Vakardienas divnieku karaļi – šodien ģēniji?

Atbilstoši statistikai, katrs 16 skolnieks pabeidz alma – mater ar medaļu. Taču ne vienmēr labās atzīmes skolā un sarkanais diploms universitātē nav ķīla dzīves labklājībai. Bieži vien bijušie divnieku karaļi kļūst par veiksmīgiem biznesmeņiem, pazīstamiem sportistiem, saņem Nobela prēmijas … Kāpēc tā notiek? Šī fenomena iemeslus jūs uzzināsiet, izlasot šo rakstu Kleoo.lv

Profesija vai aicinājums?

Kā kļūt par veiksmīgu cilvēku, kas tam vajadzīgs? Labi mācīties skolā, iestāties prestižā augstskolā, bet pēc tam veidot karjeru, lēnām, bet pārliecinošie doties pa karjeras kāpnēm. Tieši tādās domās bija Kates mamma, sākot jau no pirmās klases meitene cītīgi mācījās, kala ienīsto ķīmiju un fiziku, „nopelnīja” lielisku atestātu. Lai gan viņa no desmit gadu vecuma vēlējās kļūt par frizieri, frizūru meistaram eksaktās zinātnes it kā nebija vajadzīgas.
Mamma uzskatīja, ka tā nav nopietna profesijām, tāpēc Kate nolēma stāties juridiskajā fakultātē. Saņēmusi zelta medaļu skolu beidzot, meitene viegli kļuva par universitātes studenti un pēc pāris gadiem ieguva jurista diplomu.
Bet ar karjeru neveicās. Garlaicīgais notāra palīga darbs nenesa ne peļņu, ne morālo gandarījumu.
Kādu dienu Kate satika universālveikalā savu bijušo skolas biedru Aleksi, kurš visus 10 skolas gadus atšķīrās tikai ar to, ka regulāri saņēma divniekus un vieniniekus un tā vietā, lai klausītus skolotājus, zīmēja mašīnas. Pēc saruna ar viņu Kate pavisam noskuma. Aleksis pēc skolas beigšanas pabeidza profesionāli tehnisko skolu un kļuva par vienkāršu autoatslēdznieku. Servisā, kur viņš sāka strādāt, viņu ļoti cienīja – neviens labāk par viņu nevarēja atrast un salabot bojājumu mašīnai. Pēc kāda laika jaunais cilvēks pats atvēra savu autoservisu un jau vairākus gadus ir veiksmīgs biznesmenis ar visiem skaistas dzīves atribūtiem – dzīvokli, mazdārziņu, prestižu auto.
Kāpēc tā notika?
Kate taču nemaz nav muļķe, viņai ir laba izglītība, bet viņa neko nav sasniegusi, ar ko varētu lepoties. Bet Aleksis, kura dienasgrāmatā skolas gados bija vieni divnieki, kļuva par veiksmīgu cilvēku, turklāt viņa veiksme pirmkārt jau saistīta ar to, ka viņš dara darbu, kas viņam patīk un tam nav īpaša sakara ar ienākumiem.

Teicamnieki un divnieku karaļi: attieksme pret dzīvi.

