Meitene, jaunava, sieviete...

Skaitās, ka dzimumbriedums meitenēm iesākas aptuveni 9-12 gados un turpinās līdz 18 - 21 gadam. Šajā periodā viņu organismā notiek būtiskas izmaiņas, kuras sagādā jaunkundzēm daudz uztraukuma un klapatas. Par meiteņu dzimumbriedumu stāsta Sieviešu medicīnas centra speciāliste medicīnas zinātņu kandidāte Lusīne Vardanjana.

Augšanas pazīmes

Dzimumbrieduma PERIODS – to sauc par pubertātes periodu – meitenēm var nosacīti sadalīt divās stadijās: pirmā — tas ir laiks, kad fiziskajā stāvoklī notiek asas izmaiņas, konkrētāk augšanas izrāviens un menstruāciju sākums. Otrā stadija — regulāra menstruāciju cikla nostabilizēšanās.

Dzimumbrieduma jēdzienā tāpat ienāk arī bērna dzimuma identifikācija, kura skar vairāk psiholoģiskus aspektus, kā arī nepieciešamo higiēnisko iemaņu izstrādi.

Dzimumbrieduma sākumā, pirmkārt, acīs krīt pastiprināta augšana meiteņu skeletā. Ar augšanas izrāvienu ir saistīta nesakritība, meiteņu vecumā no 9 līdz 14 gadiem, kura izsaukta ar to, ka dažādi kauli aug ar dažādu ātrumu. Ātrāk par visu izaug kāju pēdu un roku kauli, ka arī sejas kauli, bet kā pēdējie - rumpis. Vēl jo vairāk, nervu un asinsvadu sistēmas attīstība nevar uzspēt muskuļu augšanai, kas izsauc sliktu kustību koordināciju, neveiklumu un meitenes-pusaudža stūrainību.

Viena no pirmajām dzimumbrieduma pazīmēm meitenēm ir piena dziedzeru attīstība. Dažām meitenēm piena dziedzeri pilnībā attīstās jau 13 gadu vecumā, citām tas notiek ap 19 gadiem un pat vēlāk. Piena dziedzeru augšanu iespaido estrogēna līmenis asinīs. Estrogēni tāpat regulē dzimumorgānu attīstību, iespaido subkutāna tauku izkārtojumu dažādās ķermeņa daļās.

Vienlaikus dzimumorgānu un padušu apvidū sāk augt mati, aktīvi strādā tauku dziedzeri, parādās pumpas, pūtes, kas sagādā meitenei ne mazums ciešanu.
Dzimumbrieduma periodā «hormonu sprādziens» rada ļoti sarežģītu psiholoģisku «pārejas vecumu»: pusaudži kļūst daudz emocionālāki, uzbudinātāki, ievainojamāki.

Sarežģītās dienas

PATS dramatiskākais moments meitenes dzīvē – tas ir mēnešreižu parādīšanās. Tāpēc mātes vai vecākās māsas pienākums ir laikā izskaidrot šīs fizioloģiskās parādības cēloņus, kuri var kļūt pusaudzim par iemeslu pārdzīvojumiem un uztraukumiem.

Meitenēm ir jāzina, ka menstruāciju parādīšanās — tas ir sava veida signāls par organisma gatavību iespējamai grūtniecības iestāšanai. Regulārs menstruālais cikls vispirms atspoguļo reproduktīvas organisma sistēmas stāvokli. Menstruāciju sākuma vidējs vecums ir 12–13 gadi; pirmie 1,5–2 gadi, tas ir menstruālās funkcijas tapšanas periods. Bieži vien, ne uzreiz menstruācijas iet kā pulkstenis. Pirmo mēnešreižu sākums atkarīgs no daudziem cēloņiem: iedzimtība, ēšanas paradumi, esošās hroniskās saslimšanas, dzīves veids. Piemēram, daudz apaļīgākas meitenes nobriest ātrāk, bet tās, kas sporto, menstruāciju sākums aizkavējas. Saskaņā ar vienu no hipotēzēm, mēnešreizes iestājas tikai pēc noteikta daudzuma tauku uzkrāšanās organismā. Daži zinātnieki, 45 kg svaru, sauc par menstruālo vai kritisko ķermeņa masu.

