Par miežu putras un graudaugu labajām īpašībām.

Pilngraudu putras ir ļoti veselīgas ikvienam cilvēkam, īpaši tiem, kas aktīvi zaudē svaru un piekopj veselīgu dzīves veidu. Taču mūsu attieksme pret miežu putru un miežu graudaugiem ir nedaudz noraidoša.
Un pilnīgi velti! Mieži ir ļoti vērtīgs augs, no kura gatavo daudz dažādus garšīgus produktus – alu, kvasu, ķīseļus un putras. Grūti pārvērtēt miežu ārstniecisko efektu un labo ietekmi uz veselību. Kleoo.lv mācās gatavot miežu putras.

Miežu graudaugu labās īpašības.

Miežiem piemīt daudz labu īpašību, kuras šādā salikumā neatradīsiet nevienā augā. Pirmkārt, miežos ir daudz aminoskābju – olbaltumvielu veidošanai, tai skaitā miežos ir daudz organismam neaizstājamu proteīnu.
Šīs aminoskābes palīdz organismam cīnīties ar infekcijām, piedalās jaunu šķiedru ādā izstrādē, kas palīdz cīnīties ar grumbām un novecošanos. Regulāri lietojot produktus no miežiem, āda kļūst maiga un elastīga.
No graudaugiem mieži ir visbagātākie ar olbaltumvielām, tauku tajos praktiski nav, bagāti ar rupjajām šķiedrvielām, kas palīdz aizcietējumu gadījumos. Mieži ir bagāti ar ogļhidrātiem, tātad, labi bagātina uz ilgu laiku. Miežu graudi ir bagāti ar dzelzi un varu, kā arī cinku, niķeli un jodu.
Vēl viens svarīgs vielmaiņas minerāls, ar kuru bagāti ir mieži, ir fosfors. Miežos ir vairāk fosfora nekā visos pārējos graudaugos kopā. Turklāt miežu putras un miežu pilngraudi ir bagāti ar vitamīniem, īpaši E un D, retinolu, B grupas vitamīniem.

Miežu ārstnieciskās īpašības.

Mieži tautas medicīnā aktīvi attīra organismu. Par to savos traktātos jau rakstīja Avicenna. Pati parastākā miežu vai grūbu putra var veikt organisma ģenerālo attīrīšanu, ko gan vēl piebilst par uzlējumiem un novārījumiem! Grūbas izvada no organisma zarnu traktā esošās šlakvielas, adsorbē toksīnus, kas uzkrājušies zarnu patogēnas mikrofloras nosacījumos dzīves laikā. Ar grūbām var izārstēt pat alerģiju. Miežu graudi satur dabas antibakteriālo līdzekli – gordecīnu, kuru izmanto, ja ir ādas sēnīšu infekcija. Lai to iegūtu, nepieciešams ūdenī izmērcēt miežu graudus – gordecīns paliks ūdenī.
Miežu graudu novārījumi ir sen pazīstami ārstiem un dziedniekiem, ar tiem aktīvi ārstē daudzas slimības. Miežu graudu novārījumam ir pretiekaisuma, diurētiskā un spazmolītiskā iedarbība, tie labi palīdz, ja ir nierakmeņi un urīnceļu iekaisumi. Ar miežu graudu novārījumu ārstēja laktostāzi (piena uzkrāšanos dziedzeros) un mastītu, mieži palīdz, ja esi pārēdies vai moka aizcietējumi, ja ir klepus vai saaukstēšanās.
Pneimonijas gadījumos krūšu kurvi ietina miežu graudu novārījumā. Mieži un miežu graudu putra ieteicama diabētiķiem, cilvēkiem ar artrītu, sliktu redzi, slimo ar aknu un nieru slimībām, cieš no hemoroīdiem.
Miežu graudu novārījumus un putras lieto, lai atgūtu spēkus un imunitāti pēc operācijām, pēc kuņģa un zarnu iekaisuma. Mieži ir neaizstājami, gatavojot dažādas zupas un putras, tajos ir maksimālais daudzums lipekļa.

