Sieviešu alkoholisms: iemesli un ārstēšana.

Veru Stepanovu, 50 gadus vecu hruščovkas iedzīvotāju, zina visā sētā. Katru rītu viņa metodiski taisa skandālus ar savu piedzīvotāju, bet pēc tam iziet uz ielas „salāpīties”. Vakaros viņa apskraida kaimiņus – aizņemoties pudelei. Bet viņai sen jau neviens vairs nepalīdz.
Bērni viņu dēvē par Raganu – izspūruši mati, uztūkusi seja, netīrs apģērbs, čērkstoša balss. Viņa izjūt maigas jūtas pret bērniem: stiepj pret viņiem rokas, cenšas uzsākt sarunu, bet bērni bailēs bēg projām.
Pēdējā laikā ir tendence pieaugt sieviešu alkoholismam. 10 gadu laikā sieviešu daudzums, kas cieš no alkoholisma, ir izaudzis no 11% līdz 16%. Bet realitātē situācija ir vēl bēdīgāka. Ar ko tas ir saistīts?
Sieviešu alkoholisms tik īpaši nekrīt acīs, kā vīriešu. Turklāt sabiedrība sievietes tieksmi pēc alkohola uztver nevis kā slimību, bet kā apkaunojošu ieradumu. Tāpēc daudzas sievietes slēj savu atkarību, dzer vienatnē. Bieži vien tāda tieksme kļūst par ģimenes noslēpumu. Tuvinieki cieš un nepieņem mērus, kautrējas konsultēties ar ārstu: „Ja nu nosoda?”
Vidējais alkoholiķes vecums ir 20-25 gadi.

Kur meklējami sieviešu alkoholisma cēloņi?

Pamatā alkoholisma iemesls ir saistīts ar psiholoģiskām problēmām. Sen jau zināms – sievietes bioloģiski ir daudz emocionālākas, nekā vīrieši, viņas asāk reaģē uz dzīves grūtībām un biežāk krīt depresijā.
Biežākie sieviešu alkoholisma iemesli – tas ir:

dažāda veida depresijas, neirotiskie stāvokļi;

vientulības izjūta (šķiršanās no vīra), zaudējot tuviniekus, uzupurēšanās (ģimenes dēļ pameta darbu, tik daudz darīja ģimenes pavarda labā, bet vīrs piekrāpa). Aizvainojums, nevajadzības izjūta, laimes trūkums, morālā atbalsta, pateicības un radinieku līdzjūtības trūkums;

vientulība (viss labi, bet nav ar ko nodarboties);

nespēja izveidot pilnvērtīgu ģimeni. Piemēram, daudzas vienmēr aizņemtās biznesa lēdijas ir tik ļoti aizņemtas ar darbu, ka tām nav laika izveidot pilnvērtīgu ģimeni, viņām nav priekšstata par to, kā apieties ar bērniem u.tml.;

rakstura un temperamenta īpatnības, ģenētiskā nosacītība;

laulības ar dzērāju, slikta apkārtējā vide;

klimakss un ar to saistītās problēmas.

Visos iepriekš minētajos gadījumos sievietes meklē momentālu problēmas risinājumu, vēršas pie alkohola kā komforta ilūzijas un īslaicīgas atslābināšanās. Visticamāk viņai ir nepieciešama jauna dopinga doza.

Kā saprast, ka sievietei nepieciešama palīdzība?

Apskatīsim trīs alkoholisma formēšanās etapus:

Dozas kontroles pazaudēšana. Sieviete, lietojot spirtotos dzērienus, vairs nespēj apstāties. Katra pasēdēšana ar draudzenēm, korporatīvie pasākumi vai „tikšanās ar zaļo pūķi” vienatnē beidzas ar stipru apreibināšanos.

Abstinences sindroma rašanās – nepieciešamība apreibināties. Vesels cilvēks, nejauši iedzēris pāri mēram vai saindējies ar alkoholu, nākamajā dienā izjūt riebumu pret alkoholu pat jau no alkohola smakas.

Zaudējot spēju sajust dzīves prieku bez alkohola. Meklē iemeslu iedzert, izdomā jaunus iemeslus pats. Šajā stadijā parasti veidojas dzērāji.

Ja kādam no radiniekiem esat pamanījuši šo stadiju – laiks rīkoties! Sievietēm apreibināšanās notiek ātrāk. Lietojot vienu daudzumu spirtoto dzērienu, alkohola koncentrācija sievietes asinīs ir daudz vairāk, nekā vīrietim. Tam ir trīs iemesli:

Sievietes organismā ir mazāk ūdens, nekā vīrieša.

Sievietes ķermeņa masa parasti ir mazāka.

Ferments, kas atbild par alkohola šķīdināšanu, sievietes organismā ir mazāk aktīvs.

