Saaukstēšanās: taisnība vai mīts.

Rudens – saaukstēšanās slimību sezona. Iesnas, klepus, temperatūra, drebuļi … tas viss sagrauj mūsu ierasto dzīves veidu un, parādoties pirmajām saaukstēšanās pazīmēm, mēs esam gatavi darīt visu, lai tikai nesaslimtu. Taču ne jau visas receptes ir gana iedarbīgas. Kleoo.lv pastāstīs par pašiem izplatītākajiem mītiem un faktiem par saaukstēšanos.
Vai esat pārliecināti, ka saaukstēšanās laikā nepieciešams vairāk lietot C vitamīnu, un tad jūs ātrāk izveseļosieties? Vai varbūt uzskatāt, ka iespējams iegūt saaukstēšanās bacili skūpstoties ar slimu cilvēku,vai saaukstēšanās laikā cilvēks zaudē svaru?
Daudzie pētījumi, ko veikuši mūsdienu zinātnieki dažādās pasaules valstīs, pierāda, ka lielākā daļa no apgalvojumiem par saaukstēšanos, kas tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi, ir kļūdaini.
Mēģināsim noskaidrot, kas ir patiesība, bet kas – izdomājums. br/>

Saaukstēšanās: profilakse

Apgalvojums Nr.1: mēs esam bezspēcīgi saaukstēšanās priekšā
Tas ir mīts!
Visbiežāk saaukstēšanās ierosinātāji ir rinovīrusi, kas izplatās gaisā ar putekļiem un ūdens pilieniem. Ieelpojot infekciozās daļiņas, mēs saslimstam. Taču nevajag domāt, ka mūsu organisms ir pret infekcijām neaizsargāts. Lielākoties mūsu aizsargspēki patstāvīgi cīnās ar vīrusiem, aptur slimību tās agrīnajā stadijā, neļaujot attīstīties klīniskām izpausmēm. Viskonsīnas medicīnas skolā tika veikts eksperiments, kur piedalījās 16 pāri. Viens no partneriem bija saaukstējies. Veselais un slimais cilvēks skūpstījās vienu minūti. Rezultātā no 16 veselajiem cilvēkiem pēc skūpsta saslima tikai viens.

Apgalvojums Nr. 2: aukstums veicina saaukstēšanos
Tas ir mīts!
Daudzi ir pārliecināti, ka, iestājoties aukstajam laikam, saaukstēties ir daudz vienkāršāk. Patiesībā temperatūra zem nulles, tieši pretēji, ir spējīga apturēt pašu nopietnāko epidēmiju un pasargāt no inficēšanās, ja ģērbsieties atbilstoši sezonai. Sausais aukstais gaiss iznīcina daudzos vīrusus, kas atrodas apkārtējā vidē. Pats labvēlīgākais klimats vīrusiem – vēss un mitrs rudens vai atkušņi. Tādā laikā vīrusu daļiņas viegli vairojas un ilgstoši saglabā dzīvotspēju. Mēs riskējam samērcēt kājas un saaukstēties, pavājinot organisma imūnsistēmu.

Apgalvojums Nr. 3: lai pasargātu sevi no saaukstēšanās vajag izmantot antibakteriālās ziepes
Tas ir mīts!
Tādas ziepes nogalina baktērijas, liedzot tām iespēju izveidot savu aizsargšūnu apvalku. Bet saaukstēšanās ierosinātāji visbiežāk ir vīrusi, nevis baktērijas. Vīrusiem atšķirībā no baktērijām, ir cits apvalka sastāvs. Tāpēc antibakteriālajām ziepēm ir tāda pati efektivitāte, kā parastajām: ziepju šķīdums vienkārši nomazgā vīrusu daļiņas no rokām. Bet līdzekļi, kas satur spirtu, ir spējīgi pilnībā iznīcināt vīrusus – to noskaidrojuši speciālisti no Virdžīnijas 2010.gada sākumā. Mūsdienu mediķi, lai samazinātu risku saslimt ar saaukstēšanos, iesaka mazgāt rokas ar spirtu saturošiem līdzekļiem.

