Muskuļu audu tipi un to kontrakcijas

Skeleta muskuļi sastāv no divu veidu muskuļu šķiedrām – aktīna (smalkajām šķiedrām) un miozīna (lielākajām šķiedrām). Šīs muskuļu šķiedras arī piešķir muskuļiem to rievoto izskatu. Lai muskuļi sarautos, tie vispirms ir jākairina ar šūnu palīdzību, kuras tiek sauktas par motoneironiem. Viens motoneirons un tā kairinātās muskuļu šķiedras tiek sauktas par motoro vienību. Motorās vienības, no kurām sastāv muskulis, lielā mērā nosaka to ar kādu spēku notiek muskuļa kontrakcijas. Jo vairāk motoro vienību (muskuļu šķiedru) ir muskulī, jo spēcīgāk tas saraujas.

Muskuļu šķiedras tiek klasificēti tipos – I tips, IIa tips un IIb tips. „Lēnie” un „ātrie” muskuļu audi ir vēl viens veids muskuļu klasifikācijai. I tipa audi („lēnie”) ir izturīgāki pret nogurumu nekā IIa vai IIb tipa muskuļaudi un tiem piemīt augsta aerobā metabolisma spēja.

„Lēnie” muskuļaudi galvenokārt darbojas pie izturības treniņiem, savukārt „ātrie” muskuļaudi ir aizņemti pie ātruma un spēka vingrinājumiem. Parasti muskulī ir vienāds daudzums gan „lēno”, gan „ātro” muskuļaudu. Kas attiecās uz hipertrofiju (muskuļu palielināšanos) „ātrie” muskuļaudi aug daudz ātrāk un tie kļūst lielāki nekā „lēnie”. „Ātrajos” audos IIa tipa šķiedras tiek uzskatītas par starpnieku starp „ātrajiem” un „lēnajiem” audiem attiecībā uz ātrumu un kontrakcijām. Piemēram, IIa tipa šķiedras var kļūt vairāk glikolītiskas (sākt ātrāk noārdīt glikozi) vai aerobas, atkarībā no tā kādus vingrojumus uz to brīdi sportists veic. Ja krosa skrējējs pēkšņi apstātos un sāktu cilāt smagumus, tad viņa vai viņas IIa tipa muskuļu šķiedras kļūtu vairāk glikolītiskas, lai spētu izturēt vingrojuma slodzi.

Muskuļu augšana un izturība ir veids kā pielāgoties slodzei. Piemēram, lai pieveiktu lielo skrējienu slodzi, sprinta skrējējam būs attīstījušies spēcīgi kvadricepsi un paceles cīpslas, tai pašā laikā krosa skrējējam būs vairāk attīstījusies izturība lai viņš spētu veiksmīgi izturēt visu garā skrējiena slodzi. I tipa muskuļi atbild uz slodzi tiem paliekot vēl spēcīgākiem un produktīvākiem un nedaudz palielinoties, tai laikā, kad IIa un IIb tipa muskuļu šķiedras spēcīgi palielinās. Šis arī ir iemesls kāpēc treneri liek veikt tikai 6 vingrojuma atkārtojumus muskuļu palielināšanai un veselus 12-15 atkārtojumus lai muskuļus tikai tonizētu.

Visbeidzot, pastāv četras dažādas darbības muskuļi spēj veikt: izometriskās, ekscentriskās, koncentriskās un izotoniskās. Izometriskas kustības piemērs būtu vienkārša spiešanās pret sienu. Šinī gadījumā muskulis sasprindzinās, bet tā garums praktiski nemainās un tiek veikta statiska slodze. Slodze tiek noturēta vienā noteiktā kustības amplitūdas leņķa punktā. Hanteles pacelšana bicepsa treniņa laikā ir koncentriskā vingrinājuma daļa, muskulis ar zināmu spēku saīsinās, tiek pārvietots kāds priekšmets; hanteles nolaišana - ekscentriskā daļa, muskuļi pretojoties ārējiem stiepjošiem spēkiem pagarinās, tiek veikta kustība. Šīs daļas arī attiecīgi tiek sauktas par pozitīvo un negatīvo. Un beidzot, izotoniskās kustības ir tās, kas sevī ietver pilnu ķermeņa kustību kā, piemēram, slidošana vai skriešana. Šinī gadījumā pastāv fiksēta slodze, mainās tikai kustību leņķa ātrums.