Sieviešu alkoholisma sekas:
rupjāka balss, nevīžība, priekšlaicīga novecošanās (maisiņi zem acīm, sejas uztūkums, liels daudzums grumbu);
personības izmaiņas – rupjība, agresivitāte, tieksme melot, satraukums, nervozitāte, egoisms;
pakāpeniska nolaidīga attieksme pret ģimeni, seksuālā izlaidība. Ar laiku tuvākajos cilvēkos sāk redzēt ļaunākos ienaidniekus, vainot visās bēdās. Attiecībās ar svešiem uzvedas koķeti un vieglprātīgi. Cenšas no jauna iepazīties, „izkratīt dvēseli” svešiem. Biežas garastāvokļa maiņas un citas negatīvas rakstura īpašības pasliktina attiecības ģimenē un darbā. Zaudē cieņu citu acīs. Atbildot sieviete-alkoholiķe cenšas pievērst sev uzmanību ar izaicinošu uzvedību, tādējādi vēl vairāk sarežģījot attiecības ar apkārtējiem.
Tiek zaudēta kontrole par izdzertā alkohola daudzumu, paģiru sindroms, paaugstināta tolerance pret alkoholu.
Ja laikus netiek pieņemti mēri un uzsākta ārstēšanās, rodas problēmas ar centrālo nervu sistēmu (smagas psihiskās novirzes). Atmiņas zudums, mainīts priekšstats par dzīves vērtībām. Lai dabūtu iedzert, ir gatava iznest no mājām pašas vērtīgākās mantas, atņemt bērniem maizes gabalu. Tas atgādina kādas televīzijas pārraides sižetu, kur tika intervēta kāda alkoholiķe ar stāžu: „Mēs mājās neēdam. Bērnu pabaro bērnu dārzā. Es ēst negribu, tikai dzeru”.
Organisma fizioloģiskās sistēmas traucējumi, pirmkārt, rodas ginekoloģiskas problēmas, neauglība, nervu un endokrīnās sistēmas traucējumi, augļa bojājumi grūtniecības laikā un ieņemšanā.

Sieviešu alkoholisma ārstēšana.

Uzreiz jāatzīmē – psiholoģiskie ieteikumi, literatūras lasīšana, brīdinošie draugu piemēri, dvēseles „skalošana” – ir neefektīvi sievietei-alkoholiķei. Kāpēc? Tāpēc ka šie padomi lielākoties ir orientēti uz draugiem un tuviniekiem, adekvāti domājošiem cilvēkiem, kuru apziņa nav traumēta.
Kā tika teikts kādā no raidījumiem: „Nav jēgas runāt ar alkoholiķiem, kā ar veseliem cilvēkiem. Viņi jūs nesapratīs”. Tāpēc alkoholiķiem spēs palīdzēt tikai profesionāls ārsts.
Mūsdienu medicīna par neefektīvām ir atzinusi šādas metodes: kodēšanu, ampulas iešūšanu, jo to iedarbība ir saistīta ar bailēm lietot alkoholu, bet tā nenodrošina alkoholisma ārstēšanu. Mūsdienu ārstēšana balstās uz kompleksu pieeju.
Sākumā tiek veikta vispārējā slimnieka diagnostika. Tiek noteikta nervu, endokrīnās, sirds-asinsvadu, gastroenteroloģiskās un citu sistēmu bojājumu pakāpe, tiek pētītas personības problēmas, tiek noteikta saslimšanas stadija. Pamatojoties uz šiem datiem, tiek noteikts tālākais ārstēšanas process.
Tiek veikti pasākumi organisma attīrīšanai no toksīniem un šlakvielām.
Ar farmācijas palīdzību tiek ārstēti somatiskie bojājumi pirmajā stadijā, piemēram, aknu, sirds, nieru, ginekoloģiskās sistēmas, galvas smadzeņu (encefalopātijas) un perifēriskās nervu sistēmas (polineiropātija) bojājumi. Galvenais etapa mērķis – atjaunot normālu iekšējo orgānu darbību.
Cīņa ar tieksmi pret alkoholismu tiek ārstēta ar psihoterapijas palīdzību. Tāda psihoterapija palīdz formēt apzinātu nostādni atteikties no alkohola, saņemt baudu no dzīves bez kaitējošiem stimulatoriem, ērti justies, esot skaidrā prātā, atrast racionālu uzvedību stresa situācijā un citās dzīves.
Ārstējot sievietes alkoholisma problēmas tiek izmantota uzvedības psihoterapijas metode (atbrīvo no sociālām fobijām), NLP un eriksona hipnoze (cīnās ar neirozi), ģimenes psihoterapija (atjauno ģimenes attiecības), geštalterapija (atrisina iekšējos konfliktus), autogēnais treniņš (normalizē veģetatīvos traucējumus, mazina emocionālo spriedzi).
Darbs ar tuviniekiem arī ir ļoti svarīgs, viņiem tiek mācīts, kā izturēties pret slimnieku, kad viņš ir skaidrā prātā, lietojot alkoholu, nervu sabrukuma brīžos, recidīva laikā. Šajā etapā radiniekiem parāda, kā pārliecināt un motivēt slimnieku visos ārstniecības etapos.

Vai ārstēšana palīdz?

Daudzi domā, ka sieviešu alkoholisms nav ārstējams. Patiesībā, tas, tāpat kā vīriešu, ir ārstējams. Te svarīgi ir divi faktori:
Fizioloģiskais. Alkohols ātrāk un nopietnāk bojā sievietes psihi, tātad, nepieciešams ilgāks laiks tās atjaunošanai. Jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo ātrāk un labāk tiks sasniegts rezultāts.
Psiholoģiskais. Ja sieviete nopietni attiecas pret savu veselību, izrāda gribas spēku un vēlas ārstēties, tad pozitīvs rezultāts ir garantēts. Šajā situācijā ļoti svarīga ir motivācija un pašu tuvāko cilvēku atbalsts, viņu gatavība un neatlaidība kopīgi cīnīties ar iznīcinošo tieksmi.
Vai jūs esat saskārušies ar šādu problēmu?