Tas bija pirmdienas rīts, kad devos ar vīru nopirkt lielāku apģērbu, lai puncītis justos ērti! Protams līdz veikalam tikām, lai paķertu tikai kādas sausas bikses, jo ūdeņi sāka noiet! Biju pārbijusies, tomēr laiks vēl nav! Protams tiku slimnīcā kur četras dienas skraidīju pamperos, jo ūdeni gāja un dzemdības vēl nebija! Daktere gribēja gaidīt līdz 2 nedēļām līdz dzemdības sāksies, bet ceturtdienas rīta viņa paziņoja - Tev šodien jādzemdē!
Izsauca dzemdības, protams ne sāpes, ne kas cits, kas liecinātu par dzemdībām, mani aizdzina uz dzemdību zāli ap 19.00. Man pielika pie sistēmas! Māsiņa aizgāja, es paliku viena, jo nekādas sāpes nejutu! Dzemdību galds nebija gatavs, daktere pieņēma citai meitenei dzemdības! Es tikmer sedeju uz lielas bumbas un šūpojos, līdz sajutu lielas sapes un nezināju vairs ko darīt! Pulkstens radija 19.25. Es aiztenterēju līdz durvīm un gaitenī nebija ne māsiņu, ne kadas citas dzīvas pazīmes! Nezināju ko darīt jo jutu, ka tūliņ jau mazais izkritīs! Sāku bļaut, jo man palika bail, ka esmu viena pati! Ieskrēja daktere - no sākuma vēl apstulbusi brīnījās, ka nekādu sāpju vēl nebija, a tagad jau dzemdēju! Daktere pati sāka krist panikā un klāt dzemdību galdu! Pulkstens bija 19:33 kad mazais piedzima! 2.090kg un 46cm garā! Protams bijam vēl veselu mēnesi slimnīcā, bet tajā laikā arī ieguvām labas draudzenes ar kurām pavadājām visu šo laku! Tagad mazajam Nikam ir 8 mēneši un ļoti priecīgs bērniņš, bet nepacietība viņam ir palikusi!