Probiotikas: moderns mīts vai atslēga uz veselību?

Kas tās tādas pre- un probiotikas, par kurām tagad tik daudz runā? Vai var ar to palīdzību izārstēt kaut kādas vēdera un zarnu trakta slimības, vai tām ir arī kādas blakus parādības? Kleoo.lv uzdeva šos un daudzus citus jautājumus, kas skar pre- un probiotikas, ārstam.
Vai jūs zināt, ka 2-3 kg no vesela pieauguša cilvēka svara sastāda viņa zarnu trakta iemītnieki - mikroorganismi? Ar tādu masu grūti samierināties. Mūsu „bagāto iekšējo pasauli” vajag barot, dzirdīt un dažkārt ārstēt!
Nepareizas ēšanas, stresu, mazkustīga dzīves veida rezultātā mūsu zarnu trakta iemītniekiem vajadzīga mākslīga uzturēšana. Tam izdomātas šīs pre-; probiotikas.
Probiotikas satur mikroorganismus no zarnu trakta lielā skaita derīgo iemītnieku (simbiotiskās baktērijas), arī dzīves darbības produktus. Lietojot šīs grupas preparātus un bioloģiski aktīvās piedevas, mēs cenšamies iemitināt zarnu traktā „vajadzīgos iemītniekus” .
Prebiotikas nesatur pašus mikroorganismus, bet rada labus nosacījumus to dzīvei. Kā likums, šie preparāti sastāv no oligosaharīdiem, fermentiem, skābēm un citām vielām, kas tiek izmantotas zarnu trakta mikrofloras barošanai vai stimulē to augšanu un attīstību.

Pre- un probiotiku klasifikācija

Probiotikas ražo četrās pamata formās:
Monokomponentās probiotikas satur tikai viena veida mikroorganismus.
Piemēram, „Bifidumbakterīns” – bifidobaktērijas, „Laktobakterīns” – laktobaktērijas, „Kolibakterīns” – kolibaktērijas u.tml.;
Polikomponentās probiotikas ietver sevī vairāka veida mikroorganismus.
Piemēram „Bifilongs”, „Bifikols”, „Okarins”, „Acilakts”, „Linekss” u.c.
Kombinētās probiotikas (sinbiotikas) – „divi vienā” – satur probiotikas un prebiotikas.
Piemēram, „Bifidumbakterīns forte”, „Bifilīze”, „Bififorms”, „Baktistatīns”, „Primadofiliuss”, „Polibakterīns” u.c.
Rekombinētās (gēnu – inženēriskās) probiotikas – ražojot tādus preparātus, baktērijās iedzīvojas derīgie gēni, radot jaunas vielas kolonādē.
Piemēram, preparāts „Subalins”, satur mikrobus, kas spējīgi sintezēt interferonu.
Pie ārstnieciskajām prebiotikām pieder „Dufalaks” („Laktuloza”), „Kalcija pantotenāts”, „Lizocīms” u.c.
Vai eksistē brīnumtablete?
Pirmie prebiotiku preparāti parādījās Krievijā pagājušā gadsimta vidū, bet izplatību ieguva tikai pēdējos 10 – 15 gados.
Eksperimentā šie preparāti uzrādīja lieliskus uzsūkšanās rezultātus, praktiski nebija blakus parādību un solīja kļūt par daudzu slimību ārstniecisko līdzekli. Kāpēc gan ne brīnumainais eliksīrs? Iedzēri un aizmirsi par veselības problēmām!
Taču praksē nauda, kas izdota par ārstēšanos ar pre- vai probiotikām, dažkārt izrādās izsviesta vējā. Terapijas rezultāts ne vienmēr apmierina ārstu vai pacientu, un pēdējā laikā ir diezgan daudz negatīvu atsauksmju par probiotiku negatīvo ietekmi uz veselību.
Kam mums vajadzīgas pre- un probiotikas? Un kad to iedarbība neatbilst aprakstītajam instrukcijā?

Ko ārstē pre- un probiotikas?