Teicamniekiem un nesekmīgajiem ir pilnīgi pretēja attieksme pret dzīvi. Daudziem teicamniekiem labi veicas skolā, jo tā vajag, tā ir labi, pareizi. Viņi mācās gramatiku, „iezubra” teorijas un lieliski atbild uzdoto. Divnieku karaļi tajā laikā prāto, no kā norakstīt mājas uzdevumu, kā viltīgāk uzrakstīt špikeri kontroldarbam. Tipisks teicamnieks mehāniski iemācīsies absolūti visu, ko prasa programma. Divnieku karalis neievēro prasības, bet atceras tikai to, kas viņu interesē.
Taču būsim objektīvi: no teicamniekiem daudz biežāk dzīvē izveidojas labi vadītāji, veiksmīgi baņķieri un finansisti, tikai tāpēc, ka teicamnieki tā ir veidoti – viņi vienkārši nespēj strādāt slikti.
Un, taisnības pēc, ir vērts atzīmēt, ka ne visi divnieku karaļi sasniedz augstas virsotnes.
Atcerieties paši savu klasi. Laikam jau katrai no mums ir kāds piemērs, kad kāda skolas labākā meitene, teicamniece, aktīviste, sportiste un komjauniete, sasniedzot 30 gadus, ir ģimenes cilvēks ar bērniem, strādā par sanitāri slimnīcā vai mobilo telefonu pārdevēju. Bet huligāns, kura pārkāpumu rezultātā cieta viss pedagoģiskais kolektīvs, tajos pašos 30 gados ir jau nopelnījis savu pirmo (otro, piekto) miljonu. Zināma bilde, vai ne?
Ja pieaugušam „teicamniekam” pajautā: «Kas Tu esi?», viņš atbild - «sistēmas administrators». Divnieks uz šo pašu jautājumu atbildēs - «Vasja».
Tiem, kam skolā slikti padodas, agri saprot, ka dzīvē var paļauties tikai uz sevi, viņi centīgi meklē savu vietu dzīvē, tieši meklē atšķirībā no „teicamnieka”, kas jau sen iet nosprausto ceļu.

Ģeniālie divnieku karaļi: pazīstami cilvēki.

Psiholoģijā eksistē teorija, kuras pamatdoma balstīta uz to, ka daudziem nesekmīgajiem bērniem radošās spējas pārsniedz intelekta līmeni. Un pierādījumu šai teorijai ir daudz.
Čārlzs Darvins, evolūcijas zinātnes pamatlicējs, skolā mācījās viduvēji.
Pēc tēva – ārsta neatlaidīga lūguma viņš kļuva par medicīnas studentu, bet panākumus šajā jomā neguva. Darvina bērnības aizraušanās – kukaiņu vākšana – ar laiku viņam atnesa pasaules slavu.
Bils Geits, uzņēmuma Microsoft dibinātājs, viens no bagātākajiem cilvēkiem uz planētas, skolas gados arī neizcēlās ar īpašām spējām.
Viņš neguva panākumus ne gramatikā, ne citos, pēc viņa domām, garlaicīgos mācību priekšmetos. Sākumskolas beigās mazā Geitsa uzvedība ļoti satrauca vecākus un skolotājus, un aizsūtīja viņu uz konsultāciju pie psihiatra! Vēlāk Bils Geits atzinās, ka bijis kā ķerts uz datoriem, negāja uz stundām, palika datoru klasē līdz pusnaktij. Viņa māte, nogurusi no bezgalīgajiem izsaukumiem pie direktora, noslēdza ar savu dēliņu diezgan nepedagoģisku darījumu – par katru labo atzīmi viņa deva viņam naudu. Kas to lai zina, varbūt tieši aizraušanās ar interesējošu lietu un apziņa, ka centieni tiek atalgoti, padarīja Bilu Geitu par pazīstamu uzņēmēju visā pasaulē.
Kventins Tarantino viņam nemaz nepatika tas, ka jāmācās privātajā, maksas kristiešu skolā, tāpēc viņš sāka sistemātiski kavēt skolu. Mājās zēns bija vientuļš, jo vecāki bija šķīrušies, un mātei nebija laika, ko veltīt dēlam. Kventinam vislabāk patika atpūsties, skatoties kino – viņš ar baudu skatījās televīziju: seriālus, bojevikus, lētas melodrāmas – viņam pie sirds gāja viss. Skolas medicīnas komisija noteica diagnozi Tarantino – „hiperaktivitāte” un izrakstīja nopietnas zāles, lai nomierinātu pārmērīgi „iniciatīvo” pusaudzi. Kventins daudz nenoslogoja skolotājus ar savu klātbūtni, beigu beigās pameta skolu un aizgāja uz aktieru kursiem. Naudu mācībām viņš nopelnīja pats, strādājot par biļešu kontrolieri kinoteātrī. Ar laiku jaunais cilvēks iemantoja slavu, panākumus, neskatoties uz to, ka skolā tika uzskatīts par kavētāju, ķildnieku un klaunu.
Andželina Džolija, talantīga aktrise, daudzbērnu māte un satriecoši skaista sieviete, skolā dzina izmisumā pat pašus rūdīkākos pasniedzējus.
Mazā Andželina 10 gados paziņoja, ka vēlas kļūt par kapu direktori, bet viņas zīmēšanas albums bija pilns ar dažādu kapavietu zīmējumiem un skicēm. Mācījās viņa ļoti slikti, klasē viņu uzskatīja par traku, bet meiteni tas maz satrauca. Rezultātā meiteni aizsūtīja uz bērnu speciālo grupu, tiem, kam vajadzīga psihoterapeita palīdzība, bet pēc skolas beigšanas viņas raksturojumā melns uz balta bija rakstīts: «neieturēta, ar noslieci uz sociopatiju».
Romāns Abramovičs, viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, kura kapitāls ir 900 miljardu rubļu, ar grūtībām pabeidza vidusskolu un iestājās armijā. Pirms atbrīvošanas no rezerves daļas, kur Abramovičs dienēja, saņēma uzdevumu – izcirst milzīgu cirsmu mežā. Ierindnieks Abramovičs nezaudēja galvu un sadalīja mežu kvadrātos, kurus pārdeva zemniekiem no blakus ciema, bet iegūto naudu sadalīja ar dienesta biedriem. Pēc dienesta Romāns Abramovičs centās iegūt augstāko izglītību, bet neveiksmīgi – neviens no mēģinājumiem nebija veiksmīgs iekļūšanai universitātē. Mūsdienu oficiālajā biogrāfijā Abramovičs skaitās, ka ir pabeidzis Maskavas valsts juridisko akadēmiju tikai 2001.gadā.
Nikolajs Gogolis pastāvīgi saņēma divniekus par sacerējumiem; D.I. Mendeļejevs, periodisko elementu tabulas atklājējs, mēģinot iestāties Medicīniski – ķirurģiskajā akadēmijā vairākas reizes izkrita ķīmijas eksāmenā; A.P. Čehovs divreiz palika uz otro gadu, jo viņam sagādāja grūtības humanitārie priekšmeti – „ģeniālo divnieku karaļu” saraksts nav nemaz tik mazs, kā liekas.