Apgalvojums Nr.4: vistas buljons pasargā no saaukstēšanās
Tā ir taisnība!
Jau mūsu vecmāmiņas teica: lai nesaslimtu, vajag dzert vistas buljonu! Dīvaini, bet zinātnieki nepievērsa īpašu uzmanību šim profilaktiskajam līdzeklim. Par laimi, pulmonologs Stefans Renards nolēma noskaidrot, tā ir taisnība vai nē. Profesors veica pētījumus un noskaidroja, ka vistas buljona lietošana iedarbojas uz neitrofīlu, leikocītu kustību, kas pasargā organismu no infekcijām un aktivizē imūnsistēmu.

Apgalvojums Nr.5: slimības iemesls - saaukstēšanās
Tas ir mīts!
Lielbritānijas zinātnieki veikuši eksperimentu un pierādījuši, ka atrašanās caurvējā un aukstumā slapjā apģērbā vai ar slapjiem matiem nav iemesls saaukstēšanās slimību attīstībai. Divas cilvēku grupas piedalījās eksperimentā. Vieni atradās mitrā apģērbā un ar slapjiem matiem siltā telpā, citi – caurvējā. Rezultātā saslima 50/50 no abām grupām. Saaukstēšanos izsauc vīrusi, bet caurvējš vai aukstums ir papildus faktori, kas vājina organisma aizsargspējas. Vāja imunitāte, un tas ir iemesls turpmākajām saslimšanām nākotnē.

Saaukstēšanās: ārstēšana

Apgalvojums Nr.6: C vitamīns stiprina imunitāti
Tas ir mīts!
Agrāk mediķi uzskatīja, ka C vitamīns paaugstina balto asins ķermenīšu daudzumu, kas nogalina vīrusus. Neviens no mūsdienu pētījumiem to nav apstiprinājis. 30 klīnisko pētījumu laikā, kur tika iesaistīti vairāk nekā 10 000 cilvēku, tika pierādīts, ka ikdienu lietojot C vitamīnu, tas nepasargā no saaukstēšanās slimību rašanās! C vitamīns mazliet atvieglo saaukstēšanās simptomus, stiprina asinsvadu sieniņas, samazina iekaisuma rašanos, bet neietekmē imunitāti. Tikai nedaudzi pētījumi apstiprināja šī vitamīna profilaktisko efektivitāti cilvēkiem, kuriem ir liela fiziskā slodze (militāristiem, sportistiem).

Apgalvojums Nr.7: pats labākais līdzeklis pret saaukstēšanos - sīpols
Tā ir taisnība!
Līdz šim daudzi praktizē šādu profilaktisko līdzekli, lai pasargātu sevi no saaukstēšanās: pārgriež sīpolu uz pusēm un atstāj istabā. Telpu uzreiz piepilda specifiska smarža, kas mūs pasargā no baktērijām un vīrusiem. Ārzemju zinātnieki vēl līdz šim nav pārbaudījuši, cik šis līdzeklis ir efektīvs, bet, kā rāda prakse, tas patiešām strādā. Sīpols, atstāts uz nakti guļamistabā, spējīgs apturēt saaukstēšanās attīstību pašā sākumā, pie pirmajām saslimšanas pazīmēm. Tā kā neaizmirstiet par šo vienkāršo un pieejamo profilaksi.

Apgalvojums Nr.8: medus ārstē iesnas.
Tā ir taisnība!
Pārsteidzoši, bet medus patiešām ļoti efektīvi ārstē iesnas. Saskaņā ar mediķu atzinumiem, medus ir daudz efektīvāks par daudzām zālēm pret iesnām. Medus satur vielas, kas ne tikai noņem saaukstēšanās simptomus, bet arī ārstē. Izrādījās, ka kontaktā ar to mirst praktiski visas baktērijas un vīrusi, pat tie, kas noturīgi pret antibiotiku iedarbību.