Kā norāda ražotāji, pre- un probiotikām ir plašs pielietojuma spektrs organisma ārstēšanai un atjaunošanai.
1. Vienšūnas „antibiotikas”. Baktērijas – probiotikas, nonākot zarnu traktā, uzreiz sāk cīņu ar kaitīgajiem (patogēnajiem) mikrobiem par brīvo dzīves telpu. Tās bieži iemitinās zarnu sienās, neatstājot brīvu vietu slimību izraisošiem mikroorganismiem.
Iedzīvojoties zarnu traktā, derīgās baktērijas maina pH vidi uz skābo pusi, bet zarnu infekcijas izraisītāji nespēj izturēt „skābu vidi” un tādos apstākļos mirst.
Beidzot, atsevišķas baktērijas ir iemācījušās sintezēt īstās antibiotikas. Taču iedarbojas šīs baktērijas saprātīgi: tikai uz kaitīgajiem mikroorganismiem.
Pateicoties šīm vielām, pre- un probiotikas lieto zarnu infekciju gadījumos, tai skaitā iedzīvojoties vīrusos.
2. Atrisina problēmas ar gremošanu. Pre- un probiotikas pārtrauc rūgšanas un pūšanas procesus zarnu traktā, sekmē gremošanu, uzsūc gāzes, mazinot vēdera pūšanos un uzlabojot gremošanu.
Probiotiskās baktērijas izdala virkni dažādu vielu, kas stiprina un atveseļo zarnu sieniņas dažādu iekaisumu procesos.
Tāpēc tos lieto, ja ir problēmas ar vēdera izeju (caureja vai aizcietējums), ja pūšas, kurkst vēders vai ir sāpes vēderā.
3. Otrās aknas. Derīgās baktērijas – probiotikas spējīgas padarīt nekaitīgas daudzas vielas, sākot ar indīgu produktu vielapmaiņu un beidzot ar antibiotikām, smagajiem metāliem un kancerogēnajām vielām (vielām, kas veicina vēža rašanos).
Pre- un probiotikas spējīgas uzsūkt toksīnus, „šlakvielas” un pat vīrusus. Izdaloties kopā uz āru ar zarnās esošo saturu, tās attīra organismu no atkritumiem, attīstot sorbentus un detoksikantus.
4. Stiprina imunitāti. Probiotikas zarnu mikrofloras sastāvam dod lielu imunoloģisku iedarbību. Tās pastiprināti aizsargā mūs no dažādām slimībām: saaukstēšanās, herpes un pat vēža!
Probiotikas pasargā mūs no alerģiskām saslimšanām un autoimunitātes slimībām (kad alerģija attīstās pati savās šūnās un orgānos).
Pierādīts, ka ilgdzīvotājiem Kaukāzā, kas vecāki par 95 gadiem, zarnu trakta mikrofloras sastāvs ir tāds kā bērnam: pamatā lakto un bifidobaktērijas. Viņiem šīs baktērijas ar vecumu nesamazinās un tām ir vistiešākais sakars ar ilgdzīvošanu. Iespējams, šīs likumsakarības dabas atšifrēšana palīdzēs atrast cilvēcei mūžīgās jaunības noslēpumu.

Kad probiotikas „pieviļ”

1. Probiotikas netiek galā ar saviem pienākumiem, kad mēs cenšamies atbrīvoties no simptomiem (meteorisms, sāpes vēderā u.tml.), neidentificējot problēmu agrāk:

hroniskas slimības un infekcijas, hormonālie traucējumi;

ilgstošs barības deficīts (badojoties, ievērojot mono komponentu diētas, maz lietojot uzturā skābpiena produktus);

ilgstoši lietojot zāles (antibiotikas ilgāk par 7 – 14 dienām), caurejas līdzekļus, kortikosteroīdus, morālo kontracepciju, arī konservantus, krāsvielas, garšas uzlabotājus;

imunodeficīta rezultātā.

Īpašā riska grupā ietilpst vecāki cilvēki, arī tie, kas pārcietuši vēdera dobuma operācijas.
Visos šajos gadījumos zarnās ilgstoši pastāv apstākļi, kas nav labvēlīgi labo baktēriju eksistencei. Tāpēc probiotikas var sniegt tikai īslaicīgu efektu, taču nekad ilgstoši.
Sākumā nepieciešams panākt hronisku slimību premisu (īpaši kuņģa – zarnu trakta), atbrīvoties no infekcijas perēkļiem, atjaunot hormonālo fonu, koriģēt uzturu u.tml.
2. Probiotikas, nonākot zarnās, atšķiras no pamata mikrofloras, kā svešs orgāns pēc transplantācijas, neskatoties uz bioloģisko radniecību.
Tas notiek tāpēc, ka katram no mums formējas unikāla, „radnieciska” zarnu mikrobu kopa, kas cieši savstarpēji saistīti un pat apmainās ar ģenētisko informāciju.
Tāpēc pat pašas labākās probiotikas ar „laborotoriskām” baktērijām ne vienmēr iedzīvojas dabīgos apstākļos. Sakarā ar to radās nepieciešamības izstrādāt probiotikas „pēc pasūtījuma” – no cilvēka paša floras. Būtība meklējama tajā, ka normālas zarnu mikrofloras veidolu iespējams iesaldēt šķidrā slāpeklī, bet pēc tam izmantot, kad nepieciešams, kā probiotiku.
Iedomājieties: dienu pirms operācijas, ilgstošas zāļu lietošanas, grūtniecības, komandējuma vai citiem notikumiem, kas var veicināt disbakteriozi, varētu pagatavot tādu veidolu kriobankā, bet pēc tam izmantot, lai saglabātu iepriekšējo mikrofloru.

