Mellenes

Mellenes satur vienu no retāk ogās sastopamām organiskām skābēm – dzintarskābi, kas nodrošina asinsvadu sieniņu elastību. Šī viela vēl sastopama ērkšķogās un upenēs. Mellenes lieliski pasargā asinsvadus, novērš eritrocītu "salipšanu", aizsargā organismu no asiņu sabiezēšanas – no insulta un infarkta. Mellenēs ir arī daudz cinka un kālija. Cinks veicina asinsrades procesus, regulē ogļhidrātu apmaiņas procesus. Cinka deficīta gadījumos tiek traucēti augšanas procesi. Kālijs nepieciešams kaulu skeleta attīstībai, zobu veidošanās procesam, nervu un muskuļu sistēmas normālai darbībai. Pektīni neitralizē toksīnus, nodrošina baktericīdo un pretiekaisuma iedarbību.

Mellenes satur daudz A provitamīnu, karotīnu, kas uzlabo redzi. Tāpēc mellenes uzskata par vienu no labākajiem fitoterapeitiskajiem līdzekļiem pret kataraktu. Tās plaši izmanto medicīnā, jo satur daudz flavonīdu antioksidantu formā. Antioksidanti ir 20 reižu aktīvāki nekā C vitamīns un tiem nav nekādu nevēlamu toksisku iedarbību. Flavonoīdi nostiprina arī acs muskuļu un saistaudu aparātu. Mellenes aktivizē arī dažus acs iekšējos fermentus.

Šīs ogas bagātas ar anticianīdiem – spēcīgiem dabiskiem antioksidantiem. Mellenes spēj palielināt smadzenēs dofimīna daudzumu, kas regulē svarīgus procesus smadzeņu darbībā, un, kā zināms, jo jaunākas smadzenes, jo labāk notiek visi apmaiņas procesi organismā. Šī viela smadzenēs veicina normālu augšanas hormona veidošanos, kurš atbild par šūnu atjaunošanos visā organismā.

Mellenes uzlabo nervu impulsu novadīšanu no nervu šūnām uz citiem orgāniem. Jālieto, ja ir asinsvadu slimības, varikozo vēnu paplašinājumi (īpaši grūtniecības laikā), acs tīklenes nerva iekaisumi. Mellenes nostiprina saistaudus, vēnu un kapilāru sieniņas.Melleņu sula ir vērtīga pārtikas krāsviela. Agrāk gatavoja purpura krāsu (no ogām, kas aug priežu mežos) un violeto (no egļu mežu ogām), ko lietoja gleznotāji. Piejaucot citas krāsvielas, ieguva audumu un papīra krāsas. No lapām un jaunajiem dzinumiem iegūst brūno un dzelteno krāsu ādas apstrādei.

Somijas ziemeļos mellenes izmanto skaistumkopšanas krēmu ražošanā.

Ārstnieciskos nolūkos ievāc ogas un lapas. Lapas – ziedēšanas laikā.

Svaigas ogas un sula

Aktīvās vielas, ko satur mellenes, dod tām asinsvadu nostiprinošas, antibakteriālas un pret anēmijas īpašības. Sulu vai svaigas apvārītas ogas izmanto aplikāciju veidā, lai sadziedētu ādas bojājumus pēc rentgena staru vai radiaktīvo izotopu apstarojuma.

Ogas izmanto pie kuņģa saslimšanām, pazeminātas skābes līmeņa kuņģa sulā, mazasinības. Svaigas melleņu ogas lieto pie nierakmeņu slimības, arī sāpju lēkmju gadījumā. Aktīvās vielas pazemina cukura līmeni asinīs. Zilajam pigmentam (krāsvielai) piemīt baktericīda iedarbība. Svaigas ogas dziedē hroniskus aizcietējumus. Sastāvā esošie fitoncīdi efektīgi iedarbojas uz dizentērijas nūjiņām, stafilokokiem, difterijas un vēdertīfa izsaucējiem. Svaigu ogu ķīselis mazina un aizkavē pūšanas un rūgšanas procesus, bet miecvielas un krāsvielas iedarbojas kā pretiekaisuma līdzekļi.

Mellenes ir labas pie mazasinības, nierakmeņu slimības, podagras, reimatisma, ādas saslimšanām. Ieteicams uzturā daudz lietot cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar redzes pārslodzi un acu slimniekiem, jo spēj uzlabot redzes asumu. Ieteicams pie katarakta, glaukomas, tīklenes dzeltenā plankuma deģenerācijas, varikozo vēnu paplašinājumiem, hemoroīdiem, cukura diabēta, periodontozes. Mellenes palīdz cīnīties ar novecošanos, kuras simptomi ir atmiņas zudumi, muskuļu nespēks, redzes un koordinācijas traucējumi.

