Āzijas diēta

Āzijas tradicionālās lauku diētas uzturvielu kompozīcija ir ļoti līdzīga Vidusjūras diētai, jo abos reģionos plaši balstās uz augu valsts produktiem. Sirds slimības, vēzi, diabētu un citas dzīvesveida izraisītās saslimšanas praktiski nepazīst tajos Ķīnas rajonos, kuros joprojām pilnībā ievēro šo diētu.

Āzijas diēta ir veidota uz Ķīnas, Japānas, Taizemes, Filipīnu un Indijas augu valsts ēdienu bāzes. Āzijas iedzīvotāji uzturā lieto daudz graudu produktus un dārzeņus, bet ļoti maz ēd treknus produktus un saldumus. Graudi un dārzeņi satur veselīgus balastvielu un antioksidantu vitamīnu daudzumus, pazemina holesterīna līmeni asinīs.

Āzijas diētas pamatā ir graudi, dārzeņi un augļi.

Ko tad nozīmē ēst kā ķīniešu zemniekam, japāņu fermerim vai indiešu ciemata iedzīvotājam?

Āzijas iedzīvotāji tradicionāli ēd augu valsts diētu, kurā ir maz vai nemaz dzīvnieku izcelsmes produkti, tajā skaitā piena produkti.

Līdzīgi kā tradicionālajās Vidusjūras diētās, desertam galvenokārt izmanto augļus, daudz retāk saldumus un cukuru.

Tradicionālās Āzijas diētas pamats ir rīsu un dārzeņu izstrādājumi; tipiska ēdienreizē tiek pasniegta rīsu porciju, kurai apkārt sarindoti dārzeņi un nelieli gaļas, mājputnu vai zivs gabaliņi.

Āzija diētā nozīmīga vieta ir arī sojas produktiem - sojas biezpienam (tofu), sojas pienam, sojas mērcēm, sojas raudzētai pastai (miso) un raudzētai sojas miltu kūkai (tempeh). Pētījumi ir parādījuši, ka sojas pupas satur izoflavonus - spēcīgus vēzi iznīcinošus savienojumus.