Divas stratēģijas

Visas esošās probiotikas var iedalīt divās grupās, principiāli atšķirīgas pēc iedarbības mehānisma.
I. Pašas izplatītākās un pieejamākās probiotikas ir preparāti, kas satur cilvēka zarnu dabisko mikrofloru: dzīvās koli-, lakto- un bifido baktērijas ("Bifidumbakterīns", "Laktobakterīns", "Biobaktons", "Laktobacils", "Nutrolīns", "Kolibakterīns", "Mutaflors").
Tie jau tiek izmantoti medicīnā jau 80 gadus un ir labi izpētīti.
Priekšrocības
Viegla fizioloģiska iedarbība un praktiski nav blakus parādību.
Trūkumi
Probiotiku ārstnieciskā iedarbība ar katru gadu mazinās, lai sniegtu ārstējošo efektu tām nepieciešams noiet grūtu ceļu, lai iedzīvotos zarnās. Bez tam, lakto-, koli- un bifidobaktērijas ir vāji pretinieki zarnu infekciju ierosinātājiem un patogēnām sēnītēm.
Tāpēc zinātnieki strādā pie jaunu probiotiku grupas radīšanas
II. Sporveidīgie antagonisti ("Enterols", "Baktisubtils", "Sporobakterīns", "Baktisporīns", "Biosporīns"). Sporveidīgo probiotiku sastāvā ietilpst mikrobi, kas nav normālā mikroflorā: baciļi, klostrīdijas, raugi u.c. Uz šiem preparātiem tiek liktas vislielākās cerības, taču pagaidām tās izmanto ierobežoti..
Priekšrocībasа
Tie satur nedzīvās baktērijas, bet sporas – mierīgas, neaktīvas formas. Tāpēc tādi preparāti ilgstoši uzglabājami. Sporas, izejot caur kuņģi, mazāk tiek iznīcinātas kuņģa sulā un lielākā daudzumā, nekā dzīvās baktērijas sasniedz zarnas.
Sporveidīgo probiotiku iedarbība sākas praktiski pēc lietošanas, 10 – 15 minūšu laikā, kas ļauj tās izmantot, kā „ātro palīdzību”, ja problēmas ar vēdera izeju vai ir asas infekcijas.
Tās efektīvi iznīcina slimos mikrobus un sēnītes, tajā pašā laikā sekmējot labās mikrofloras atjaunošanos. Šiem preparātiem ir laba dziedējoša un pretalerģiska iedarbība.
Sporveidīgie antagonisti nedzīvo zarnās un pēc 1 – 1,5 mēnešiem izdalās no organisma. Taču pa to laiku sniedz ārstniecisko efektu.
Rezultātā zarnās tiek radīti paši labākie apstākļi turpmākai dabīgajai mikrofloras attīstībai. Bez tam, kā nepazīstamie organismam, viņi spēcīgi stimulē un atjauno imunitāti.
Trūkumi
Sporveidīgo baktēriju ģimenē ir tādi pārmērīgi agresīvi brāļi, kas izraisa tādas briesmīgas slimības, kā Sibīrijas čūla, botulisms, gāzes gangrēna, stinguma krampji u.c.
Pat nekaitīgo pārstāvju vidū ir sastopami tādi štammi, kas izdala spēcīgus toksīnus. Un atšķirt šīs baktērijas citu no citas ne katrai laboratorijai ir pa spēkam.
Tāpēc šīs grupas baktērijas jālieto stingrā ārstu kontrolē, kas diemžēl ne vienmēr novērojams praksē. Īpaši sarežģīti ir kontrolēt uztura bagātinātājus un bioloģiski aktīvās piedevas, kas satur sporveida baktērijas.
Turklāt mūsdienās nav vienota starptautiska sporveida probiotiku ražošanas standarta, pat nosauktajās baktērijās ir sajaukums.
Sporveida probiotikām ir savas pretiedarbības: imunodeficīta stāvoklis (tai skaitā AIDS), staru terapija, stāvoklis pēc orgānu transplantācijas.
Lai ārstēšana būtu efektīva un nekaitīga, izmantot probiotikas, īpaši sporveida, vajag tikai ar ārsta ieteikumu. Ļoti uzmanīgi vajag lietot sporveida probiotikas, kas ietilpst bioloģiski aktīvo piedevu un uztura bagātinātāju sastāvā.

