Pēcdzemdību depresija

Pēcdzemdību skumjas: Tā ir visai izplatīta parādība, to novēro pat līdz 80% gadījumu. Skumju pamatā ir gan straujas hormonālās pārmaiņas, kas rada ļoti nomāktu garastāvokli, gan sagurums, fiziska slodze, kas saistās ar bērniņa aprūpi. Pēcdzemdību skumjas ilgst 2-3 dienas, augstākais nedēļu.

Par pēcdzemdību depresiju runā tad, kad tā attīstās ne tūlīt, bet 6 nedēļu laikā pēc dzemdībām un ilgst vismaz 2 nedēļas. Pēcdzemdību depresiju izjūt vismaz 16% dzemdētāju, bet 1-4% ir psihotiski traucējumi, kas varbūt īslaicīgi un pārejoši, ko var pat nediagnosticēt, bet reizēm tie var būt tik smagi, ka iespējams nopietnas psihiskas slimības sākums.

Pēcdzemdību skumjas ir atkarīgas no tā, kādas attiecības mātei pašai agrīnā vecumā bijušas ar savu māti.

Sieviete zaudē tiešo saikni ar bērnu (kāda bija grūtniecības laikā), viņa skumst par to, ka bērns sāk dzīvot savu dzīvi, viņa baidās, vai spēs tikt galā ar jaunajiem pienākumiem, vai būs pietiekami laba māte. Viņas jūtas pret bērnu var būt neviennozīmīgas - viņa to gan grib, gan tajā pašā laikā negrib. Jūtas pret bērnu ietekmē arī attiecības ar vīru: ja tās ir šaubīgas vai grūtneicības laikā pat pairušas, depresija un skumjas būs novērojamas biežāk. Varbūt bērns dzima ārlaulībā, ģimene nav atbalstījusi šo grūtniecību, varbūt sieviete līdz ar to pazaudē draugus, darbu un t.t., viņai ir pamats būt dusmīgai uz bērnu, kas nav gaidīts un vēlams. Viņai vēl nav iemaņu kā tikt galā ar bērnu, viņai pašai ir nepieciešams atbalsts no apkārtējiem, un, ja viņa to nesaņem, tad galīgi sabrūk zem šīs nastas.

Pēcdzemdību depresija izpaužas ar pieaugošām skumjām, nemieru, pārgurumu, bezmiegu, bažām par bērna veselību. Bažas ir saistītas ar pavisam ikdienišķiem jautājumiem, un tās var būt pilnīgi nepamatotas. Māte uztraucas, vai bērns ir vesels, vai ēd pietiekami daudz, vai elpo normāli, vai viņam nesāp vēderiņš, kāpēc bērns raud. Smagākos gadījumos var parādīties bailes, ka bērns nomirs. Ja bērnam ir veselības sarežģījumi - dzemdības trauma, viņš ir raudulīgs, nemierīgs, ja māte pati ir smagi cietusi dzemdībās, ļoti novārgusi, šīs bailes var vēl vairāk pieaugt un simptomi vēl vairāk pastiprināties.

Sūdzības par bērna veselību, kam nav pamata, ir depresijas simptoms. Depresija ir nopietnāks stāvoklis par skumjām. Tā var ilgt nedēļām, mēnešiem - pat līdz 3 gadiem. Sievietei ir pilnīgs nespēks, vienaldzība, ir nepatika pret seksualitāti, bērns kaitina. Viņa ir sabojājusi attiecības gan ar vīru, gan vecākiem un apkārtējiem. Māte nav spējīga ar bērnu nodarboties, bērns aug nemierīgs un trauksmains. Arī bērnam var būt depresija, psiholoģiski traucējumi. Depresijas gadījumā māte nespēj priecāties, var būt baiļu elements - bailes par sevi, bailes par bērnu.

Depresija var skart arī vīriešus. Vīriešiem depresija attīstās to pašu iemeslu dēļ. Bērna ienākšana ģimenē atgādina viņa paša attiecības ar māti. Kādu brīdi sieva ir pildījusi šīs labās mātes funkcijas. Kad ģimenē ienāk bērns, vīrietis vēlreiz pārdzīvo mazā brālīša (māsiņas) piedzimšanu. Un vīrieti var pārņemt ārkārtīgi spēcīgas skumjas un depresija. Viņš var sākt lietot alkoholu, var rasties miega un ēšanas traucējumi, trauksme, nemiers, nespēja sev atrast vietu, seksuālas problēmas. Šie traucējumi var ilgt mēnešus un pat gadu - līdz sieva beidzot ir atbrīvojusies no simbiozes ar bērnu un var atkal pilnībā nodoties laulības dzīvei.

Ļaunāk, ja depresija ar abiem vecākiem. Tad bērna psihiskā veselība ir īpaši apdraudēta.

Pēc dzemdībām vajag palīgu! No vienas puses ir ļoti pozitīvi, ka māte pati aprūpē bērnu tūlīt pēc dzemdībām - tas stimulē mātes atveseļošanos, bet, no otras puses - nevar gaidīt, lai viņa viena ar visu tiktu galā. Viņa ir zaudējusi asinis, pārgurusi. Nav brīnums, ka gadījumā, ja uz viņas pleciem gulstas arī visi mājas darbi un bērns, viņa netiek galā.

Pēc dzemdībām mājas darbos un bērna aprūpē jāiesaista visu ģimeni - tas palīdzēs nodibināt labu kontaktu ar bērnu, kā arī mātei būs vieglāk. Māti parasti nomāc arī kontaktu trūkums, kopā ar bērnu norobežojoties no visiem. Tāpēc apkārtējiem būtu vēlams palīdzēt atbrīvot laiku jaunās mammas tikai pašas vajadzībām - ne tikai atpūtai un miegam, bet pēc iespējas arī kādai izklaidei, labai grāmatai, sirsnīgai sarunai ar draudzeni. Kontaktu trūkums provocē arī jaunās mātes domas, ka viņai viss notiek ne tā kā visiem, ka viņa ir slikta māte un t.t. Kā arī viņai nav iespēju atrast atbildes uz saviem jautājumiem. Dažreiz tieši kontaktu un informācijas trūkums ir par iemeslu tam, ka vieglas skumjas pārtop depresijā.

Sieviete ir tiesīga atbildību par māju un bērniem dalīt ar vīru un nav nekāda iemesla vainas sajūtai par sev veltīto laiku.

Jāpiebilst, ka ne vienmēr skumjas un depresija sākas pēc dzemdībām, tās var sākties jau krietnu laiku pirms dzemdībām. Parasti tās sākas ar bailēm un trauksmi par gaidamajām dzemdībām, bažām par atbildību un grūtībām, kas sāksies pēc bērniņa piedzimšanas. Šīs skumjas parasti pāriet dažu dienu laikā, sliktākajā gadījumā - dažu nedēļu laikā.