisījuma uz otru nepieciešama tikai tajā gadījumā, kad ir pamats nopietnām raizēm, piemēram, bērns nepieņemas svarā. Jāatceras, ka bērnam pie jaunā maisījuma ir jāpierod, tāpēc, ja bērns nepieņemas svarā 1-1,5 nedēļas laikā vai šajā laikā viņam nenormalizējas vēders, jāvēršas pie speciālista.

Mākslīgās barošanas noteikumi un tehnika

1. Barojot ar mākslīgo maisījumu, uztura apjomam ir jābūt tādam pašam kā dabiskajam. Tas atkarīgs no vecuma un bērna svara. Uz katra maisījuma iepakojuma ir izskaitļots aptuvenais diennakts un vienas ēdienreizes daudzums, bet pirms pirmās mākslīgās piebarošanas vispirms konsultējieties ar pediatru.

2. Barojot bērnu ar mākslīgo maisījumu, bērnu vairs nedrīkst barot "pēc vajadzības", viņam jānosaka noteikts ēdienreižu režīms ar pārtraukumiem, ne mazāk kā 3,5 stundas dienas laikā un 6-6,5-stundas nakts laikā. Tas izskaidrojams ar to, ka maisījumā esošās olbaltumvielas pārstrādājas un uzsūcas grūtāk un lēnāk nekā olbaltumvielas no mātes piena. Bieža un bezsistēmiska barošana var novest pie zarnu trakta traucējuma. Tādā veidā pirmajā pusgadā bērns jābaro 6 reizes diennaktī, otrajā pusgadā 5 reizes.

3. Nedrīkst barot bērnu ar varu. Ja viņš kādā no ēdienreizēm apēd mazāku devu, nedrīkst spiest viņam ēst palikušo daļu, ja viņs negrib. Bērnam var rasties vemšana, riebums pret ēdienu. Bet, ja bērns ir apēdis paredzēto devu un prasa vēl, tad drīkst papildināt devu par 30-50 ml. Taču, ja ķermeņa svars aug strauji, tad kā papildus ēdienu labāk dot nevis maisījumu, bet augļu sulas, mežrozīžu novārījumu, vāju tēju.

4. Pēc iespējas centieties barot bērnu turot rokās, jo bez barības viņš ilgojas pēc ķermeņa kontakta ar mammu. Un jūs redzēsiet, bērns būs mierīgāks un apmierinātāks, bet jūs izjutīsiet to, ko jūt mamma, kas pati baro bērnu ar krūti.

Kā pagatavot maisījumu?

1. Galvenais likums - tīrība. Pirms barošanas rūpīgi nomazgājiet rokas. Ar karstu ūdeni izmazgājiet pudelīti un knupīti. Pudelītes sterilizācija nozīmē turēt to verdošā ūdenī 5-10 minūtes. Pēc izmantošanas pudelīti vajag nosusināt.

2. Maisījuma pagatavošanā nevajag izmantot radošu pieeju, vajag stingri turēties pie instrukcijas uz iepakojuma: pulveri nevajag piebērt vairāk nekā norādīts, maisījumu jāatšķaida ar ūdeni nevis pienu!

3. Pēc pagatavošanas maisījumu var glabāt ne ilgāk kā 1 stundu istabas temperatūrā, ledusskapī - ilgāk, taču labāk neeksperimentēt, un, ja mazulis ir aizmidzis nepaēdis, tad labāk izliet, bet, kad nepieciešams, pagatavot jaunu.

4. Maisījuma temperatūrai jābūt vienlīdzīgai ar ķermeņa temperatūru (36-40 grādi).

Barošanas tehnika

Knupīša caurumam ir jābūt nelielam. Ja apgriezt pudelīti otrādi, maisījumam jātek laukā pilienu veidā.

Maisījumam jābūt labi samaisītam, un tas nedrīkst saturēt kunkuļus.

Barošanas laikā knupītim un pudelītes kakliņam vienmēr jābūt pilnam, citādi bērns rīs gaisu, kas var novest pie atvemšanas un vemšanas.

Pēc barošanas, lai izspiestu gaisu no vēdera, paturiet bērnu vertikāli 10-15 minūtes.

Mākslīgas piebarošanas īpatnības

Bērniem, kas tiek baroti ar mākslīgo maisījumu, arī ir nepieciešami produkti piebarošanai, tikai tie jāsāk dot agrāk nekā gadījumā, ja bērnu baro māte dabiskā ceļā. Tas tāpēc, ka bērns, kas tiek barots ar mākslīgo maisījumu, jau ir saņēmis govs pienu, augu eļļu, glikozes sīrupu, un viņa zarnu trakts jau ir piemērots šo produktu pārstrādei. Tāpēc jaunos produktus mazulis uzņems vieglāk.

Bērni, kas tiek baroti ar mūsdienīgiem mākslīgajiem maisījumiem, saņem adekvātu daudzumu olbaltumvielu, tauku, vitamīnu, dzelzs u.tml. Tāpēc, kā likums, viņiem nav nepieciešams agrāk dot produktus, kas satur vitamīnus, dzelzi, kalciju, viņiem atļauts agrāk dot sulas (no 3-3,5 mēnešiem), ņemot vērā bērna individuālo panesamību. Pirmais ēdiens - dārzeņu maisījums - ne agrāk kā no 4,5-5 mēnešiem. Otrais ēdiens - putra- no 5,5-6 mēnešiem. Pārējie termiņi piebarošanai neatšķiras no termiņiem bērniem, kas tiek baroti ar mātes pienu.

***

Dārgās māmiņas, atcerieties, lūdzu , ka neviens mākslīgais maisījums nekad neaizstās pilnvērtīgi mātes pienu! Pat ja jums ir maz piena, centieties pagarināt dabīgās un mākslīgās barošanas savienošanu, tas bērnam būs daudz labāk un vieglāk panesams nekā pilnīga strauja laktācijas pārtraukšana. Tāpēc pēc iespējas bērnam vajag dot krūti katru barošanas reizi, tur esošie fermenti labāk pārstrādā svešo barību, tai skaitā mākslīgos maisījumus.

Veselus un stiprus jums jūsu mazuļus!

Vera Anohina, ārsts-pediatrs