Vīra uzvārds: ņemt vai neņemt?..

Par laimi, patriarhālajiem likumiem, kas obligāti lika līgavai ņemt vīra uzvārdu, mūsu zemē vairs nav juridiska spēka. Kopš laika, kad tika apstiprināts jaunais ģimenes attiecības reglamentējošais likums, sievietes ieguva tiesības pēc laulības atstāt savu meitas uzvārdu. Tā ir taisnība un nav nekāds noslēpums, ka šīs tiesības izmantoja un vēl arvien izmanto ļoti maz sieviešu...

Cik mokoša ir izvēle?

Kā rāda prakse, lielākajai daļai sieviešu jautājums par uzvārda maiņu nav aktuāls. Vienas sievietes, kuras pilnībā gatavas mesties iekšā laulības dzīvē, bez jebkādām šaubām ziedo savu uzvārdu (kas tur īpašs, vienu reizi samainīt pasi). Nezin kāpēc sevis identificēšana ar vīru kļūst tik pašsaprotama, ka lielākais vairums sieviešu pat neskumst pēc iepriekšējā uzvārda, kaut gan nodzīvojusi ar to veselus 20 vai 30 gadus. Citai sieviešu kategorijai, pretēji - ideja par uzvārda maiņu uz vīra uzvārdu nav pieņemama, par to pat runas nevar būt.

— Es no pašas bērnības biju pārliecināta, ka nākamā vīra uzvārdu nepieņemšu,- stāsta Ieva. - No bērnības man bija tik izteikta savas patības izjūta, ka es patiešam nesapratu, kā es no Kalniņas varu kļūt par kaut kādu Jansoni, Šmiti vai Bērziņu. Kāda velna pēc? - es nodomāju. Un šis viedoklis nemaz nav mainījies manas laulības laikā.

Daudziem vīriešiem tas ir goda jautājums

Lielākajai vīriešu daļai sievas pirmslaulību uzvārda maiņa uz vīra uzvārdu, pats mazākais, ir pašapliecināšanās veids.

— Vai tad varētu būt citādi? – saka Igors, kura sieva "pārvērtās" no Celmiņas uz Trofimovu. - Es pat citu variantu iedomāties nevaru. Inga - mana sieva, tātad arī uzvārdam jābūt manējām. Un mūsu bērniem jābūt manam uzvārdam. No tā arī veidojas ģimeniskums. Tagad mums viss ir kopējs - ģimene, īpašums, intereses, problēmas, arī uzvārds. Es nejustos kā vīrs, ja es būtu Trofimovs, bet mana Inga būtu Celmiņa.

Izmainīt liktens kodu? Neparko!

Līdz ar uzvārda maiņu mainās arī dažādas ticības. Piemēram, daži mani paziņas tic tam, ka nomainot uzvārdu, cilvēks maina arī sava liktens kodu.

— Kāpēc tā vajag riskēt? – saka Rita. – Ja nu pēkšņi, mainot uzvārdu, es izmainu savu likteni uz slikto pusi un piesaucu sev nepatīkamus notikumus?

Kārdinājuma psiholoģija

— Es domāju, ka sievietēm, kuras nav nomainījušas savu uzvārdu pret vīra uzvārdu, ir vairāk kārdinājumu, - saka Vitālijs. - No vienas puses, viņa ir precēta. Bet no otras puses, nekas tā arī nav mainījies. Viņas pazīstamie vīrieši arī var maldīties attiecībā pret sievietes sociālo statusu. Domā, ja jau uzvārdu nenomainīja, tatad nav precējusies. Tas ļoti atvēsina precētu sievieti…

Aizspriedumi - nekas, skanīgums - viss!