Blakusparādības.

Ņemot vērā visas miežu labās īpašības, tomēr ir kāds stāvoklis, kad mieži var radīt blakusparādības. Tā ir reta slimība – celiākija jeb glutēna enteropātija. Šajā gadījumā rodas alerģija pret miežu (arī citu graudaugu) olbaltumvielām – glutēnu.
Šīs slimības laikā, lietojot glutēna putras, rodas zarnu bārkstiņu atmiršana un uzturvielu uzsūkšanās traucējumi. Parasti šo slimību iegūst bērnībā un tad visu dzīvi vajag ievērot diētas. Kaut gan šī slimība var izpausties arī pieaugušajiem.
Ja jūs uzskatāt, ka grūbas nav garšīgas, tad, visticamāk, jūs nemākat tās pagatavot! Grūbas – tas ir attīrīts un noslīpēts mieža grauds. Tā nosaukums radies tāpēc, ka ir līdzīgs pēc formas un krāsas upes pērlēm.
Miežu putraims – tas ir attīrīts no čaulas, bet nenoslīpēts mieža grauds, tātad vēl iedarbīgāks līdzeklis zarnu attīrīšanai. Vienīgais miežu graudu trūkums ir nepieciešamība ilgi mērcēt un vārīt. Miežu putraimus nepieciešams vārīt vismaz 45 minūtes, grūbas – ne mazāk kā stundu.
Mūsdienās, progresa un dažādu izgudrojumu gadsimtā, kad radīti dažādi tvaicējamie katli, multifunkcionālie katli un mikroviļņu krāsnis, šī problēma ir atrisināma. Īpaši miežu putraimus rekomendē ēst bērniem, cilvēkiem ar lieko svaru un veciem cilvēkiem.
Pareizi pagatavotas grūbas ļoti labi uzsūcas organismā.

Pagatavošanas nosacījumi.

Pirms vārīšanas grūbas, iemērciet īpašā veidā – uz glāzi nomazgātu grūbu ņemiet tieši litru ūdens un turiet ne mazāk kā 12 stundas. No rīta var sākt gatavot – tās būs neparasti gardas.
Mūsu vecmāmiņas gatavoja pēc savas receptes – ūdens pirtī: izmērcētas grūbas iemērca divos litros silta piena un gaidīja, kamēr putra uzvārās uz plīts uguns. Tad apmēram 5 – 7 minūtes vārīja grūbas uz uguns, apmaisot un nenoslēdzot ar vāku. Tad ievietoja lielāka diametra katlā, kas piepildīts ar verdošu ūdeni un vārīja ūdens peldē (tā putra nepiedeg un to nevajag maisīt). Putra gatava apmēram pēc 50-60 minūtēm, tai ir bēšs tonis un patīkama smarža.
Tad to vajag noņemt no plīts un ļaut pastāvēt 10 minūtes zem vāciņa. Kad putrai pievienots sviests un krējums un kad putra ir kārtīgi samaisīta, putra ir gatava.
Miežu putraimu putru var pagatavot irdenu un lipīgu, tas atkarīgs no ūdens proporcijas – parasti irdenu putru izmanto kā garnitūru un vāra ūdenī, bet lipīgu putru vāra pienā vai ūdenī, kas atšķaidīts ar pusi piena.
Pagatavošanas princips ir tāds pats, kā grūbu putrai, tikai uz glāzi putraimu, lai pagatavotu irdenu putru, nepieciešamas divas ar pus glāzes ūdens un tās iepriekš nevajag mērcēt. Lai pagatavotu lipīgu putru, uz glāzi labi nomazgātu putraimu nepieciešamas četras glāzes piena vai divas glāzes piena un divas glāzes ūdens un vāra apmēram stundu.
Šīs putras ir gardas un veselīgas, tās labi saskaņojas ar gaļas vai zivju ēdieniem kā garnitūra vai vienkārši ēdamas kā brokastu putras.