Periods no iepriekšējās menstruācijas pirmās dienas līdz nākamās menstruācijas pirmajai dienai, saucas par menstruālo ciklu. Tā ilgums var svārstīties no 21 līdz 35 dienām, bet vidēji – 28 dienas. Jāatceras, ka nesen iesācies menstruālais cikls ir nestabils un tas viegli var sajukt: klimata maiņas dēļ, svara zaudējuma vai pieņemšanās svarā, stresa, pārpūles dēļ. Pie dažām saslimšanām var būt menstruālās funkcijas traucējumi: menstruācijas var būt niecīgas, sāpīgas, neregulāras. Tādos gadījumos nepieciešams griezties pie ginekologa, lai atklātu reproduktīvās sistēmas pārkāpumus.

Higiēna

Mātei ir jāiemāca pusaugu meitu higiēnas prasībām un izstāstīt par to, kā pienākas izturēties mēnešreižu laikā. Vēlams, lai meitene lietotu paketes, īpaši pirmajās dienās. Tas palīdzēs novērtēt asins zudumu mēnešreižu laikā. Tā kā dzimumbrieduma periodā meitenes organismā ir nepietiekami pienskābes baktēriju, kas aizsargā maksti no inficēšanās, nepieciešams pareizi apkopt dzimumorgānus. Meitenei ikdienā jāapmazgājas ar siltu ūdeni no priekšas uz aizmuguri, lai neienestu kaitīgas baktērijas no ānusa; atteikties no karstām vannām un fiziskām slodzēm menstruāciju laikā.

Tagad ir ļoti daudz intīmās higiēnas līdzekļu, kas satur kumelītes un citas sastāvdaļas, kas darbojas ar dezinficējošu un mitrinošu iedarbību.

Sarežģītais vecums

Ar PĒTĪJUMIEM pierādīts, ka katra trešā meitene-pusaudze pārliecināta par to, ka cieš no liekā svara, un tāpēc regulāri sēž uz diētām vai izmanto radikālus mērus cenšoties novājēt un iegūt «ideālu figūru». Neēšana, kas noved pie svara deficīta, kļūst par mēnešreižu pazušanas cēloni. Jo ilgāk nav mēnešreižu, jo grūtāk «palaist» reproduktīvo sistēmu, kas nākotnē var novest pie neauglības. Viss tas, tāpat kā pārēšanās, kustības trūkums, sēdošs dzīves veids, provocē arī tauku apmaiņas pārkāpšanu.

Parādoties nevēlamiem matiem uz noteiktām ķermeņa vietām meitenēm tiek uztverti kā traģēdija. Šeit ļoti svarīgi, lai māte laicīgi izskaidrotu meitai, ka tas ir dabisks process, kurš nekādi netraucē meitenei būt skaistai un sievišķīgai, un padalīties kā pareizi izraut matiņus. Bet, esiet uzmanīgi, ja jūs pamanījāt pārmērīgu matu augšanu uz sejas, uz krūtīm, uz vēdera, tad nepieciešams steidzami vērsties pie ārsta-ginekologa.

TAS IR SVARĪGI!

MEITENĒM, kurām ir dzimuma kontakti, trīs reizes biežāk tiek konstatētas ginekoloģiskas saslimšanas, nekā viņu vienaudzēm – jaunavām. Katrs desmitais jaundzimušais, kas dzimst mātei, kura ir jaunāka par 19 gadiem, daudzi no tiem paliek bērnu namos. Meitenei ir jāatceras, ka pēc pirmo mēnešreižu parādīšanos, pat pie nenoteikta menstruālā cikla, viņa var palikt stāvoklī, ja sāks dzīvot dzimumdzīvi. Meitenēm, kas dzīvo dzimumdzīvi, obligāti ir jāzina par veneriskām saslimšanām, B hepatītu un HIV infekcijas, kas nokļūst dzimumceļā, kā arī par izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības. Rekomendē izmantot prezervatīvus seksuālo kontaktu laikā. Tas ir saistīts ar to, ka dzimumdzīves sākumā kopā ar infekcijām, kuras tiek nodotas intīmā ceļā, un nevēlamas grūtniecības var rasties nepatīkamas sajūtas sakarā ar to, ka vagīnā iekļūst sveša flora. Pat, ja partneris ir vesels, viņa mikroflora atšķiras no partneres mikrofloras, un organisms var atreaģēt ar tādiem simptomiem, kā dedzināšana, nieze, izdalījumi.