Mans bijušais vīrs parādīja uzskatu plašumu. Tas tiešām radīja šoku visiem mūsu radiniekiem. Savu uzvārdu Rusaks viņš nomainīja pret manu un kļuva Ozols. Paskaidroja, ka man ir skaists uzvārds, un viņam tas ļoti piestāvēs. Jo īpāši, ja viņš veidos nopietnu politisko karjeru. Taisnība, nekādas karjeras nebija un tagad viņš strādā, cik man zināms, par parastu strādnieku. Pēc šķiršanās viņš pieņēma savu bijušo uzvārdu un paziņoja, ka turpmāk ar tādām „muļķībām” nenodarbosies. Mūsu laulību uzskatu plašums neglāba. Kā redzams, ne jau tā vaina uzvārdā…

Mākslinieki - izņēmums

Pat padomju laikos (un arī tagad) vienīgie, uz kuriem neattiecās likums un kurus neapsprieda sabiedrība, bija māksinieki. Mainīt uzvārdu žurnālistam, fotokorespondentam, dizaineram, modelim vai rakstniekam nozīmēja ziedot vārdu, kas veidojies gadiem, strādājot ar tēlu, pazaudēt un sākt no nulles, iemantot slavu jau zem jauna „karoga”

29 gadus atpakaļ savu uzvārdu uz nepzīstamu nesamainīja populāra žurnāliste.

— Negribēju, tāpēc arī nemainīju, - viņa skaidro. - Godīgi sakot, pat tādas domas nebija. Mans vīrs arī mācījās žurnālistos (mēs esam kursabiedri), tāpēc arī viņam šajā sakarā jautājumi neradās. Mūsu paziņas, kas nav žurnālisti, sākumā ļoti brīnījās par tādu lēmumu, pēc tam pierada. Dēls Markuss un meita Maija arī ir vīra uzvārdā, bet es jau tāpēc nejutīšos mazāk mamma. Kopumā, vai tad uzvārdā tā būtība? Es uzskatu, ka tikai aprobežoti vīrieši var pieprasīt sievai mainīt uzvārdu. Šiem cilvēkiem, manuprāt, ir kaut kādi kompleksi. It kā no tā, ka sievai būs meitas uzvārds, vīrietis mazāk jutīsies kā vīrs. Tie visi ir aizspriedumi!

…Izejot pie vīra - beļģa un aizbraucot uz ārzemēm, sabiedrībā pazīstama korespondente arī negribēja mainīt uzvārdu, neskatoties uz to, ka bija skaidrs, ka viņa nestrādās par korespondenti Beļģijā… Olga Krikovcova strādāja par sekretāri un reklāmas aģenti. It kā nekā mākslinieciska. Bet pie sava uzvārda bija tik ļoti pieradusi, ka pēc kāzām nepieņēma uzvārdu - Auziņa. Ģimenes skandālu ar vīru Arni šajā sakarā nebija. Tātad, tiešām, ne tur tā lieta...

Jautājums par dzimtas saglabāšanu

Dažām sievietēm meitas uzvārda saglabāšana saistīta ar svarīgu uzdevumu - savas dzimtas saglabāšanu. Šī iemesla dēļ savu uzvārdu nemainīja pēc laulībām Liene Kurhinena. Tā paša iemesla dēļ to netaisās darīt arī mana māsīca Ilona Kalnarāja::

— Ne radinieku, ne brālēnu man nav, - saka Ilona. - Visas meitenes nomainīja vai vēl grasās nomainīt savus uzvārdus. Bet man žēl šķirties no sava mantojuma... Tāpēc savu uzvārdu uz citu nemainīšu. Dzimtu vajag saglabāt. Ja ne es, tad kas cits?..

Personīgi man šķiet, ka jautājumu par uzvārda maiņu vai saglabāšanu vajag risināt, ieklausoties savā sirdsbalsī. Ja jums uzvārda maiņa nerada nekādu diskomfortu, tad pat nav nepieciešams apspriest jautājumu par meitas uzvārda saglabāšanu. Bet, ja jūs neesat gatavi ziedot savu uzvārdu, tad to nevajag darīt. Problēmas rodas tikai tajos gadījumos, ja jūsu un jūsu nākamā vīra viedoklis šajā jautājumā atšķiras. Piekāpties vai nē - to lemt tikai jums. Manuprāt, par pieņemtā lēmuma pareizumu varēs spriest pēc tā, kurš arī turpmāk piekāpsies ģimenes strīdos.