Kaltētas ogas

Kaltētu ogu novārījums ir populārs līdzeklis pret caureju, svaigas ogas var dot pretēju efektu. Novārījumu lieto arī akūtu un hronisku kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumu gadījumos, ko pavada caureja, ja ir rūgšanas un pūšanas procesi zarnu traktā. Lieto pie kolītiem, enterokolītiem, dizentērijas, nierakmeņu slimības, nakts urīna nesaturēšanas, cistīta, uretrīta, mazasinības, gastrītiem. Preparātus izmanto pie stomatīta kā savelkošu un antiseptisku līdzekli. Ogas veicina toksisko vielu izvadīšanu no organisma.

Lapas

Melleņu lapas satur 18-20% miecvielas, ēterisko eļļu, 12-18% cukuru, alkaloīdu, fenolu, flavonoīdus, 2,2-2,8% saponīnus, organiskās skābes, līdz 250 mg% askorbīnskābi, minerālvielas (kāliju, nātriju, magniju, kalciju, dzelzi, sēru, fosforu, hloru, jodu), glikozīdus, krāsvielu.

Lapas satur augu valsts izcelsmes insulīnu, kas mazina risku saslimt ar cukura diabētu.

Lapu preparātus pielieto caurejas, klepus, kuņģa saslimšanu, urīnpūšļa saslimšanu, cistīta, leikozes, dzemdes un hemoroīdu asiņošanas gadījumos, ādas slimību gadījumos. Tās palielina skābes daudzumu kuņģa sulā. Ārīgi izmanto kā skalojamo līdzekli, kompresēm acu iekaisumu un apdegumu, nedzīstošu un strutojošu brūču, abscesu, ekzēmu, seborejas gadījumos. Piemīt kardiotoniska, urīna dzenoša, žults dzenoša, savelkoša, pretiekaisuma, spazmolītiska, asiņošanu apturoša, pret cērmju iedarbība. Aktīvās vielas uzlabo redzi nakts laikā, kā arī visa redzes aparāta darbību.

Lieto arī pie hipovitaminozes. Nav vēlams ilgstoši un lielās devās lietot lapu preparātus. Var saindēties ar specifiskām aktīvajām vielām, ko satur lapas.

Melleņu klimpu zupa

500 g melleņu, 200 g cukura, pāris ēd.k. cietes, ūdens.

Klimpām: 1 ola, milti, piens vai ūdens, cukurs, sāls.

Katlā vāra ūdeni ar mellenēm, cukuru. Kad tas gatavs, pievieno ūdenī sajauktu kartupeļu cieti un vāra, kamēr ķīselis sabiezē. Atsevišķā traukā vāra ūdeni. Klimpām sajauc olu, miltus, mazliet pienu vai ūdeni, sāli un cukuru. Masu ar karoti liek verdošā ūdenī. Kad klimpas uzpeld virspusē, izņem tās ar putu karoti un liek, lai notek ūdens. Pievieno ķīselim.

Klimpas var pagatavot arī no biezpiena: 3/4kg biezpiena, 1 glāze miltu, 2-3 olas, 30g žāvētu ābolu, 3 ēdamkarotes cukura, sāls. Klimpām ābolus izmērcē, sagriež sīkos gabaliņos. Biezpienu samaļ, pieliek ar cukuru sakultas olas, sāli, miltus un piejauc sagrieztus ābolus, samīca, izveido klimpas, izvāra ūdenī un ieliek melleņu zupā.

Žāvētu ābolu vietā var ņemt arī svaigus ābolus.

Melleņu kūka

400 g miltu, 150 g cukura, 2 tējk. cepamā pulvera, 200 g skāba krējuma, 2 olas, 1 tējk. smalki sarīvētas citrona miziņas, 60 g eļļas, 250 g svaigu melleņu.

Cepeškrāsni uzkarsē 200 grādu temperatūrā. Bļodā iesijā miltus un cepamo pulveri, pievieno cukuru un samaisa. Citā traukā sakuļ krējumu, olas, eļļu un citrona miziņas. Tad sajauc kopā visas mīklas sastāvdaļas un vienmērīgi samaisa. Gatavajā masā iemaisa mellenes un liek ietaukotā pannā un cep apmēram 40 minūtes.

Melleņu pīrāgs

Mīklai: 200 g sviesta vai margarīna Eve, 1 ½ dl cukura, 2 olas, 5 dl miltu, 2 tējk. cepamā pulvera.

Pildījumam: 2 ½ dl saldā krējuma, 1 ½ dl cukura, 1 ēd.k. citronu sulas, 4 olas, 6 dl melleņu (var arī saldētu).

Sviestu ar cukuru saputo. Putojot pakāpeniski pievieno olas. Cepamo pulveri samaisa ar miltiem un olām un veido mīklu. Samīcītu mīklu izliek uz pannas, kurai uzkaisīts cepamais pulveris. Pildījuma vielas, atskaitot mellenes, sajauc un liek uz mīklas. Uzkaisa mellenes un cep pīrāgu 200 grādos aptuveni 30 minūtes.