Uztura bagātinātāji: kā izvēlēties?

Uztura bagātinātāji - tas ir parasts ēdiens, kuram ražošanas procesā papildus pievieno prebiotikas, vitamīnus, mikroelementus, olbaltumvielas u.c.
Uztura bagātinātājā jābūt 10-50% no dienas normas.
Tādu produktu asortiments ir ļoti liels. Pie tiem pieskaitāmi ne tikai jogurti, bet arī maizes izstrādājumi, putraimi, bērnu produkti un pat desas.
Saskaņā ar esošajām normām, uz produkta iepakojuma, kas satur probiotikas, bez izgatavošanas un derīguma datuma ir jābūt arī norādītam: precīzam sastāvam ar baktēriju daudzuma norādi, to nosaukumi, lietošanas blakus parādības un telefons, pa kuru par tām informēt.
Īpašu uzmanību pievērsiet produkta derīguma termiņam. Kefīrs, kas satur dzīvās skābpiena kultūras, var tikt uzglabāts tikai 3-5 dienas. Un mikrobu koncentrācija pēc derīguma termiņa beigām pastāvīgi mainās, tāpēc bieži tiek uzrādīts baktēriju daudzums derīguma termiņam beidzoties.
Svaigam kefīram (pirmās diennaktis) ir vēderu mīkstinošs efekts, pastāvējušam kefīram (3 diennaktis) ir cietinošs efekts. Tas svarīgi, ja izvēlaties kefīru mazulim.
Kas tas tāds CSF? Precīzāk – Koloniju Stimulējošs Faktors. Tā ir mikrobu daļa, kas spējīga vairoties. Jo lielāks CSF produktā, jo aktīvāk iedarbojas uz mūsu organismu. Piemēram, jogurtam ir jāsatur ne mazāk kā 107 CSF 1 g produkta.
Daudziem produktiem ir prebiotiskas īpašības - pienam, pienskābiem produktiem, dārzeņiem, augļiem un graudaugiem. Tradicionāls prebiotiku avots ir klijas (arī auzas un kvieši)
Daži zinātnieki uzskata, ka no visas barības, kas nonāk mūsu organismā, 70% jāsasniedz resnā zarna praktiski nemainītā veidolā un tikai tur darboties. Tas nozīmē, ka vairāk nekā divām trešdaļām no mūsu ēdiena ir jābūt rupjajiem augiem, kas slikti pārstrādājas kuņģī, bet dod lielisku prebiotisku efektu zarnu mikroflorai.
Ja, piepildot grozu lielveikalā, mēs domāsim nevis par nogurumu, atskaiti vai mājas lietām, bet par produktu kvalitāti un lietderīgumu, kurus gatavojamies pirkt, tad mums nebūs problēmu ar veselību.
Kā disbakterioze izpaužas uz āru?
Izrādās, lietojot pre- un probiotikas, var atrisināt arī dažas iekšējas problēmas: pinnes, blaugznas, pat plikpaurību. Savi mikrobi ir arī ādā. Pierādīts, ka zarnu mikrofloras un mikrobu sastāvs, kas atrodas galvas un sejas ādā, ir atkarīgi viens no otra.
Mīkla ir tikai tas, kas ir pirmais: pinnes vai zarnu disbakterioze?
Taču mūsdienās pre- un probiotikas tiek efektīvi lietotas ādas slimību gadījumos.

Pēdējos gados daudzas kosmētikas kompānijas sākušas ražot kosmētiku, kuras sastāvā ir probiotikas, kas ārstē akni un palēnina ādas novecošanās procesus, sniedz pretalerģisku un pretiekaisuma efektu.
„Dzīvās” kosmētikas efektivitāti vēl vajag izmēģināt, bet, lietojot glāzi kefīra katru dienu (glabājot ne ilgāk par 10 dienām) un samainot maizes izstrādājumus pret kviešu klijām, jūs noteikti sasniegsiet pozitīvu rezultātu.