Cilvēka spējas

Eksistē viena vienkārša patiesība: spējas un augsts intelekts pats par sevi ir cilvēka īpašības ne vairāk un ne mazāk kā viņa garais augums, skaistās acis vai lokainie mati.
Cilvēka spējas nav viņa resurss. Ja bērnam ir fenomenāla atmiņa – tad, tās neapšaubāmi, ir spējas.
Bet, ja skolnieks mācībās ir pieradis paļauties tikai uz tām, tad viņš daudz nesasniegs, jo bez materiāla iegaumēšanas ir nepieciešams iemācīties arī domāt un analizēt.
Cilvēka resurss - tas ir kaut kas sasniedzams, balstoties uz savām spējām.
Piemēram:
prasme skaisti dziedāt balstās uz iedzimtas spēcīgas balss pamata. Vai prasme labi spēlēt futbolu, tas ir atstrādātas iemaņas sporta sekcijā.
Nevajag censties saņemt labas atzīmes skaista atestāta vai diploma dēļ, vajag mācīties, lai attīstītos, turklāt nekad neaizmirstot par sevi, par personīgajām interesēm un priekšrocībām.
Šis padoms būtu vērā ņemams arī pieaugušajiem, kas jau sen pabeiguši skolu, jo daudzi izvēlas darba vietu pēc tādiem kritērijiem, kā uzņēmuma prestižs, atpazīstamība, skaists amats.
Neaizmirstiet, ka visu cilvēku noslēpums, kas guvuši panākumus, ir tas, ka viņi nodarbojas ar to, kas patīk.