Masturbācija - negatīvais un pozitīvais

Masturbācija - negatīvais un pozitīvais

Ar masturbāciju, onānismu, pašapmierināšanos - apzīmē procesu, kad cilvēks pats sev kairinot erogēnās zonas rada seksuālu uzbudinājumu un apmierinājumu.

Katrs ir dzirdējis dažādus briesmas stāstus par masturbācijas kaitīgumu. Sākot gan no plānprātības rašanās līdz par spermatozoīdu izsīkšanai. Kaut gan sabiedrības attieksme ar katru gadu mainās, tomēr šie radītie mīti katrā sēž un šīs bažas pastiprinās īpaši tad, kad rodas kādas seksuāla rakstura problēmas. Tādās reizēs pirmais jautājums ir - "Vai tas nav tāpēc, ka es masturbēju?"

Šī iemesla dēļ, ir ši sadaļa par onanēšanu, kurā apskatīsim pozitīvos un negatīvos momentu, kuri var rasties tā rezultātā.

Negatīvais:

- mazvērtības kompleksa rašanās - vīrietis, īpaši jaunietis, kurš nodarbojas ar masturbēšanu, pateicoties valdošajām dogmām, sevi sāk uzskatīt par sliktāku nekā pārējie. Parasti pēc ejakulācijas rodas vainas apziņa - "kāpēc es to daru? " Laika gaitā, slēpjot to no visiem, kauninot sevi

- vainas sajūta pārtop par nepilnvērtības un mazvērtības sindromu. Vīrietis sevi psiholoģiski vairs neuztver par pilnvērtīgu un sāk baidīties no cita rakstura attiecībām. Un šī iemesla dēļ var rasties dažādi sarežģījumi seksuālajā dzīvē. pārslodzes rašanās - vairākas reizes pēc kārtas sevi apmierinot, var rasties spermas izsviedējmuskuļu attonija - nespēja. Tā rezultātā ejakulācijas laikā sēkla nevis tiek izšļākta zem spiediena, bet lēnām iztek un kanāla. Muskuļu attonijas ārstēšana ir samērā ilgstošs un grūts process.

- masturbācija kā neirozes izpausme - bieži novērojama jauniešiem 13-18 gadu vecumā, bet var būt arī pieaugušiem vīriešiem. Šī masturbācijas forma vairāk saistīta nevis ar seksuālu apmierinājumu gūšanu, bet gan psiholoģisku. Vīrietis, jaunietis, kas jūtas "izgrūsts" no sabiedrības - draugi ņirgājas, meitenes neievēro, vecākiem nav laika - risinājumu atrod masturbācijā. Šī masturbācija ir uzbāzīga un vēlme to darīt rodas pēc katras šādas neveiksmīgas situācijas, kontakta. Šādi sevi cenšoties apmierināt psiholoģiski.

Pozitīvais:

- dzimumlocekļa un priekšādiņas attīstīšana - masturbācijas laikā tiek attīstīts dzimumloceklis, īpaši, ja ar masturbāciju sāk nodarboties agrā jaunībā un to dara regulāri. Masturbējot tiek uzlabota dzimumlocekļa asinsrite, veicināta dzimumlocekļa briedumķermeņu iestiepšana, kas savukārt ietekmē dzimumlocekļa izmēru veidošanos. "Pareizi" masturbējot - velkot priekšādiņu pāri un atpakaļ dzimumlocekļa galviņai, tiek attīstīta priekšādiņa. Tas nodrošina priekšādiņas brīvu slīdēšanu pāri ereģēta dzimumlocekļa galviņai. (Par to sīkāk sadaļā "Priekšādiņa")

- sevis iepazīšana - masturbācijas laikā labāk apzinās un izprot, kā vislabāk gūt baudu, kā vieglāk uzbudināties. Un arī pretējo, ko darīt situācijās, kad nepieciešams aizturēt orgasma - ejakulācijas rašanos.

- ritma veidošana - Latvijā pagaidām maz ārstu uzmanību pievērš vīrieša ejakulācijas regularitātei. Ļoti svarīgi vīrietim jau jaunībā izveidot noteiktu ejakulācijas ritmu. Ritmam liela nozīme ir vēlākos gados (30-40 gadu vecumā). Ja vīrietim līdz 30 gadiem ejakulācija notiek reti un neregulāri, tad varam sagaidīt, ka pēc 35 - 40 gadu vecuma, sāks strauji samazināties seksuālās vēlmes un spējas. Ejakulācijas ritms ir cieši saistīts ar spermatozoīdu un hormonu veidošanās procesu - jo retāk ejakulē, jo organisms "pierod" pie mazāka daudzuma hormonu un spermatozoīdu veidošanas nepieciešamības.

- sastrēguma novēršana - ejakulācijas laikā "tīrās" visa sistēma. Ilgstošas atturēšanās rezultātā veidojas dziedzeru sekrēta, spermatozoīdu, asins sastrēgums. Tas veicina dažādu infekcijas slimību attīstību šajā reģionā, var paasināt hroniskus iekaisuma procesus. Šie sastrēgumi bieži ir cēlonis hroniska prostatīta attīstībai, kura klīniskās izpausmes parasti parādās tikai pēc 30 gadiem. Sastrēgumi ir cēlonis arī nepatīkamām spazmām oliņās, vēdera lejas daļā.

Runājot par masturbāciju, jāatzīmē, ka to izmanto dažādu seksuālu problēmu ārstēšanai vai novēršanai. Pareizāk sakot tās metodes, kas tiek izmantotas šo problēmu novēršanai ir cēlušās no masturbācijas - to attīstot un mērķtiecīgi pielāgojot konkrētām vajadzībām. Agrāk austrumu tautām, bet tagad arī citur, bija speciāli dzimumlocekļa masāžas saloni, kuros tika veikta dzimumlocekļa masāža. Šīs masāžas parasti apmeklēja vīriešu, kuriem nebija regulāras seksuālās dzīves, kā arī uz turieni veda zēnus, lai sagatavotu seksuālajai dzīvei - iemācītu valdīt pār ejakulāciju, attīstītu un novērstu dažādus dzimumlocekļa attīstības defektus.