Saaukstēšanās: slimības laikā

Apgalvojums Nr.9: jo augstāka temperatūra, jo bīstamāka saslimšana
Tas ir mīts!
Saaukstēšanās simptomu izpausme ne vienmēr atspoguļo stāvokļa nopietnību. Citiem vārdiem: domāt, jo spēcīgāki simptomi, jo smagāka slimība, ir nepareizi. Patiesībā, patiess ir cits apgalvojums: jo asāk imūnsistēma reaģē uz vīrusiem, jo spilgtāk izpaužas simptomi, tai skaitā temperatūra. Spēcīga saaukstēšanās simptomu izpausme liecina par spēcīgu imūnsistēmu, bet, ja organisma aizsargspēki ir novājināti, slimība var ieilgt, bez izteiktiem simptomiem, pāriet hroniskā formā.

Apgalvojums Nr.10: alkohola lietošana paaugstina risku saslimt
Tas ir mīts!
Zinātnieki no Solsberijas (Anglijas) noskaidrojuši, ka tie, kas atļaujas dienā izdzert 1-2 glāzītes retāk saaukstējas nekā tie, kas nelieto alkoholu. Kāpēc tā notiek, noskaidrot nav izdevies. «Iespējams, cilvēki, kuri lieto spirtotos dzērienus, ir mazāk uzņēmīgi pret atsevišķiem vīrusiem», - domā zinātnieki. Alkohols kaut kādā veidā ierobežo vīrusu replikāciju. Taču izsargāties no saslimšanas ar alkohola palīdzību mediķi neiesaka, jo tas negatīvi ietekmē aknu veselību. Turklāt alkoholu nedrīkst lietot kopā ar zālēm, kad jūs pieveikusi slimība, bet atsevišķi preparāti, piemēram, paraceptamols, pārvēršas indē.

Apgalvojums Nr.11: saaukstēšanās sākumā var noritēt bez simptomiem
Tā ir taisnība!
Medicīnas statistika rāda, ka 20-30% cilvēku, kas jau ir saaukstējušies, ir vīrusu nēsātāji, turklāt saaukstēšanās simptomi viņiem neparādās. Jo īpaši infekciozs ir cilvēks inkubācijas periodā. Šis periods saaukstēšanās gadījumā ilgst 2-3 dienas un var noritēt bez simptomiem. Šie cilvēki ir slimību avoti saviem paziņām un radiniekiem. Tāpēc, pat paspiežot roku tādam cilvēkam, jūs riskējat.

Apgalvojums Nr.12: saaukstēšanās laikā vajag aizmirst par sportu
Tas ir mīts!
Tas ir viens no izplatītākajiem mītiem. Jau skolas laikā mēs saņēmām zīmi par atbrīvošanu no sporta pēc slimības uzveikšanas. Bet mūsdienu pētījumi pierāda, ka nevajadzētu aizmirst par sportu pat slimības laikā. Fiziskā slodze palīdzēs jūsu imūnsistēmai uzveikt vīrusus. Vienīgais iemesls, kad vajag atturēties no sporta – augsta temperatūra. Šādā situācijā vajadzētu nogaidīt, kad normalizēsies temperatūra. Tā kā, ja jums ir aktīvs dzīves veids un jums pietiek spēka vingrot slimības laikā – neliedziet to sev!

Apgalvojums Nr.13: saaukstēšanās laikā cilvēks zaudē svaru
Tas ir mīts!
Iesnas, klepus, augsta temperatūra… tas viss provocē svara samazināšanos? Liecieties mierā! Šī teorija ir kļūdaina. Atsevišķos gadījumos cilvēki, kas saaukstējušies, apzināti tiecas pieņemties svarā. Kāpēc? Eksistē, kā minimums, 5 vīrusu grupas, kas izsauc saaukstēšanos, tostarp ir arī adenovīrusi. Zinātnieki bija šokēti, nesen konstatējot, ka atsevišķi adenovīrusi ir iemesls ne tikai iesnām, bet arī aptaukošanās procesam. 20% gadījumu trīs adenovīrusu tipi provocē tauku uzkrāšanos. Rezultātā inficēti cilvēki slimības laikā ātrāk pieņemas svarā, nekā veselie. Svara zudums saaukstēšanās laikā varētu būt skaidrojams vienīgi ar apetītes zudumu.